Tā ir viena no pašvaldībām, kurā par sadarbību ir vienojušies valdībā pārstāvētie politiskie spēki – Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS), Vienotība un Nacionālā apvienība Visu Latvijai!-TB/LNNK (NA). Politiskā situācija nepilnu gadu pirms vēlēšanām liecina, ka šīm partijām ar tiem pašiem līderiem ir izredzes turpināt iesākto arī pēc vēlēšanām.
Rāviņš pašvaldību vada kopš 2001. gada un ir noskaņots kandidēt arī nākamajās vēlēšanās. No deviņiem politiskajiem spēkiem, kuri 2013. gada vasarā startēja vēlēšanās, Jelgavas domē iekļuva pieci. ZZS ieguva sešus mandātus, Saskaņa – trīs, bet Vienotība, Nacionālā apvienība un Reģionu alianse – katra pa diviem. Domes priekšsēdētājam Rāviņam ir trīs vietnieki – Rita Vectirāne (ZZS), Jurijs Strods (NA) un Aigars Rublis (Vienotība). Viņus Liepiņš nodēvēja "par Rāviņa pakalpiņiem", pieļaujot, ka mērs ir vienojies ar pārējo partiju vadītājiem, ka par sarakstu līderiem tiek likti viņam vajadzīgie politiķi. Liepiņš zināja stāstīt, ka arī Vienotībā un Nacionālajā apvienībā esot cilvēki, kuri nebūt neesot mierā ar pašvaldībā notiekošo un to, ka iespējas ir tikai tiem, kuri ir pietuvināti varai. Šo personu vārdus LRA pārstāvis gan neatklāja, jo negribot viņiem nodarīt kaitējumu.
NA valdes loceklis Imants Parādnieks, kurš koordinē gatavošanos pašvaldību vēlēšanām Zemgalē, Dienai apgalvoja, ka saraksta līderu izvēle ir vietējo nodaļu ziņā, un mudināja sazināties ar tās pārstāvi Ievu Cīruli, kura ir Jelgavas Māmiņu kluba vadītāja. Taču viņa uz Dienas jautājumiem atbildēja visai bikli, izvairoties izteikties konkrēti. Vaicāta, vai Strods atkal būs saraksta līderis, Cīrule atbildēja: "Kāpēc gan lai viņš nebūtu." Strodam savukārt ir liels politiskais rūdījums. Viņš kopā ar Rāviņu strādā jau 15 gadus, ir bijis arī ekonomikas ministrs. Strods startēšot vēlēšanās un cerot būt saraksta līderis. "Mēs esam iemācījušies izrunāties pirms lēmumu pieņemšanas un pēc tam ejam ar vienotu viedokli," tā situāciju domē skaidroja Strods. Arī Rublis apgalvoja, ka neesot nekāds pakalpiņš Rāviņam.
Rāviņš Dienai apstiprināja, ka ir gatavs turpināt šo darbu, viņam arī esot gandarījums, ka domē esot izveidojusies laba komanda. "Mēs ar teroru te nenodarbojamies, un tagad vēlētājs vairs neuzķeras uz solījumiem, bet skatās uz darbiem," skaidroja Rāviņš, lūgts komentēt pārmetumus par vadības stilu un cilvēku atkarību no viņa labvēlības. Līdzīgi kā Jēkabpilī un Liepājā, arī Jelgavā valdošajam spēkam nav tāda vairākuma, lai bez vienošanās ar sabiedrotajiem un kompromisu meklējumiem varētu diktēt situāciju. Rāviņš ir arī Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) priekšsēdētāja vietnieks.
Par vietām Jelgavas domē arī nākamgad varētu cīnīties aptuveni 10 politisko spēku, taču pagaidām to vadībā neredz cilvēkus, kuri varētu izkonkurēt Rāviņu. Lielākajai daļai mērķis drīzāk varētu būt gūt pārstāvniecību domē un nepalikt zem 5% barjeras.
Visu Ināras Egles rakstu lasiet piektdienas, 23. septembra laikrakstā Diena!