Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +5 °C
Apmācies
Trešdiena, 27. novembris
Lauris, Norberts

Akadēmiķi: Kūļa turpmākā zinātniskā darbība būs apgrūtinoša

Latvijas Universitātes (LU) profesors Rihards Kūlis, kurš izpelnījies LU Akadēmiskās ētikas komisijas nosodījumu, kategoriski noraida sev izteiktās apsūdzības.

Uz Dienas jautājumu, ko viņš darīs tālāk, R.Kūlis norāda, ka vispirms konsultēsies ar advokātu, un neizslēdz iespējamu tiesvedību. Tāpat R.Kūlis plāno norādīt uz ekspertu komisijas pieļautajām kļūdām, vērtējot viņa tulkoto Imanuela Kanta darbu Praktiskā prāta kritika salīdzinājumā ar filozofa Ata (Oto) Rolava tulkojumu un I.Kanta oriģinālo tekstu.

Vairākas kļūdas ekspertu spriedumos R.Kūlis jau esot atradis. Viņaprāt, eksperti nebija pietiekami kompetenti. Izsūtītā vēstulē studentiem viņš galvenokārt vispārīgi kritizē komisijas sastāvu un tās secinājumus, kuros "nav nekāda pamatojuma, kādi ir ekspertu komisijas pierādījumi par iespējām tulkot šīs Kanta filosofijai svarīgās vietas īpaši atšķirīgi. Vienlaicīgi viņš norāda, ka kļūdains ir komisijas pieņēmums par latīņu izteiciena Quid statis? Nolunt. Atqui licet esse beatis identisku rakstības kļūdu viņa un Rolava darbā. "Forma Nolint parādās krievu izdevumā u.c., taču tulkotājam ir jāturas pie Kanta oriģinālteksta. 1988.g. Kanta Praktiskā prāta kritikas mana tulkojuma latīņu izteicienus pārbaudīja un ar Kanta tekstu saskaņoja I.Ķemere, kas atzīmēts grāmatas 2.lapā," norāda R. Kūlis. Vēstulē viņš vairākkārt uzsver, ka viņam nav bijušas tiesības vērtēšanas procesā atbildēt kā apsūdzētajam. Jāpiebilst, ka galīgo lēmumu šajā lietā pieņems rektors, kurš to darīs pēc R. Kūļa paskaidrojuma pieņemšanas. Dienai zināms, ka R. Kūlis bija klāt vienā no Ētikas komisijas sēdēm.

Arī LU Vēstures un filozofijas fakultātes dekāns Gvido Straube nedomājot, ka eksperti bijuši pietiekami profesionāli, lai izvērtētu šo gadījumu. Tomēr viņš komentāros ir ļoti skops, norādot, ka tālāk ir jārīkojas LU rektoram Mārcim Auziņam. Pats dekāns, kura vadītās fakultātes mācībspēki, studenti un Filozofijas studiju programmu padome figurē Ētikas komisijas lēmumā, pirms telefona klausules nomešanas Dienai pauda viedokli, ka viņam ekspertu secinājumi nav jākomentē.

Diena jau vēstījusi, ka LU Ētikas komisija, kas vērtēja ekspertu secinājumus par iespējamo plaģiātismu LU filozofijas profesoru R.Kūļa un Igora.Šuvajeva veiktajos I.Kanta darbu tulkojumos, visbargāk vērsusies pret R.Kūli, kuram izteikusi nosodījumu, jo secināts, ka viņa I.Kanta tulkojums nav oriģināls. Savukārt I.Šuvajevam un studentam Armandam Leimanim, kurš publiskajā telpā pauda aizdomas par plaģiātu profesoru darbos, nolēmusi izteikt aizrādījumu. A.Leimanis savukārt Dienai norādīja, ka ar šo Ētikas komisijas lēmumu lieta vēl nav beigusies, jo viņam jau esot atsūtīta informācija par kādu citu akadēmisku darbu, kurš arī, iespējams, ir plaģiāts. Līdz ar to viņš pats ar domubiedriem vēl ir gatavs pētīt šo jautājumu.


