Vienlaikus "jaunpienācēji", līdzīgi kā daļa no iepriekšējā sasaukuma deputātiem, izveidojuši birojus savu partiju biroju telpās.
Piemēram, deputātes Sandras Kalnietes (PS) birojs atrodas tajā pašā ēkā Aspazijas bulvārī, kur atrodas Pilsoniskās Savienības (PS) birojs. Tur sava biroja telpas nomā arī EP deputāte Inese Vaidere (PS). Kalnietes birojā strādā pieci palīgi un viena uz pusslodzi EP akreditēta grāmatvede.
PS preses sekretāre Dace Balode aģentūrai LETA skaidroja, ka abas deputātes noslēgušas līgumu ar PS par telpu īri viņu biroju vajadzībām un naudu maksā PS.
Lai arī Latvijā partijas nedrīkst saņemt ziedojumus no ārvalstīm, Balode skaidroja, ka šis gadījums nav uzskatāms par pārkāpumu, jo līdzekļi, ko Kalniete un Vaidere maksā par sava biroja īri, nāk no EP deputāta administratīvā budžeta jeb naudas, kas EP deputātam tiek piešķirta savas darbības nodrošināšanai. Savukārt Latvijas Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likums, lai arī nosaka, ka partijas nedrīkst pieņemt ziedojumus no ārvalstniekiem, tomēr par likumīgu partijas finansējuma avotu atzīst ienākumus, ko dod attiecīgās partijas saimnieciskā darbība.
PS pārstāve piebilda, ka precīza informācija par partijas finanšu lietām, tostarp par telpu īri, tiek regulāri iesniegta Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam.
Sabiedriskās politikas centra "Providus" pētniece Iveta Kažoka aģentūrai LETA sacīja, ka problēmas ar EP deputātu birojiem, kas iekārtoti viņu partiju telpās, nav līdz brīdim, kad šajos birojos patiešām notiek arī darbs, kas saistīts ar ES jautājumiem, piemēram, tur uzturas attiecīgo EP deputātu vietējie palīgi vai paši deputāti, kad ierodas Latvijā.
"Grūtāk būtu pamatot situācijas, kad, piemēram, no EP līdzekļiem tiek segtas to darbinieku algas, kas strādā tikai ar vietējas nozīmes jautājumiem, vai segti pašvaldību, Saeimas vēlēšanu kampaņas izdevumi. Tad tā būtu uzskatāma par neatļautu administratīvo resursu izmantošanu partijas vajadzībām - tas būtu netaisnīgi attiecībā pret tām partijām, kurām nav savu pārstāvju EP," skaidro eksperte.
Viņa norāda, ka diemžēl visu EP deputātu saņemtie labumi no ES budžeta ir "bēdīgi slaveni ar savu slepenību". Piemēram, pērn Lielbritānijas organizācija "Open Europe" noskaidrojusi, ka viens EP deputāts izmaksā nodokļu maksātājiem piecas reizes vairāk nekā viens Lielbritānijas parlamenta deputāts. Šajā pētījumā uz specifiskiem "Open Europe" jautājumiem neesot atbildējis neviens no Latvijas eiroparlamentāriešiem.
Biroju Rīgā paguvis izveidot arī Alfrēds Rubiks (SC). Viņš telpas savam birojam īrē Citadeles ielā. Šai ēkai, pēc Rubika teiktā, nav nekādas saistības ar viņa pārstāvēto partiju. Rīgā EP deputātam darbu nodrošina trīs palīgi, tostarp bijušais ārlietu ministrs Jānis Jurkāns. Viņš atbildīgs par Rubika sadarbību ar ārvalstīm.
Savukārt pārējie pirmo reizi EP strādājošie deputāti telpas saviem birojiem vēl meklē vai arī izlīdzas ar kādām citām.
Krišjānis Kariņš (JL) patlaban meklē telpas, kur varētu atrasties viņa birojs. Viņš Rīgā algo vienu palīgu, aģentūru LETA informēja viņa padomnieks Jānis Patmalnieks. Savukārt Ivars Godmanis (LPP/LC), lai arī Rīgā algo četrus palīgus, darba vajadzībām izmanto savas partijas LPP/LC telpas Elizabetes ielā, kā arī EP informācijas biroja un EK pārstāvniecības telpas Eiropas Savienības (ES) mājā Rīgā.
Aleksandra Mirska palīdze Anna Lavrentjeva aģentūrai LETA norādīja tikai deputāta biroja adresi Briselē. Savukārt EP informācijas biroja mājaslapā kā Mirska kontakta adrese Rīgā norādīta Zaķusalas krastmala.
Gan pašreizējie, gan iepriekšējā sasaukuma deputāti Tatjana Ždanoka (PCTVL) un Roberts Zīle (TB/LNNK) turpina izmantot jau iepriekš izveidotos birojus - attiecīgi Rūpniecības ielā un Jēkaba ielā. Abās šajās ēkās izvietoti arī deputātu partiju biroji.
EP informācijas birojā Rīgā aģentūrai LETA skaidroja, ka katram EP deputātam ir paredzēts saņemt naudu no ES budžeta, lai nodrošinātu eiroparlamentārieša biroju savā dalībvalstī. Maksimālā piemaksa par vispārējiem izdevumiem ir 4202 eiro (2953 lati) mēnesī.