Kā aģentūrai LETA skaidroja Krīgers, patlaban, pēc viņa domām, nekādi līgumi starp valdību, Saeimu vai valdību veidojošajām partijām un arodbiedrībām neesot iespējami, jo uzticības reitings šīm institūcijām ir zems.
Viņš gan neizslēdza iespēju, ka situācija varētu mainīties pēc vēlēšanām, taču uzsvēra, ka tādā gadījumā valdībai būtu jānāk ar ļoti loģisku, konkrētu un pieņemamu piedāvājumu.
Jau ziņots, ka Šķēles izstrādātais plāns ekonomiskās situācijas uzlabošanai paredz vairākus neatliekamus uzdevumus, tostarp politiķis piedāvā starp sociālajiem partneriem nekavējoties slēgt sabiedrisko līgumu.
Kā iecerējis Šķēle, sabiedrisko līgumu slēgtu valdība ar sociālajiem partneriem, tā termiņš būtu vismaz pieci gadi un līgums būtu saistošs arī nākamajām valdībām.
Valdība ar līgumu publiski apņemtos nepaaugstināt kopējo nodokļu slogu, tādējādi vairojot uzņēmējdarbības vides prognozējamību, vienkāršot nodokļu maksāšanu, izveidot bezdeficīta budžetu un atdot parādus desmit gadu laikā, samazināt ministriju skaitu līdz deviņām un nodot valsts funkcijas privātam sektoram ar mērķi ietaupīt valsts budžetā 100 miljonus latu.
Tāpat valdība apņemtos noteikt valsts pārvaldes tēriņu griestus, ieviest valstī e-pārvaldi, publiskot visas valsts pārvaldes algas, Pasaules Bankas Biznesa vides indeksā divu līdz četru gadu laikā visos desmit rādītājos iekļūt valstu pirmajā desmitniekā pasaulē, samazinot administratīvo slogu uzņēmējiem par 25%.
Arodbiedrības ar līgumu publiski apņemtos iesaistīties ēnu ekonomikas un aplokšņu algu apkarošanā, nepieprasīt darba algu palielināšanu straujāk par darba ražīguma pieaugumu un pilnveidot savus strādājošo pārstāvniecības principus atbilstoši Eiropas Savienības (ES) praksei, bet darba devēji apņemtos atbalstīt valsts piedāvātās iniciatīvas darba vietu radīšanai, paaugstināt darba ražīgumu, godprātīgi maksāt nodokļus, atbalstīt ēnu ekonomikas un aplokšņu algu apkarošanu un sniegt racionālus un sabalansētus priekšlikumus uzņēmējdarbības vides uzlabošanai.