Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +4 °C
Apmācies
Ceturtdiena, 28. novembris
Rita, Olita, Vita

Aptauja: Latviju krīzē ievedusi valsts izzagšana un politiķu nekompetence

Vairāk nekā puse jeb 59% aptaujāto uzskata, ka Latviju līdz ekonomiskajai krīzei novedusi valsts izzagšana, savukārt tieši puse iedzīvotāju domā, ka vainīga ir valsts pārvaldes nekompetence. 

32% iedzīvotāju neuzticas nevienam politiķim vai ekonomistam, taču 19% norādīja, ka uzticas Ventspils mēra Aivara Lemberga sacītajam, 16% - Nilam Ušakovam , bet 14% - Vairai Vīķei-Freibergai, parādījis DnB NORD Latvijas barometrs.

Savukārt 35% aptaujāto uzskata, ka budžets tiek veidots, neņemot vērā sociālās vajadzības, bet 27% pauduši viedokli, ka priekšnoteikums ir starptautisko aizdevēju prasību ievērošana.

71% respondentu uzskata, ka par prioritārām nozarēm būtu nepieciešams izvirzīt veselības aizsardzību, 54% - ekonomiku, bet 50% - izglītību. Savukārt visretāk par prioritātēm nosaukta vide, ārlietas un tieslietas – to minējuši tikai 2%.

“DnB NORD Latvijas barometrs” ir Latvijas iedzīvotāju noskaņojuma, viedokļu un attieksmes pret dažādiem sociāliem, ekonomiskiem u.c. jautājumiem pētījums. Jaunākais pētījums atklāj, ka līdzīgi kā augustā, arī septembrī iedzīvotāju vidū turpina pasliktināties Latvijas valdības darba vērtējums: ja jūlijā un augustā mazāk kā puse bija ar to „pilnībā neapmierināti”, tad septembrī to ir norādījuši jau 55% aptaujāto.

Arī iedzīvotāju uzskati par Latvijas attīstības virzienu ir kļuvuši vēl nedaudz kritiskāki – to, ka Latvija attīstās nepareizā virzienā, septembrī norādīja 85% (iepriekš 82%). Joprojām lielākā daļa iedzīvotāju (59%) uzskata, ka pašreizējais Latvijas ekonomikas stāvoklis ir „ļoti slikts”.  Turklāt aptuveni 2/3 arī uzskata, ka tas pasliktinās (67%), savukārt, izsakot prognozes par ekonomikas stāvokli pēc gada, pesimistiski noskaņoti ir 48%, bet uz uzlabošanos cer 10%.

Septembrī kopumā 58% iedzīvotāju uzskata, ka viņu ģimenes materiālais stāvoklis ir slikts, tai skaitā 1/5 iedzīvotāju norādīja, ka tas ir „ļoti slikts”.  Daudzi ir pesimistiski noskaņoti par iespējām atrast labu darbu. Septembrī kopumā 66% iespējas šajā jomā uzskata par „ļoti sliktām”.


Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

VĒRTĒ EKSPERTI:

Profesore Margarita Dunska:

Aizvien vairāk cilvēku domā, ka Latvija attīstās nepareizā virzienā, pasliktinājies valdības darbības vērtējums, vairāk cilvēku kā ļoti sliktas vērtē iespējas atrast labu darbu. Interesanti, ka, prognozējot ekonomikas stāvokli pēc gada, pesimistiski noskaņots mazāks aptaujāto īpatsvars nekā augustā (48% un 51%), kas, protams, kopumā tik un tā atspoguļo cilvēku pesimismu un zināmā mērā bezizejas situāciju, jo tikai 9% „DnB NORD Latvijas barometra” respondentu cer, ka stāvoklis uzlabosies. Vairāk, salīdzinot ar vasaras mēnešiem, ir cilvēku, kuriem grūti pateikt, kas sagaidāms nākotnē. Tas nozīmē, ka kopējā šaubu un neizlēmības gaisotne valstī ietekmē arī aptaujas dalībniekus.

SKDS direktors Arnis Kaktiņš:

Kopumā  tas viss uztrauc, jo izskatās – Latvijas kreditoru nepiekāpības dēļ tūlīt izrādīsies, ka valdošie politiķi atkal jau nebūs spējīgi pildīt tikai nupat sabiedrībai izteiktos solījumus un pārkāps ne vienu vien pašu novilkto budžeta samazinājumu sarkano līniju. Savukārt tas neizbēgami palielinās sabiedrības neapmierinātību un vairos pesimismu, kurš ir tikai pussoļa attālumā no kritiski zemā janvāra līmeņa. Tāpēc esmu neizpratnē: kāpēc gan pie varas esošajiem vajadzēja sabiedrībai solīt, vilkt sarkanās līnijas un dot cerības, ja pastāvēja visai augsta varbūtība, ka tikai pēc mēneša tas viss izrādīsies blefs? Tas taču ir acīmredzami, ka pie varas esošajiem (gan visiem kopā, gan katram atsevišķi) nav tāda uzticības resursa, lai varētu šādus riskus atļauties.

DnB NORD Bankas viceprezidents, valdes loceklis Ivars Kapitovičs
:

Šie rezultāti liecina, ka Latvijas iedzīvotāji ir tieši un personiski saskārušies ar „trīskāršā šoka terapiju” – vienlaicīgu ienākumu samazināšanos, diskusijām par nodokļu sloga palielināšanu un no valsts un pašvaldībām saņemamo pakalpojumu klāsta samazināšanos.

Ekonomiste Raita Karnīte:

Manuprāt, pirmais un galvenais uzdevums ir izmainīt valdības darba stilu: konkretizēt valsts attīstības virzību un spēt to izskaidrot iedzīvotājiem, konkretizēt valdības prioritātes (ne tikai un vienīgi prioritāte ir valsts budžets), virzīt valdības darbu mērķtiecīgas tautsaimniecības izaugsmes vadībai, uzlabot komunikāciju ar sabiedrību, nevis deklarējot steigā pieņemtos lēmumus, bet skaidrojot nodomāto politiku un tās sekas.

Latvijas Zinātņu akadēmijas ārzemju loceklis, profesors Gundars Ķeniņš – Kings:

Presē dzīvi atspoguļotie koalīcijas partiju strīdi un gandrīz pilnīga savstarpējā neuzticība parāda nevēlēšanos vai nespēju veidot valsts interesēm un apstākļiem piemērotu budžeta politiku. Negatīvo pasvītro lielo naudas aizdevēju prasības un vēl dažos punktos nepabeigtā vienošanās par to, kas tiek dots un solīts.
Iedzīvotāju noskaņojums „DnB NORD Latvijas barometrā” (85%) rāda, ka vēl pastiprinās gluži nereāla vēlēšanās radikāli mainīt valsts saimniecisko politiku. Ja ievērojam valdības nespēju ātri panākt uzlabojumus tautsaimniecības attīstībā, cerības par Ministru kabineta un tautas vienotību liekas iluzoras. Valdībai tautas atbalsta faktiski nav. Taču cilvēki paši, pat valdības maiņas gadījumā, situāciju uzlabot nevar.

Stratēģiskās komisijas vadītājs, sociālantropologs Roberts Ķīlis:

Izriet viens noteikts secinājums. Grūtajos rudens un ziemas mēnešos visiem, kas ietekmē sabiedriskos noskaņojumus, būtu vēlams koncentrēties uz stabilizēšanu, ne kacināšanu. Visdrīzāk tuvākie četri vai pieci mēneši arī būs visgrūtākais krīzes periods, kam pavasarī vajadzētu sekot gan ekonomiskai, gan psiholoģiskai atlabšanai. Otrs uzsvars liekams uz tuvākā gada vai divu gadu nākotnes scenāriju izstrādi un piedāvājumu sabiedrībai.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Briest eksāmenu reforma

Centralizēto eksāmenu kārtību vēlas pārskatīt, šoreiz – samazinot to skaitu.

Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas