Politiskā loģika prasītu koalīcijas kodolu veidot partijām ar lielāko vēlētāju atbalstu. Pēc komplicētām sarunām pagājušās nedēļas nogalē par šādu sadarbību vienojās Liepājas mēra Ulda Seska vadītā Liepājas partija un tās līdzšinējie oponenti no Latvijas Reģionu apvienības, kuras vietējais līderis ir Jānis Vilnītis. Pēc gada Sesks viņam ir gatavs atdot mēra krēslu, tas, visticamāk, saistīts ar Liepājas partijas līdera varbūtējo kandidēšanu Saeimas vēlēšanās un, iespējams, vēl tālejošākiem plāniem – kļūt par valdības vadītāju.
Veidot koalīciju nozīmē dalīties ne tikai atbildībā, bet arī varā un iespējās, kādas reģionālās attīstības centros tagad būs, jo daudzviet tiks īstenoti iepriekšējo domnieku sarūpētie Eiropas Savienības fondu daudzmiljonu projekti. Tas ir jāpatur prātā, vērojot cīņu par ietekmi lielajos novados, lai gan visu Dienas uzrunāto potenciālo varas pārņēmēju nolūks esot tikai viens – panākt, lai pašvaldības dzīvē sāktos pozitīvas pārmaiņas. Šī mērķa vārdā vairākumā tiek apvienoti teju visi pārējie ievēlētie politiskie spēki, no kuriem daļai ir tikai viena vai divas vietas. To, kādu politisko nestabilitāti tas rada, varēja vērot šajā sasaukumā mazākos novados, kur vairākkārt mainījās vara. Daļēji arī tāpēc, ka sākotnēji domāja tikai, kā nogāzt esošo mēru, nevis kā jaunajā koalīcijā, kurai nereti bija tikai vienas balss pārsvars, saskaņos intereses un vēlāk kopā strādās.
Talsu novadā jauno koalīciju veido februārī dibinātā partija Mēs – Talsiem un novadam, kurai ir trīs mandāti. Tās līderis, zvērināts advokāts Edgars Zelderis, visticamāk, būs mēra amata kandidāts. Viņš Dienai apstiprināja, ka vairākumā vēl varētu strādāt viens no Jaunās konservatīvās partijas ievēlētais deputāts, kā arī Vienotība, Latvijas Zaļā partija (LZP), Latvijas Zemnieku savienība (LZS) un Nacionālā apvienība Visu Latvijai!–TB/LNNK (NA) – katrai no tām ir pa diviem mandātiem. Saldus novadā ir neparastāka situācija. Tur arī koalīcijā būtu sešas partijas, ieskaitot KPV LV, taču četri no LZS ievēlētie deputāti ir sadalījušies divās grupās – Ilze Kļava un vēl viens deputāts uzskata, ka dome arī turpmāk būtu jāvada Indrai Rassai (LRA), bet no LZS saraksta ievēlētais Reinis Doniņš ir par to, ka LZS pati uzņemas vadību. To, ka viņš būs mēra amata kandidāts, liecina jau publiski pieejamā minēto partiju vienošanās. Tiesa, Centrālās vēlēšanu komisijas informācija parāda, ka Doniņam ir tikai vidējā izglītība.
Visās minētajās pašvaldībās liela loma vairākuma veidošanā ir Zaļo un Zemnieku savienībai un tās dalīborganizācijām. Vairākās vietās tās tuvākā sabiedrotā ir Nacionālā apvienība, ar kuru ZZS labi sastrādājas arī valdībā. Nedaudz citādi ir Ludzas novadā, kur ZZS līdz šim bija koalīcijā ar domes priekšsēdi Alīnu Gendeli (Latgales partija). Viņas saraksts ieguva sešas vietas, bet tagad ar pieciem mandātiem pārstāvētā ZZS plāno veidot vairākumu ar Saskaņu.
Visu rakstu lasiet pirmdienas, 12.jūnija laikrakstā Diena!
Ha
Briedis
Suņi plēšas,