(papildināta ar akadēmiķu vērtējumiem labajā pusē)

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

AKADĒMIĶI VĒRTĒ


Latvijas Zinātnes padomes priekšsēdētājs Elmārs Grēns:

“Šobrīd tiek izskatīta jauna zinātnieku ētikas kodeksa versija, taču plaģiāts ir nosodāms jebkurā gadījumā. Šajā gadījumā ir saprotams sabiedrības nosodījums un neapmierinātība, taču vairāk par sabiedrisku “Fu!” te neko piemērot nevar. Nedz zinātņu akadēmija, nedz zinātņu padome šo gadījumu nevērtēs, jo uzskata to par LU iekšējo lietu. Vēl vairāk – nav mehānisma zinātnieka sodīšanai pat gadījumā, ja ir skaidri pierādīta viņa vaina plaģiātismā. Nevar taču viņu svītrot no zinātnieku aprindām, nepieņemt viņa darbus vai atņemt zinātniskos grādus. Šeit strādā tikai morālais aspekts un eksperti nākotnē, pieņemot šo personu darbus, iespējams, vērtēs tos stingrāk. Un tas ir pareizi. Labi, ka mums šādi gadījumi nenotiek bieži, bet plaģiātismā vainotie zinātnieki ar laiku nonāk tādā kā izolācijā, viņiem grūtāk dibināt kontaktus, iesaistīties projektos. Tas notiek cilvēciski, ne zinātniski. Šāds zīmogs ir ļoti smags. Kaut ko pielabot, pieņemt vēlamo par reālu nav plaģiāts, tā ir falsifikācija, kas ir daudz bīstamāk par plaģiātismu. Šie zinātnieki parasti atkāpjas no amatiem, jo cita ceļa vienkārši nav. Apkārtējā vide rada tādus priekšnosacījumus. Vai tas vienmēr ir pareizi – diskutējams jautājums.”


Rīgas Ekonomikas augstskolas profesors Roberts Ķīlis:

“Mana pozīcijā notikušajā ir skaidra un viennozīmīga. Šajā situācijā Rihards Kūlis var rīkoties divējādi – pārsūdzēt ekspertu lēmumu vai arī... viņa darbs akadēmiskajā vidē būs ļoti apgrūtināts. Jebkas, ko viņš turpmāk darīs, raisīs aizdomas – vai tas ir oriģināls. Es nevaru viņu iedomāties turpinām darbu universitātē, ja nemitīgi tiks apšaubīts – ko viņš lasa studentiem, ko raksta? Uz šo materiāli vairs nebūs nekādas paļaušanās. Šis gadījums apliecinās, vai akadēmiskai videi vispār ir mehānisms, kā cīnīties ar plaģiātu un tas būs signāls visai izglītības sistēmai. Citās jomās taču ir tieši tāpat – ja cilvēks izdara kaut ko, kas nav savienojams ar viņa darba pamatprincipiem, viņam ir jāaiziet. Kādēļ lai šeit būtu citādāk? Viņš nav vienīgais zinātnieks, virkne citu zinātnieku šajā amatā viesīs lielāku paļaušanos. Esmu pateicīgs gan ekspertiem, gan ētikas komisijai par drosmi atzīt kļūdas nebaidoties sabojāt augstskolas tēlu.”


Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Juris Ekmanis:

“Zinātniekiem bieži vien ir pavirša attieksme pret pirmavota citēšanu un tā ir ētiska kļūda. Cik esmu lasījis – tā ir noticis arī konkrētajā gadījumā. Šobrīd Zinātņu akadēmijā tiek pārskatīts ētikas kodekss, kurā precizēsim punktu par plaģiātu paskaidrojot, kādas tieši darbības nav pieļaujamas zinātnieku darbos. Nedomāju, ka šis gadījums R. Kūļa darbiem turpmāk metīs ēnu. Mēs katrs aiz neuzmanības varam pieļaut kļūdas, šajā notikumā nav nekas tik ļoti nosodāms, taču jābūt uzmanīgākiem ar atsaucēm uz pirmavotu. Tāpat, es neuzskatu, ka profesoram būtu jāaiziet no universitātes. Mums ir maz tāda ranga zinātnieku, tādēļ nedrīkstam ar viņiem tā mētāties. Tāpat jau liela daļa izbraukusi strādāt ārvalstīs.”

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Briest eksāmenu reforma

Centralizēto eksāmenu kārtību vēlas pārskatīt, šoreiz – samazinot to skaitu.

Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas