Eiropas Parlamenta (EP) deputātam Valdim Dombrovskim (Vienotība) tiek prognozēts ES Padomes prezidenta krēsls, un, ja viņš to ieņems, Latvijai pienāksies arī viena eirokomisāra vieta. Taču tas ir atkarīgs no tā, kā saliksies kārtis attiecībā uz ES augstās pārstāves ārlietās Ketrinas Eštones pēcteci, un to ietekmē arī Latvijas iebildumi pret "mazpieredzējušo" Mogerīni, kura varasvīru nepatiku izpelnījusies ar to, ka savā pirmajā braucienā Itālijas prezidentūras laikā devās uz Maskavu tikties ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu. ES dalībvalstu vadītāji 16. jūlijā sanāksmē Briselē lēmuma pieņemšanu par ES augstā ārlietu pārstāvja posteni atlika līdz augusta beigām; otra ticamākā kandidāte jeb kompromisa variants ir bulgāriete Kristalina Georgijeva, kura pašlaik pilda ES starptautiskās sadarbības un humānās palīdzības komisāres pienākumus. Taču viņas iecelšanas gadījumā tiktu sasniegta tā sauktā Austrumeiropas kvota jeb vadošo amatu skaits, kas pienākas šī reģiona valstīm, tostarp Latvijai, un ieņemt ES Padomes prezidenta krēslu mūsu pārstāvjiem vairs nebūtu izredžu. Jāpiebilst, ka EP kuluāros Dombrovskis tiek vērtēts kā ļoti piemērots kandidāts ES Padomes prezidenta amatam - mierīgs, atturīgs, gatavs kompromisiem un tajā pašā laikā - pieredzējis profesionālis.
Pats V. Dombrovskis izvairās runāt par minētajām amatu dalīšanas kolīzijām un sarunā ar Dienu norāda, ka patlaban ar savu komandu strādājot pie tā, lai tiktu pie "pietiekami nopietna posteņa finanšu vai ekonomikas jomā nākamajā Eiropas Komisijas (EK) sasaukumā", un piebilst: "Es domāju, ka izredzes ir pietiekami labas."
Visu Kristīnas Putincevas rakstu lasiet piektdienas, 18. jūlija, laikrakstā Diena!