Kā aģentūru LETA informēja Augstākās tiesas (AT) preses sekretāre Baiba Kataja, AT Senāts 17.decembrī atteicies ierosināt kasācijas tiesvedību Garenčika prasībā pret Carnikavas novada domi, līdz ar to stājas spēkā Rīgas apgabaltiesas 26.jūnija spriedums. Kasācijas sūdzību bija iesniegusi Carnikavas novada dome.
Lieta arī iepriekš jau bijusi AT Senātā, kad tas pērn novembrī lietu nodeva jaunai izskatīšanai Rīgas apgabaltiesā.
Vasarā apgabaltiesa noraidīja Garenčika prasību daļā par pienākuma uzlikšanu Carnikavas novada domei izmaksāt viņam vidējo izpeļņu 964,85 latu apmērā no sprieduma spēkā stāšanās dienas līdz tā izpildes brīdim. Savukārt, izpildot spriedumu, Carnikavas novada dome atjaunojusi amatā un izmaksājusi 31 260 latu kompensāciju Garenčikam, kurš ar deputātu pieņemto lēmumu 2010.gadā tika atbrīvots no pienākumu pildīšanas par necenzētu vārdu lietošanu.
Domes priekšsēdētāja Daiga Jurēvica iepriekš aģentūrai LETA norādīja, ka tiesa jautājumu par Garenčika atlaišanu skatījusi trīs gadus, kas ietekmējis viņam izmaksājamās kompensācijas apmēru, radot pašvaldībai zaudējumus. Šajā laikā pašvaldība algojusi Garenčika vietā pieņemto izpilddirektoru Imantu Pastoru. "Viss gan atkarīgs no tā, kā spēsim pierādīt, ka šo lietu varēja izskatīt arī ātrāk," piebilda Jurēvica.
"Šajā gadījumā tiek aizskartas deputātu tiesības pieņemt lēmumus. Vai nu jāmaina likumdošana, vai jānosaka, ka izpilddirektora pilnvaras ir terminētas," uzskata Carnikavas novada domes priekšsēdētāja. Turklāt Jurēvica piebilda, ka šajā gadījumā izpilddirektors ir politiska amatpersona - viņš piedalījās vēlēšanās no Reģionālās alianses saraksta, taču netika ievēlēts, līdz ar to viņš varētu arī nebūt ieinteresēts īstenot oponentu pieņemtos lēmumus.
Kā ziņots, 2010.gada 3.septembra domes sēdē deputātu vairākums nolēma atbrīvot no amata toreizējo Carnikavas novada domes izpilddirektoru Garenčiku par vairumu pārkāpumu, tostarp necenzētu vārdu lietošanu pret darbiniekiem, uzskatot, ka izpilddirektora rīcība nav savienojama ar labas pārvaldības principiem un ētikas normām.
Šā gada 1.jūlijā Garenčiku ne tikai nācies atjaunot darbā, bet arī izmaksāt viņam vidējo izpeļņu par darba piespiedu kavējumu laikā no 2010.gada 14.septembra līdz 2013.gada 12.jūnijam 31 260 latu apmērā, veicot likumā paredzēto nodokļu atskaitījumu.
Jurēvica pauda neapmierinātību par tiesas lēmumu atjaunot amatā Garenčiku: "Tas, ka valsts amatpersonas var lamāties uz cilvēkiem un netikt par to sodītas, ir bīstams precedents, jo jau tagad daudz tiek runāts, ka Latvijā trūkst politiskās etiķetes un kultūras." Carnikavas novada vadītāja piebilda, ka dārzniece, kuru rupji nolamājis Garenčiks, nav pat bijusi pašvaldības darbiniece.
No 1.jūlija Garenčiks atsācis pildīt izpilddirektora pienākumus, bet Pastoram piedāvāta pašvaldības administrācijas vadītāja vakance, kas izveidota šā gada februārī.