Lielāko daļu ienākumu pašvaldību budžetos šobrīd veido Iedzīvotāju ienākuma nodokļa un Nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumu. "Esam saskārušies ar zināmām problēmām reģionālajā attīstībā," atzina Sprūdžs. Pēc pašreizējās kārtības pašvaldības ir ieinteresētas deklarēt cilvēkus savā teritorijā, jo tas automātiski nozīmē lielākus nodokļu ieņēmumus, taču ražošanas attīstīšana un investīciju politika bieži vien nesniedz gaidīto efektu, jo cilvēki bieži strādā vienā pilsētā, bet deklarējas un dzīvo citā. "Mēs gribam attīstīt uzņēmējdarbību, bet tās, kas to attīsta, pēc esošās sistēmas var palikt zaudētājos," skaidroja Sprūdžs.
Vienlaikus ministrs uzskata, ka nodokļu slogs darbaspēkam ir pārāk liels, tāpēc tas jāpārnes uz kapitāla pieaugumu un patēriņu, veicot izmaiņas arī pašvaldību ieņēmumu struktūrā - nākotnē pašvaldību kasēs finansējums ienāks no vairākiem avotiem.
Saskaņā ar Sprūdža teikto arī nākotnē ievērojamu daļu pašvaldību budžeta joprojām sastādīs Iedzīvotāju ienākuma nodoklis, taču šī proporcija samazināsies. Vienlaikus ir jāpalielina Nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumu daļa. Ministrs uzsvēra, ka nevar būt runa par nodokļa celšanu bez visaptverošas reformas. Tā vietā pašvaldībām būtu efektīvāk jārisina nodokļa iekasēšanas problēmas, savukārt valstī jāpilnveido kārtība, kam un kā šo nodokli piemēro. "Šobrīd situācija ir netaisnīga, jo jāmaksā ir tiem, kas nevar samaksāt, bet tiem, kas varētu samaksāt vairāk, tas nav jādara. Tas jau kopš priekšvēlēšanu laika ir ZRP dienaskārtībā," sacīja Sprūdžs.
Ministrs ierosina nākotnē palielināt uzņēmuma ienākuma nodokļa daļu pašvaldībām, lai veicinātu ieinteresētību piesaistīt investorus un radīt jaunas darbavietas. Šī iecere varētu saskarties ar problēmu, ka juridiski uzņēmums jāreģistrē tur, kur atrodas galvenā ražotne, bet arī tas esot risināms jautājums.
Savukārt ceturto nozīmīgo komponenti sastādītu pašas pašvaldības noteiktie nodokļi un nodevas. Piemēram, gadījumos, kad uzņēmējs vēlas investēt kādas konkrētas pašvaldības teritorijā, bet iedzīvotāji šo ieceri neatbalsta, investoram ir jādod iespēja piedāvāt pretī kādus papildus ieguvumus. "No vienas puses, tas ir papildus nodokļu slogs uzņēmējam, bet, no otras puses, uzņēmējam ir vajadzīgs mehānisms, kā ieinteresēt pašvaldību un iedzīvotājus. Ja investors vēlas veidot rūpnīcu, pašvaldībām jāparedz tiesības noteikt, kā attaisnot iedzīvotājiem to, ka blakus būs fabrika," skaidroja Sprūdžs.
Tāpat ministrs arī norādīja, ka ir jāmaina pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sistēma. "Kāds ir jāieliek pa vidu. Mums nav starp pašvaldībām nepieciešama šāda konfrontācija, kur vieni ir donori un otri saņem dotāciju," sacīja Sprūdžs, norādot, ka līdzekļu pārdale varētu notikt uzskatāmāk ar valsts starpniecību.