Ministru kabineta sēdē otrdien, 16.jūnijā, tika atbalstīti grozījumi Ventspils brīvostas likumā, kas nosaka, ka Finanšu ministrs valsts vārdā izsniegs aizdevumu brīvostas pārvaldei kredītiestāžu izsniegto būvniecības kredītu pārkreditēšanai un sākto būvniecības projektu kreditēšanai. Valsts aizdevuma izsniegšanas nosacījumus Ministru kabinets noteiks pēc likuma grozījumu apstiprināšanas Saeimā.
Brīvostā skaidroja, ka nepieciešamība pēc Valsts kases aizdevuma sākto Eiropas Savienības (ES) līdzfinansēto ostas infrastruktūras attīstības projektu realizācijai Ventspils brīvostas pārvaldei radusies vairāku nozīmīgu apstākļu - pasaules ekonomiskās situācijas, tranzīta kravu krituma un kopējo tirgus konjunktūras izmaiņu, kā arī ASV Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (OFAC) sankciju izraisīto pārmaiņu procesa dēļ.
Brīvostas pārstāvji norādīja, ka aizdevumi nepieciešami ES līdzfinansētu infrastruktūras projektu īstenošanai. 2020.gada jūnijā iestājas kredītu atmaksas termiņš četriem brīvostas pārvaldes kredītiem 8,3 miljonu eiro apmērā par objektiem, kas jau ir nodoti ekspluatācijā.
Līgumos bija atrunāta iespēja pagarināt kredītu atmaksas termiņu par trim gadiem, ko Ventspils brīvostas pārvalde plānoja izmantot, taču iepriekš minēto apstākļu dēļ bankas šādu iespēju atteikušas. Arī citas bankas atteikušās refinansēt kredītlīgumus, paužot viedokli, ka nepieciešams pārliecinošs valsts atbalsts Ventspils brīvostas agrāko saistību pārņemšanai.
Minētie aizdevumi izmantoti Ventspils brīvostas industriālā parka jaunu ēku būvniecībai, pievedceļu ostas teritorijai un industriālajām zonām izbūvei, ostas kanāla krasta nostiprināšanai un citiem infrastruktūras projektiem.
Papildus 8,3 miljonu eiro kredītsaistību pārfinansēšanai nepieciešami septiņi miljoni eiro sākto ES Kohēzijas fondu projektu - pievedceļu būvniecības, hidrotehnisko būvju atjaunošanas un rūpniecisko ēku būvniecības - īstenošanai.
Ventspils brīvostas pārstāvji skaidroja, ka straujā ekonomiskās situācijas pasliktināšanās pasaulē un tirgus konjunktūras izmaiņas 2020.gadā ir radījušas lielu kravu apgrozījuma un plānoto Ventspils brīvostas pārvaldes ienākumu kritumu.
Ja 2019.gada vidū, kad tika izstrādātas 2020.gada kravu prognozes un plānots budžets, Ventspils brīvostas termināļu sniegtā informācija ļāva prognozēt aptuveni 20 miljonu tonnu apgrozījumu un tam atbilstošus ieņēmumus, tad 2020.gada sākumā daļa termināļu prognozes atsauca, jo esošajos tirgus apstākļos neredzēja iespējas nodrošināt iepriekš plānoto kravu prognožu izpildi.
Akmeņogļu pārkraušana, kas 2019.gadā sasniedza aptuveni 5,5 miljonus tonnu, šā gada siltās ziemas un Eiropas tirgus konjunktūras dēļ Ventspilī ir gandrīz pilnībā apstājusies. Arī naftas produktu segments zemo tirgus cenu dēļ atrodas stagnācijā, tādējādi tirgū ir pieprasījums pēc uzglabāšanas jaudām, kas samazina šī produkta pārkraušanu daudzās pasaules ostās. Būtisku visu segmentu kravu samazinājumu radījusi arī Covid-19 izraisītā globālā ekonomiskā krīze, kas ir izraisījusi vispārēju Ventspils brīvostā tradicionāli pārkrauto preču patēriņa bremzēšanos pasaulē.
