"Kas ir mana visdziļākā pārliecība, deputātiem nav morālu tiesību atbalstīt šī likumprojekta nodošanu komisijām, jo tajā ietvertais saturs ir klajā pretrunā ar tiem vārdiem, ko katrs no mums pirmajā sēdē ir devis savā zvērestā - stiprināt latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu," norādīja Āboltiņa.
Vērtējot Saskaņas centra pozīciju balsojumā nepiedalīties, Saeimas spīkere sacīja: "Tas ir jautājums, kāpēc cilvēki nāk uz darbu?"
Viņa arī uzsvēra, ka Saeima ceturtdien nelems pēc būtības - vai atbalsta likumprojektu vai nē, bet gan par atbildīgo komisiju, kas vērtēs šos Satversmes grozījumus. Ja parlaments likumprojektu noraida jeb nenodod skatīšanai komisijās, divu mēnešu laikā ir jāsarīko referendums, skaidroja Āboltiņa.
"Ja visi deputāti izvēlētos sēdēt zālē un nebalsot, tad tas ir jautājums, ko viņi vispār dara. Tai brīdī juridiski iestājas, ka nav kvoruma, tad aicina balsot otrreiz, ja arī otrreiz nav kvoruma, tad sēde ir slēdzama," skaidroja Saeimas priekšsēdētāja. "Tā ir nespēja noformulēt savu politisko pozīciju."
Šādi Satversmes grozījumi parlamentā nonākuši, jo tos parakstu vākšanā atbalstījuši vairāk nekā 187 tūkstoši pilsoņi.
Dienu pirms balsojuma Saeimā Dzimtā valoda vērsusies tiesā ar lūgumu anulēt parakstu vākšanas rezultātus. Āboltiņa, vērtējot šādu soli, norādīja, ka Dzimtā valoda izmanto katru iespēju, lai ar visām iespējamām likumīgajām metodēm radītu nekārtības un panāktu sev vēlamo situāciju. Viņa uzsvēra, ka nav pamata apstrīdēt parakstu vākšanas rezultātus, un apstrīdēšana tiesā neietekmēs tālāko notikumu attīstību.
Āboltiņa arī apliecināja, ka aicinās iedzīvotājus referendumā balsot pret valsts valodas statusa noteikšanu krievu valodai.