Kā aģentūrai LETA skaidroja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) Valsts sekretāra vietniece reģionālās attīstības jautājumos Ilze Oša, Dundagas novada dome bez pašvaldības vadītāja ir kopš 28.janvāra.
Saskaņā ar likumu, pašvaldība šādi funkcionēt var divus mēnešus.
Ministrijas pārstāve norādīja, ka pašlaik pašvaldība ir lemtspējīga, jo pēdējās sēdēs ir piedalījies nepieciešamais domes deputātu skaits lēmumu pieņemšanai.
Ja rīt sasauktajā ārkārtas domes sēdē pašvaldības izpilddirektorei tiks deleģētas paraksta tiesības, tad pašvaldība varēs nodrošināt pamatfunkcijas.
Taču pašvaldībai nebūs iespējas pieņemt lēmumus, kam ir finansiāla ietekme, un kuri jāvirza caur Finanšu komiteju. Pašvaldībās Finanšu komitejas vada domes priekšsēdētājs. Kamēr nav priekšsēdētāja, tikmēr jautājumi par, piemēram, investīciju projektiem nevar tikt izskatīti.
Līdz ar to Dundagas novada domei vispirms ir jādeleģē paraksta tiesības izpilddirektorei, lai varētu nodrošināt ikdienišķu funkciju īstenošanu un pēc tam jāizraugās pašvaldības vadītāju.
Ja tas nenotiks, tad VARAM var rosināt Saeimai pieņemt lēmumu par pašvaldības atcelšanu un administratora iecelšanu.
Kā uzsvēra Oša, viņa cer, ka Dundagas dome to ir spējīga paveikt un tā turpinās pilnvērtīgi strādāt.
LETA jau ziņoja, ka bez sekmēm beigusies arī ceturtā Dundagas novada domes ārkārtas sēde mēra ievēlēšanai, jo tajā netika izvirzīts neviens priekšsēdētāja amata kandidāts.
Domes ārkārtas sēdi sasaukušais domes deputāts Madars Burnevics ("Mūsu novadam") aicināja visu trīs pašvaldībā ievēlēto vēlētāju apvienību pārstāvjus deleģēt kandidātu domes priekšsēdētāja amatam, taču neviens no viņiem to nedarīja, tādēļ nevarēja lemt par domes priekšsēdētāja ievēlēšanu.
Bijušais domes priekšsēdētājs Aldis Felts ("Mūsu cilvēkiem") pauda pārliecību, ka Dundagas novada dome var strādāt bez priekšsēdētāja. Viņš uzskata, ka paraksta tiesības var deleģēt izpilddirektorei Janitai Vandai Valterei, taču pārējos pašvaldības jautājumos priekšsēdētājs nav nepieciešams. Kā piemēru viņš minēja administratīvi teritoriālo reformu, kuras īstenošanai tiek veidotas darba grupas, kurās iekļauj pašvaldību speciālistus nevis priekšsēdētāju.
Kā aģentūrai LETA sacīja pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Linda Pavlovska-Dišlere, kopš 3.februāra darbā ir atgriezusies izpilddirektore Valtere. Viņai darba nespēja bija kopš pagājušās vasaras.
Lai lemtu par paraksta tiesību piešķiršanu Valterei, kādam no deputātiem ir jāsagatavo lēmumprojekts par paraksta tiesību deleģēšanu un jāsasauc ārkārtas domes sēde.
Ja pašvaldībai nav amatpersonas ar paraksta tiesībām, tā nevar veikt nevienu finanšu darījumu ne Valsts kasē, ne citās finanšu iestādēs.
VARAM pašvaldībai skaidrojusi, ka persona, kurai tiks deleģētas paraksta tiesības, nevarēs slēgt līgumus pašvaldības vārdā.
LETA jau ziņoja, ka vakar notika trīs ārkārtas domes sēdes, kurās bija jāievēlē jauns domes priekšsēdētājs. Pirmajā no tām piedalījās visi deviņi pašvaldībā ievēlētie deputāti. Pret vienīgo domes priekšsēdētājas amata pretendenti pašvaldības deputāti, Dundagas vidusskolas angļu valodas skolotāju Andru Grīvāni ("Strādāsim kopā!") nobalsoja pieci vēlētāju apvienības "Mūsu cilvēkiem" deputāti, nepamatojot savu balsojumu.
Savukārt uz divām pārējām ārkārtas domes sēdēm neieradās neviens no pieciem bijušā mēra Alda Felta pārstāvētās vēlētāju apvienības "Mūsu cilvēkiem" deputātiem, tādēļ kvoruma neesamības dēļ abas ārkārtas sēdes nenotika.
Pēc 2017.gada pašvaldību vēlēšanām Dundagas novada domē ievēlēti deviņi deputāti, kuri pārstāv trīs vēlētāju apvienības. Pieci mandāti ir vēlētāju apvienībai "Mūsu cilvēkiem", trīs mandāti - "Strādāsim kopā!", bet viens mandāts - "Mūsu novadam".
Tolaik Felts bija vienīgais pretendents uz domes priekšsēdētāja amatu, kurā tika ievēlēts vienbalsīgi.
Nesaskaņas pašvaldībā sākās jau 2018.gadā, kad četri deputāti pieprasīja no Dundagas novada izpilddirektores amata atbrīvot Janitu Valteri, jo viņas "darba stila" dēļ amatu atstāja pašvaldības darba nodrošināšanai nepieciešamie speciālisti.
Dundagas novada dome arī neveiksmīgi tiesājās ar Kolkas pagasta pārvaldes vadītāju Aldi Pinkenu, kuru nepamatoti atbrīvoja no amata un pēc tiesas lēmuma pašvaldība atjaunoja amatā.
2019.gada augustā aptuveni 150 Dundagas un Kolkas iedzīvotāju sarīkoja protesta akciju, kurā pieprasīja atjaunot amatā Pinkenu. Pašvaldība sabiedrības aicinājumu ignorēja.
Pagājušā gada nogalē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) pašvaldībai lika izpildīt Kurzemes rajona tiesas 22.janvāra spriedumu, kurā tika atzīts, ka darba līguma uzteikums Kolkas pagasta pārvaldes vadītājam bija prettiesisks. Ar spriedumu no Dundagas pašvaldības tika nolemts piedzīt arī vidējo izpeļņu par darba piespiedu kavējuma laiku nepamatoti atbrīvotajam Pinkenam, kā arī citus ar tiesvedību saistītus izdevumus.
Šāds spriedums deva pamatu vērtēt jautājumu par pašvaldības amatpersonu atbildību un zaudējumu piedziņu regresa kārtībā, ja amatpersona, pildot amata pienākumus, ar nodomu vai aiz rupjas neuzmanības ir radījusi mantiskus zaudējumus publiskai personai.
Pašvaldībai minētās darbības bija jāveic, taču ne pēc savas iniciatīvas, ne arī pēc ministrijas vairākkārt nosūtītiem pieprasījumiem, tas netika izdarīts. Proti, Felts nav domes sēdes darbakārtībā iekļāvis jautājumu par tiesas sprieduma izskatīšanu un pašvaldības amatpersonu un darbinieku rīcības izvērtēšanu.
Felts savu rīcību, neizskatot šo jautājumu, pamatoja ar to, ka izpilddirektorei vairākus mēnešus ir darba nespēja. "Es uzskatu, ka laikā, kad darbiniece atlabst pēc operācijas, nav tiesiski, ētiski un cilvēcīgi lemt par darbinieka rīcību, izdodot prettiesisku darba līguma uzteikumu," pērn novembrī sacīja Felts.