Attīstībai/Par! noraida JKP piedāvāto valdības modeli

Viņš teica, ka šāds lēmums pieņemts, jo JKP nav sniegusi "reālu piedāvājumu par darāmajiem darbiem". Krēslu sadalījums valdībā ir otršķirīgs solis, sacīja Pūce. Politiķis norādīja, ka vispirms ir jāvienojas par vērtībām, principiem, mērķiem un darāmajiem darbiem.

Vienlaikus AP rosinās sākt sarunas starp sešām partijām par darāmajiem darbiem, uzsvēra Pūce. Politiskais spēks sarunas par paveicamo plāno sākt ar partiju KPV LV, JKP, nacionālo apvienību Visu Latvijai! -Tēvzemei un brīvībai/LNNK (VL-TB/LNNK), Zaļo un zemnieku savienību (ZZS) un partiju apvienību Jaunā Vienotība (JV). Proti, ar visām Saeimā iekļuvušajām partijām, izņemot Saskaņu.

AP plāno apspriešanai izveidot vērtību, principu, mērķu un darbu piedāvājumu jeb to uzskaitījumu, ar ko iecerēts iepazīstināt potenciālos sadarbības partnerus. Politiskais spēks "ideālā gadījumā" šo piedāvājumu ar pārējām piecām partijām plāno pārrunāt vēl līdz nedēļas otrajā pusē gaidāmajām sarunām ar Valsts prezidentu Raimondu Vējoni, pauda AP līdzpriekšsēdētājs Daniels Pavļuts.

Pūce skaidroja, ka šādā veidā politiskais spēks ir gatavs vismaz daļēji veikt to darbu, kas ir jāpaveic valdības veidošanas sarunu vedējiem - KPV LV un JKP. Vaicāts, vai pēc vienošanās panākšanas par darāmajiem darbiem AP uzņemsies arī iniciatīvu sarunās par amatiem, politiķis norādīja, ka par to ir pāragri runāt.

Kā ziņots, valdības veidošanā iniciatīvu uzņēmušās JKP un partija KPV LV. JKP piektdien paziņoja, ka piedāvā veidot piecu partiju koalīciju, kurā kopā ar to iekļautos AP, partiju apvienība Jaunā Vienotība (JV), nacionālā apvienība Visu Latvijai! -Tēvzemei un brīvībai/LNNK (VL-TB/LNNK) un partija KPV LV. Līdz ar to opozīcijā paliktu Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) un Saskaņa.

Sev JKP jaunajā valdībā vēlētos premjera posteni, kā arī vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra un iekšlietu ministra krēslus.

Saskaņā JKP piedāvājumu AP tiktu Finanšu ministrija, Labklājības ministrija un Veselības ministrija. Vēl trīs ministrijas pienāktos VL-TB/LNNK, kura saglabātu kultūras ministra amatu, kā arī tiktu pie Izglītības un zinātnes ministrijas un Zemkopības ministrijas vadības.

Partijai KPV LV piedāvāti ekonomikas ministra un satiksmes ministra krēsli, bet JV - tieslietu ministra un aizsardzības ministra posteņi. Savukārt lēmums par Ārlietu ministrijas pārraudzību varētu tikt pieņems kopīgi, tā rosinājusi JKP.

Pārējās partijas, kuras JKP aicinājusi darboties jaunajā koalīcijā, vēl nav formulējušas viedokli par šo piedāvājumu.

KPV LV Ministru prezidenta amata kandidāts Aldis Gobzems pirmdien pēc tikšanās ar ZZS uzsvēra, ka JKP solis ir pārsteidzīgs un ka vispirms jāvienojas par darba plānu. Gobzems arī norādīja, ka jāsagaida otrdienas tikšanās ar JKP. Viņš cita starpā pieļāva, ka valdības veidošanas sarunās vēl varētu būt divi līdz četri sarunu apļi.

VL-TB/LNNK pirmdien valdes sēdē apsprieda valdības veidošanas gaitu, tomēr par atbildi JKP piedāvājumam par topošo valdību vēl nav lēmusi, tā aģentūrai LETA teica VL-TB/LNNK priekšsēdētājs Raivis Dzintars. Partija JKP sākotnējo redzējumu par koalīcijas modeli un atbildības sfēru sadalījumu dažādos formātos apspriedīšot līdz trešdienas pēcpusdienai.

Vienlaikus Dzintars pauda, ka nacionālā apvienība runās ar visām partijām, kas varētu piedalīties valdības veidošanā, un centīsies pārliecināt izveidot sešu partiju koalīciju. Ja mērķis ir Saskaņu atstāt ārpus valdības, tad partijām vajadzētu atteikties no papildus sarkano līniju zīmēšanas attiecībā uz citiem partneriem, teica politiķis.

JV priekšsēdētājs Krišjānis Kariņš pirmdien pēc apvienības valdes un jaunievēlēto deputātu kopsēdes žurnālistiem sacīja, ka JV vēl nevar teikt "jā" vai "nē" JKP piedāvājumam par topošo valdību, jo ir daudz jautājumu un neskaidrību. JV arī mulsinot JKP nostāja dažos jautājumos, piemēram, iecere apvienot specdienestus un piedāvājums ārlietu ministra izvirzīšanai.

"JV ir gatava strādāt ar visiem politiskajiem spēkiem, izņemot Saskaņu," atgādināja Kariņš. Viņš piebilda, ka šis ir arī jautājums par "matemātiku un politisko taktiku", un matemātiski var izveidot dažādas koalīcijas. Tas gan ir maznozīmīgi un svarīgi runāt par valdības mērķiem, kas gūtu arī Saeimas vairākuma atbalstu, atkārtoti sacīja Kariņš.

Tikmēr Valsts prezidents Raimonds Vējonis jau nedēļas beigās vēlas tikties ar Saeimā ievēlētajām partijām, cerot sagaidīt partiju redzējumus gan par iespējamo sadarbības modeli, gan par to, ko tās redz kā galvenos veicamos uzdevumus nākamajai valdībai un koalīcijai.

papildināta 2.-5.rindkopa