Uz jautājumu par darbiem, kas Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) būs jāveic, ja referenduma dēļ vidējā izglītība būtu jāorganizē tikai latviešu valodā, ministrs atbildēja, ka būtu jāmaina vispārējās izglītības saturs un mācību programmas, būtu nepieciešami papildu finanšu resursi jaunu mācību materiālu izveidei valsts valodā. Būtu jāparedz arī papildu resursi pedagogu tālākizglītībai.
"Speciālistiem būtu jāvērtē, vai pilnīga pāreja uz mācībām tikai valsts valodā gada laikā - līdz 2012.gada 1.septembrim - ir praktiski izdarāma, kā arī cik papildu līdzekļus tas prasītu," klāstīja Broks, paužot pārliecību, ka šādai pārejai vajadzētu dot ilgāku termiņu.
Viņš uzsvēra, ka tik strauja pāreja uz mācībām tikai latviešu valodā, iespējams, arī varētu samazināt skolēnu zināšanu līmeni. Pašlaik skolās kopš 2004.gada norit bilingvālā apmācība, šajā laikā latviešu valodas apguves rezultāti ir stipri vien uzlabojušies.
Turklāt ministrijas budžetā izglītības organizēšanai vienīgi valsts valodā nav paredzēts nekāds finansējums.
"Pašlaik IZM šādas konkrētas problēmas risināšanai nav paredzēts ne santīms, jo tas vienkārši nemaz netika plānots. Tie visi būtu izdevumi ārpus pašreizējā budžeta un, visticamāk, arī 2012.gada budžeta," pastāstīja Broks.
Jau vēstīts, ka Centrālajā vēlēšanu komisijā (CVK) otrdien “Visu Latvijai!” līderi Raivis Dzintars un Imants Parādnieks iesnieguši vairāk nekā desmit tūkstošus parakstu par grozījumiem Satversmē, lai mācības skolās būtu tikai valsts valodā. CVK pārbaudīs, vai visi paraksti ir derīgi – vai parakstījušies pilsoņi, vai paraksti ir notariāli apstiprināti un vai kāds nav parakstījies divas reizes. Pārbaude varētu ilgt divas nedēļas.
Ja parakstu skaits būs pietiekams, CVK sāks parakstu vākšanu. Pēc Kurzemnieces prognozētā, to varētu sarīkot maija vidū.
Ja Nacionālās apvienības deputātu ierosināto Satversmes grozījumu projektu parakstu vākšanā atbalstīs ne mazāk kā viena desmitā daļa no pēdējās Saeimas vēlēšanās balsstiesīgo pilsoņu skaita, to iesniegs Valsts prezidentam, kurš to nodos izskatīšanai Saeimai. Ja Saeima to noraidīs, par šo jautājumu tiks sarīkota tautas nobalsošana.
Pagājušajās Saeimas vēlēšanās balsstiesības bija 1 532 319 iedzīvotājiem, liecina CVK informācija. Tādējādi parakstu vākšanā jāsavāc vairāk nekā 153 tūkstoši parakstu.
CVK informē, ka otrdien iesniegts vēlētāju parakstīts likumprojekts „Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē”. Iesniegtais likumprojekts paredz grozīt Satversmes 112.pantu, papildinot to ar nosacījumu, ka „valsts nodrošina iespēju bez maksas iegūt pamatizglītību un vidējo izglītību valsts valodā”, kā arī ierosina pārejas noteikumu, nosakot, ka „ar 2012.gada 1.septembri visās valsts un pašvaldību izglītības iestādēs, sākot ar pirmo klasi, mācības notiek valsts valodā”.
Parakstu notariālie apliecinājumi ir apkopoti uz 3542 lappusēm, savukārt atbilstoši iesniedzēju sniegtajām ziņām par likumprojekta „Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē” ierosināšanu parakstījušies 10 111 vēlētāji.