OFAC sankciju rezultātā Ministru kabinets ir pieņēmis lēmumu izveidot a/s Ventas osta, kas ar laiku pārņemtu Ventspils brīvostas pārvaldes funkcijas. Brīvostas pārstāvji skaidroja, ka šajā brīvostas pārvaldības pārmaiņu situācijā bankas atturas no likvidējamas iestādes pārkreditēšanas, jo, banku izpratnē, Ventas ostai pārņemot Ventspils brīvostas pārvaldes iepriekšējās saistības, pastāv to izpildes riski. Tāpat jāņem vērā, ka OFAC sankcijas negatīvi ir ietekmējušas vairāku brīvostas termināļu darbību, kam sankcionētās personas dēļ radās no komersantiem neatkarīgas grūtības veikt norēķinus ar klientiem, kas attiecīgi atstāj iespaidu uz kopējo ostas darbību un Ventspils brīvostas pārvaldes ieņēmumiem.
Ņemot vērā pārmaiņu procesus tranzīta nozarē, Ventspils ostas darbībā un pārvaldē Ventspils brīvostas pārvalde ir sākusi kompleksu izmaksu samazināšanas programmu. Ir veikta ES fondu līdzfinansēto Ventspils brīvostas pārvaldes infrastruktūras attīstības projektu atbilstības un īstenošanas statusa analīze un efektivitātes izvērtējums.
Iegūtie atzinumi pamato valsts atbalsta nepieciešamību Ventspils brīvostas pārvaldes kopējās finanšu situācijas neatliekamai stabilizēšanai, norādīja brīvostas pārstāvji.
Iepriekšējos gados Ventspils brīvostas pārvalde ir uzņēmusies augstu finanšu slogu, kas pašreizējās globālās ekonomiskās krīzes un citu nevēlamu faktoru rezultātā pašas spēkiem nav atrisināmas. Diemžēl Ventspils brīvostas pārvalde iepriekš nebija pietiekami novērtējusi kredītsaistību apkalpošanas riskus, netika veidots finanšu drošības spilvens, kas nodrošina kredītsaistību izpildi ārkārtas krīzes situācijā, pauda brīvostā.
Tomēr Ventspils brīvostas pārvaldnieks, valsts pārstāvji Ventspils brīvostas valdē un Ventas osta sadarbībā ar Satiksmes ministriju un Ministru kabinetu veic visus nepieciešamos pasākumus, lai nostiprinātu Ventspils brīvostas reputāciju un nodrošinātu iepriekš daudzu gadu laikā uzņemto brīvostas infrastruktūras attīstības projektu ilgtermiņa finanšu saistību izpildi, norādīja brīvostas pārstāvji.
Tiek veikta atsevišķu ostas dienestu cilvēkresursu optimizācija un uzsākts cilvēkresursu funkcionālā audita process ar mērķi identificēt papildus optimizācijas iespējas. Par 20% samazināti kārtējie izdevumi teritoriju uzturēšanai, apsaimniekošanai un apsardzei, samazināti mārketinga izdevumi. Tāpat tiek būtiski koriģēta investīciju programma, turpinot tikai ar ES līdzfinansējumu īstenotos projektus, kuru iesaldēšana vai pārtraukšana radītu lielāku negatīvu efektu.
Tāpat brīvostā minēja, ka Ventspils brīvosta ir viens no valsts transporta un loģistikas nozares struktūras galvenajiem elementiem, ir otrā lielākā osta Latvijā, trešā lielākā Baltijā, ir reģiona viens no nozīmīgākajiem tranzīta koridoriem, Eiropas TEN-T transporta pamattīkla osta, kas vēsturiski pamatā apkalpo Krievijas, Baltkrievijas un citu NVS valstu eksportu, kalpo par svarīgu Latvijas ražojošā sektora eksporta koridoru uz Skandināviju, pauda brīvostā.