Kā norāda Alūksnes novada domes priekšsēdētājs Arturs Dukulis (ZZS), Alūksnes novada pašvaldības domes deputāti darba sanāksmē, kas notika šī gada 27.oktobrī, izskatījuši jautājumu par SIA "Alūksnes slimnīca" turpmāko darbību Veselības ministrijas plānoto veselības aprūpes reformu kontekstā.
Kā atklājis Dukulis, Alūksnes novada pašvaldība ir saņēmusi SIA Alūksnes slimnīca valdes vēstuli, kurā tā informē pašvaldību, ka, pēc Veselības ministrijas virzītām strukturālajām reformām jeb slimnīcu kartējuma, Alūksnes slimnīcu no 24 stundu neatliekamās palīdzības daudzprofilu slimnīcas plānots pārprofilēt par ambulatoro dienas centru ar 12 stundu darba laiku bez iespējas sniegt jebkādu 24 stundu neatliekamo stacionāro un ambulatoro palīdzību Alūksnes un arī Apes novada iedzīvotājiem.
Alūksnes novada pašvaldības domes deputāti uzskata, ka šāda reforma īpaši apgrūtinās savlaicīgu palīdzības pieejamību traumu gadījumā. Tuvākās slimnīcas, kas nodrošinās akūto stacionāro un ambulatoro 24 stundu neatliekamo palīdzību traumatoloģijas un ķirurģijas profilā, būs Valmierā (vairāk nekā 120 kilometri (km) no Alūksnes novada centra), Madonā (vairāk nekā 110 km no novada centra), Rēzeknē (vairāk nekā 150 km no novada centra). Ņemot vērā ceļu infrastruktūras stāvokli, nav iespējama pacienta nogādāšana uz kādu no šīm medicīnas iestādēm, lai nodrošinātu pēc Veselības ministrijas kritērijiem noteikto medicīniskās palīdzības sniegšanas laiku - vienu stundu.
Balvu-Gulbenes slimnīcu apvienībā neatliekamās palīdzības slimnīca ir Balvos, taču tā jau kopš 2013.gada nesniedz neatliekamo traumatoloģisko palīdzību. Pacienti no Gulbenes un Balvu novada ar neatliekamās medicīniskās palīdzības transportu tiek nogādāti uz Alūksni. Tie ir apmēram 25% no ambulatorajiem un stacionārajiem pacientiem, kas saņēmuši medicīnisko palīdzību Alūksnes slimnīcā gada laikā.
Alūksnes novada pašvaldība jau ir vērsusies pie Ministru prezidenta Māra Kučinska (ZZS) un veselības ministres Andas Čakšas, lūdzot saglabāt SIA Alūksnes slimnīca pašreizējo statusu un pakalpojumu klāstu.
Veselības ministrijas atbildes vēstulē uzsvērts, ka nacionālajā politikas plānošanas dokumentā paredzēts noteikt tādu veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju tīklu, kas nodrošina iedzīvotājiem pieejamu, efektīvu un kvalitatīvu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu. Taču pašvaldība uzskata, ka, īstenojot Veselības ministrijas plānoto reformu, Alūksnes novada iedzīvotājiem tiks liegti pieejami, efektīvi un kvalitatīvi veselības aprūpes pakalpojumi.
Šai pašā vēstulē Veselības ministrija norāda, ka plānots izvērtēt katra veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēja kapacitāti.
"Norādām, ka SIA Alūksnes slimnīca piemīt pietiekama kvalitāte un kapacitāte, lai sniegtu neatliekamo medicīnisko palīdzību. To pierāda līdzšinējais darbs. Patiesībā jau šobrīd SIA Alūksnes slimnīca ir izveidojusies par reģiona slimnīcu, jo, kā liecina pēdējo gadu pieredze, 1/4 no Alūksnes slimnīcas apkalpotajiem pacientiem ir no Gulbenes, Balvu, Viļakas, Valkas un Smiltenes novadiem, līdz ar to teritorija, ko apkalpo Alūksnes slimnīca, pārsniedz 40 000 iedzīvotāju. Diemžēl šobrīd Veselības ministrijas iedalītā kvota, pēc kuras aprēķina valsts piešķirtā finansējuma apjomu, ir attiecināta vien uz 22 000 Alūksnes un Apes novadu iedzīvotājiem," uzsvēris priekšsēdētājs.
Piemēram, 2016.gadā SIA Alūksnes slimnīca ir piešķirts valsts finansējums 2248 pacientu apkalpošanai, taču reāli medicīniskā palīdzība ir sniegta vairāk nekā 3 000 pacientu, tostarp no Balvu, Gulbenes novadiem. Savukārt kopējais ambulatoro un stacionāro pacientu apmeklējumu skaits 2015.gada laikā SIA Alūksnes slimnīca sasniedza 38 000 un būs līdzvērtīgs arī šogad.
Pašvaldība uzsver, ka jau šobrīd SIA Alūksnes slimnīca traumatoloģisko palīdzību sniedz visai Gulbenes-Balvu apvienības teritorijai. Turklāt pacientus no kaimiņu novadiem tālākai ārstēšanai uz Alūksni nosūta pašas kaimiņu novadu slimnīcas.
SIA Alūksnes slimnīca ir sakārtota ķirurģiskā un traumatoloģiskā infrastruktūra - pilnībā renovēts operāciju bloks ar divām operāciju zālēm, operatīvo loka rentgenu, traumatoloģiski ortopēdisko galdu, kā arī pieejami citi izmeklējumi - kompjūtertomogrāfija, ultrasonogrāfija, rentgens, laboratorija, radioloģiskie izmeklējumi, speciālistu konsultācijas u.c.
Veselības aprūpes pakalpojumu kapacitātes uzlabošanai Alūksnes novada pašvaldības dome ir ieguldījusi un ieguldīs savu finansējumu. Paļaujoties uz pašreizējo veselības aprūpes sistēmu un mērķtiecīgi plānojot SIA Alūksnes slimnīca darbību ilgtermiņā, gan tās vadība, gan pašvaldība kā tās dibinātājs ir veikuši virkni dažādu darbību, kas saistītas ar slimnīcas infrastruktūras uzlabošanu un augsti kvalificētu veselības aprūpes speciālistu piesaisti. Tās ir prasījušas ievērojamus finanšu līdzekļus un ilgtermiņā uzlabos veselības aprūpes kvalitāti novadā. Slimnīcai sadarbībā ar pašvaldību ir paredzēta rehabilitācijas pakalpojumu paplašināšana.
Alūksnes novada pašvaldība apmaksā rezidentūras studijas traumatologam un ķirurgam, šie jaunie speciālisti sāks darbu 2019.gadā. Ar šo gadu Alūksnes novada pašvaldība ir piešķīrusi stipendijas trīs ārstiem-rezidentiem (neirologam, internistam, ģimenes ārstam). Alūksnes slimnīca ir noslēgusi līgumu ar Rīgas Stradiņa universitāti par divu ārstu-rezidentu apmācību ģimenes medicīnā un fizikālās medicīnas un rehabilitācijas medicīnā, kas darbu sāks 2019.gadā.
Papildus SIA Alūksnes slimnīca realizētajiem projektiem slimnīcas infrastruktūras uzlabošanā Alūksnes novada dome 2012.gadā ir sniegusi galvojumu SIA Alūksnes slimnīca aizņēmumam Eiropas Reģionālās attīstības fondā (ERAF) projektam "Stacionārās veselības aprūpes infrastruktūras uzlabošana SIA Alūksnes slimnīca, uzlabojot veselības aprūpes pakalpojumu kvalitāti un pieejamību", savukārt 2014.gadā pašvaldība ir veikusi ieguldījumu SIA Alūksnes slimnīca pamatkapitālā Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta (KPFI) projekta "Kompleksi risinājumi siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai SIA Alūksnes slimnīca ēkā" īstenošanai. Slimnīcas statusa izmaiņu gadījumā šie ieguldījumi netiks izmantoti atbilstoši mērķim un var tikt uzskatīti par finanšu līdzekļu nelietderīgu izmantošanu no atbildīgo iestāžu puses.
"Pievienojamies Latvijas Slimnīcu biedrības paustajiem argumentiem pret pakalpojumu klāsta samazināšanu mazajās slimnīcās. Uzskatām, ka nav pieļaujams, ka neatliekamā medicīniskā palīdzība būtu pieejama tikai lielākajās Latvijas pilsētās. Pakalpojumu klāsta samazināšana SIA Alūksnes slimnīca novedīs pie tā, ka cilvēkiem ar zemākiem ienākumiem, kādi ir liela daļa mūsu novada iedzīvotāju, veselības aprūpes pieejamība samazināsies vēl vairāk. Tādejādi valsts nepildīs savas apņemšanās nodrošināt iedzīvotājiem vienlīdzīgu pieejamību veselības aprūpes pakalpojumiem neatkarīgi no viņu dzīvesvietas, vecuma, dzimuma, ienākumiem un sociālā stāvokļa," piebilst Dukulis.
