«Pārņem tāda nereāla sajūta, ka vietā, kur esmu nostrādājusi 40 gadu pēkšņi vienā dienā vairs nav nekā,» saka Aizkraukles neatliekamās medicīniskās palīdzības feldšere Valentīna Smete. Iedomājoties tukšās palātas un gaiteņus, novārtā pamestās medicīnas iekārtas nesen rekonstruētajā slimnīcā šajā dienā bez asarām acīs un trīcošām rokām nespēja runāt neviens Dienas sastaptais cilvēks. Izdots rīkojums kopš trešdienas pacientus neuzņemt ginekoloģijas, dzemdību un bērnu nodaļā, bet no pirmdienas arī traumatoloģijas un ķirurģijas apvienotajā nodaļā. Nestrādās operāciju bloks, intensīvās terapijas un reanimācijas nodaļa. Ierastajā ritmā līdz pirmdienai turpina strādāt neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests un līdz 20.jūlijam uzņemšanas nodaļā pacientus apskata dežūrārsti, taču nākamnedēļ viņi šeit savu darbu pārtrauc, bet «ātrā palīdzība» dodas tikai uz izsaukumiem.
Dzemdību un ginekoloģijas nodaļas vadītāja Ludmila Grīnvalde stāsta, ka daļa pacientu, kas varēja, jau devušies mājās, tiem, kuriem vēl jāārstējas, izvietos vienīgajā atstātajā terapijas nodaļā vai nogādās citās slimnīcās. Daļa pacientu devušies mājās arī no ķirurģijas un traumatoloģijas nodaļas, daļu pārvedīs uz citām slimnīcām. Medicīnas personālam piedāvāts doties bezalgas atvaļinājumā. «Nu kāds bezalgas atvaļinājums, ja esmu vienīgā apgādniece diviem bērniem. Tad lai mani atlaiž, es vismaz varēšu reģistrēties Nodarbinātības dienestā un saņemt pabalstu,» saka medmāsiņa Ļena, ko Diena satika ķirurģijas nodaļā. Bērnu nodaļas medicīnas māsa Ingūna Mihailova piebilst: «Pēc konsultācijām ar juristiem un Valsts darba inspekcijas speciālistiem nolēmām nepiekrist piespiedu bezalgas atvaļinājumam. Lai slimnīcas vadība lemj, ko darīt — pieņemt rīkojumu par nodaļas slēgšanu un atbrīvošanu no darba, vai ko citu.» Bērnu nodaļas darbiniecēm pievienojusies arī liela daļa citās nodaļās strādājošo.
SIA Aizkraukles slimnīca valdes loceklis Ēriks Vizulis atzīst, ka pašreizējos finansiālajos apstākļos viņš pat darbiniekus tā īsti no darba nevar atbrīvot, jo nav naudas, ko izmaksāt algās un kompensācijās. Lēmuma par akūto pacientu uzņemšanas pārtraukšanu un nodaļu darba apturēšanu pamatā ir no Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūras saņemtā elektroniskā vēstule, kurā rakstīts, ka Aizkraukles slimnīcai otrajam pusgadam piešķirti tikai 143 tūkstoši latu, kas ir piecas reizes mazāk nekā nepieciešams. «Mēnesī tas ir 23 tūkstoši latu, ar ko pietiek tikai vienas nodaļas darbam. Protams, tas nav oficiāls dokuments, tikai elektroniska vēstule, taču es neceru, ka aģentūras oficiālajā paziņojumā būs kas cerīgāks, taču, ja pēkšņi saņemsim ziņu, ka finansējums tomēr ir lielāks, atvainošos visiem un atjaunosim nodaļu darbu,» dramatisko situāciju vērtē Ē.Vizulis.
«Neatliekamo medicīnisko palīdzību slimnīcai ir jānodrošina, Ministru Kabineta noteikumi paredz, ka tikai no 1.septembra ar slimnīcu slēgs līgumu tikai kā ar aprūpes slimnīcu,» uzsver VOAVA pārstāvis Toms Noviks. Aģentūra Aizkraukles slimnīcas vēstuli gan bija saņēmusi trešdienas pēcpusdienā un T.Noviks ar to nebija iepazinies. Veselības ministre Baiba Rozentāle (TP) par slimnīcas rīcību slēgt nodaļas saka: «Nešaubīgi, viņi grib pievērst uzmanību, ka viņiem ir nepietiekams finansējums». Viņa arī saka — šāds paziņojums uztrauks sasirgošos cilvēkus, kuri nezinās, kur vērsties pēc palīdzības. Ministre šonedēļ Dienai stāstīja, ka nauda veselības aprūpei, jo īpaši akūto pacientu stacionēšanai, varētu aptrūkties jau novembrī, kopā nepieciešami 45 miljoni latu.