Apinis aicina alus ražotājus paskaidrot, kā viņi iegūst 10% alu

"Jebkurā gadījumā šis dzēriens ir inde, bet to ražotājs – ļaunprātīgs savas tautas ienaidnieks," viņš piebilda.Apinis uzsvēra, ka šāds dzēriens ir alus produkts, tāpat kā pastāv arī krējuma produkti, ko sastāva dēļ nevar saukt par krējumu. "Lai jau viņi ražo, bet lai sauc citādi," sacīja LĀB prezidents. Viņš piebilda, ka ļoti augstu vērtē tādus alus ražotājus kā "Tērvete", "Užava", "Piebalga" vai "Valmiermuiža", kas iespēju robežās ražo alu no Latvijā ražotiem graudiem, ražo to raudzēšanas procesā un pilda stikla pudelēs."Savu viedokli par to, ka jaunieši visvairāk nodzeras tieši ar stipro PET pudelēs pildīto alu, kā arī sidru un kokteiļiem, balstu uz Latvijas narkologu sniegtu informāciju. Esmu pārliecināts par to, ka Latvijai ir jāpaaugstina akcīzes nodoklis arī šiem alkoholiskajiem dzērieniem," klāstīja Apinis."Ja Latvijas valstij ir jākonsolidē līdzekļi, ceļot nodokļus un nodevas, tas jādara to preču segmentā, kas grauj Latvijas iedzīvotāju genofondu, rada daudz slimību, veicina cilvēku nāvi. Alkohols visā veidā ir inde, kas kaitē cilvēka smadzenēm, perifēriskajai nervu sistēmai, retikulārajiem audiem, saistaudiem, aknām, nierēm, asinsvadiem," viņš paskaidroja.Apinis arī apliecināja, ka LĀB ar visu savu ietekmi turpinās virzīt likumdošanas iniciatīvas, kas samazina alkohola un tabakas pieejamību "neatkarīgi no tā, kur šī inde ir radīta - Latvijā vai ārvalstīs"."Patlaban Latvija ir dilemmas priekšā – celt PVN zālēm no 12% līdz 22% vai nopietni celt akcīzes nodokli alkoholam un tabakai. Mēs aicinām valdību un Saeimu virzīties pa godīgo ceļu – celt akcīzes nodokli tabakai, alkoholam," sacīja LĀB prezidents.Jau vēstīts, ka Latvijas Alus darītāju apvienība (LADA) pagājušonedēļ paziņoja, ka neizprotami ir arī Apiņa argumenti par to, ka eksistējot "stiprinātais alus", kurā alkohols netiekot iegūts dabiskas raudzēšanas procesā un kuram būtu jāpalielina akcīzes nodoklis. "Apiņa kunga apgalvojumi par alu, kura alkohola stiprums ir lielāks par 5,6%, ir nepatiesi," uzsvēra LADA pārstāve Laura Krastiņa un piebilda, ka LADA pašlaik vērtē šos izteikumus no juridiskā viedokļa."Gatavojam dokumentus, lai labprātīgi tiktu atsaukta nepatiesā ziņa, kas aizskar alus ražotāju reputāciju. Apsveram iespēju vērsties tiesībsargājošajās institūcijās alus ražotāju interešu aizstāvībai," paziņoja Krastiņa.