Pašvaldība vēlas vērst uzmanību arī uz to, ka Alūksnes novadā ir dislocētas divas Nacionālo bruņoto spēku (NBS) vienības - Kājnieku skola un Zemessardzes 31.bataljons. Alūksnes slimnīcai ir ilgstoša sadarbība ar Kājnieku skolu, ir līgumi par profesionālā dienesta karavīru, zemessargu un ārvalstu bruņoto spēku karavīru veselības aprūpes nodrošināšanu, kā arī medicīnisko nodrošinājumu kandidātiem uz karavīra amatu.
Pašvaldības rīcībā ir arī informācija par Lāčusila poligona attīstības plāniem, ko publiski ir apstiprinājusi arī nozares vadība. Īstenojot Veselības ministrijas plānotās strukturālās reformas, Kājnieku skolas kursantiem, zemessargiem, abu vienību komandējošam sastāvam un darbiniekiem būs apgrūtināta jebkāda savlaicīga neatliekamā medicīniskā palīdzība, īpaši traumu gadījumā. Bruņoto spēku un NATO pārstāvjiem, apmeklējot Alūksnē dislocētās NBS vienības un tiekoties ar Alūksnes novada pašvaldību, vienmēr ir izteikti atzinīgi vārdi par armijas un slimnīcas sadarbību un tās nozīmi drošības stiprināšanā, kas arī ir kalpojis par pamatu Alūksnes novada pašvaldībai turpināt slimnīcas attīstību.
Alūksnes novada attīstības programmā Alūksnes slimnīcai ir paredzēta konkrēta loma - tā ir 24 stundu neatliekamās palīdzības daudzprofilu slimnīca. Līdz ar to Alūksnes novada domes deputāti pieprasa saglabāt SIA Alūksnes slimnīca stacionāro un 24 stundu neatliekamās palīdzības pakalpojumu profilu, kā arī ņemt vērā Pasaules Bankas ekspertu ieteikumu valdībai ieguldīt valsts finansējumu valsts un pašvaldību slimnīcās.
Jau ziņots, ka saskaņā ar Veselības ministrijas (VM) virzītām strukturālām reformām Alūksnes slimnīcu no diennakts neatliekamās palīdzības daudzprofilu slimnīcas plānots pārprofilēt par ambulatoro dienas centru ar 12 stundu darba laiku.
Kā aģentūrai LETA pauda slimnīcas valdes priekšsēdētāja Maruta Kauliņa, tas apgrūtināšot savlaicīgu pieejamību akūtu saslimšanu un traumu gadījumā, jo tuvākās slimnīcas, kas nodrošinās akūtu stacionāro un ambulatoro 24 stundu neatliekamo palīdzību, īpaši traumatoloģijas un ķirurģijas profilos, būs Valmierā - 120 kilometru attālumā, Madonā - 110 un Rēzeknē - 150 kilometru attālumā.
Jau vēstīts, ka, tiecoties izveidot efektīvu slimnīcu tīklu, tās nākotnē plānots iedalīt četros līmeņos, iepriekš intervijā laikrakstam "Neatkarīgā Rīta Avīze" norādījusi veselības ministre.
Ministre skaidro, ka šobrīd visā valstī ir neatliekamās palīdzības nodaļas, bet bieži vien tajās nonāk pacienti, kuriem nav nepieciešama neatliekamā palīdzība, piemēram, gados veci cilvēki ar hroniskām slimībām. Līdz ar to ir skaidri jānodala, kas ir neatliekamā palīdzība, kur sniedz palīdzību hroniskiem pacientiem un tamlīdzīgi, un atbilstoši tam jāmaina infrastruktūra.
Tāpat, piemēram, ja dzemdību nodaļā ir mazāk par piecām dzemdībām, tā nevar uzturēt ne kvalifikāciju, ne nodrošināt pilnvērtīgu tehnoloģisko risinājumu, lai tas būtu arī efektīvi no naudas viedokļa, uzsver Čakša. "Latvija nav tik liela, lai nevarētu aizvest dzemdētāju uz noteiktu vietu," pārliecināta ministre.
Vaicāta, vai tas nozīmētu kādu nodaļu un slimnīcu slēgšanu, ministre uzsver, ka kādas nodaļas tiks slēgtas, bet slimnīcas nevis slēgtas, bet tajās samazināta pakalpojumu intensitāte, līmenis, mainīta kvalifikācija, iedalot slimnīcas četros līmeņos.