Cietusī ģimene - vīrietis, sieviete un viņu jaundzimušais bērns - pērn 5.oktobrī no Siguldas bija ieradusies Ventspils novada Ugālē, atsaucoties uz jaunieša ievietoto sludinājumu, ka it kā tiek pārdota automašīna. Izrādījies, ka jaunietim ir pavisam cits nodoms. Viņš piedraudējis vīrietim ar gāzes pistoli, pieprasot atdot automašīnas atslēgas un naudu. Vīrietis samelojis, ka naudas viņam neesot līdzi, jaunietis tam noticējis, un tad nolemts braukt uz Ventspili, lai naudu izņemtu bankā. Jaunietis licis vīrietim iet uz AS Swedbank Ventspils filiāli pēc naudas, netālu no bankas filiāles automašīnā sagrābjot par ķīlniekiem sievieti un mazo meitenīti. Vīrietis, ieejot bankā, izsaucis policiju.
Pateicoties policijas darbinieku operatīvajai rīcībai, jaunieti izdevies aizturēt, bet abus ķīlniekus - atbrīvot. Miesas bojājumi ne vecākiem, ne bērnam netika nodarīti.
Policijā par notikušo sākotnēji tika sākts kriminālprocess pēc Krimināllikuma 176.panta 4.daļas par laupīšanu, ja tā izdarīta, lietojot šaujamieroci. Tomēr lietas materiālos, ko policija nosūtījusi prokuratūrai, figurē cita šī apsūdzības panta daļa, kurā nav minēta šaujamieroča lietošana, - jaunietim inkriminēta 176.panta 1.daļa "Par svešas kustamas mantas nolaupīšanu, ja tā saistīta ar vardarbību vai vardarbības piedraudējumu". Kā skaidroja Ventspils policijas priekšnieks Ģirts Kokins, gāzes pistole nav šaujamierocis.
Cietušās ģimenes galva Mārtiņš norādīja, ka brīdī, kad gāzes pistole bija pavērsta pret viņa ģimeni, tā tika uzskatīta par šaujamieroci, bet saskaņā ar ekspertīzes slēdzienu tas tomēr nav šaujamierocis.
"Mēs ceram, ka tiesa, objektīvi izvērtējot notikušo, ņems vērā, ka mūsu uztverē nozieguma brīdī gāzes pistole tika uztverta kā šaujamierocis," piebilda Mārtiņš.
Tomēr cietusī ģimene visvairāk ir neizpratnē par prokurora Jura Sidera rīcību. Viņš piemērojis zemāku nozieguma kvalifikāciju attiecībā uz ķīlnieku sagrābšanu. Prokurors mainījis kvalifikāciju no Krimināllikuma 154.panta 3.daļas par ķīlnieku sagrābšanu, ja tā izdarīta pret mazgadīgo, uz 154.panta 1.daļu, kurā nav definēts noziegums pret mazgadīgu personu un ir paredzēts maigāks sods nekā šī panta 3.daļā.
Apsūdzētajam jaunietim sākumā bija drošības līdzeklis apcietinājums, bet jau pagājušā gada beigās tas nomainīts pret policijas uzraudzību.
"Mēs uzskatām, ka par šādu noziegumu ir jāsaņem reāls, nevis nosacīts sods. Taču pēc tā, kā ir sakārtoti lietas dokumenti, var nojaust, ka viss iet uz nosacītu sodu," savās pārdomās dalījās Mārtiņš.
Ja apsūdzētajam tiks piespriests, pēc cietušo domām, neadekvāti maigs sods, cietusī ģimene ir gatava gaidāmo spriedumu pārsūdzēt, protestējot arī pret nozieguma kvalifikācijas mīkstināšanu.
Aģentūrai LETA, vairākkārt zvanot uz prokurora Sidera darba tālruni, šonedēļ ar viņu sazināties neizdevās.
Nākamā tiesas sēde ķīlnieku sagrābšanas lietā notiks 10.oktobrī.