Tilta rekonstrukcija sākta pērn. Tam ir izbūvēta jauna hidroizolācija un ieklāts jauns asfalta segums. Tiltam ir paplašinātas ietves (iepriekš tās bija vienu metru platas, tagad būs 2,5 m), lai tās būtu ērti izmantojamas invalīdiem un vecākiem ar bērnu ratiņiem, bet tilta galos zem tilta izbūvētas gājēju pārejas. Līdz ar to tilts ir kļuvis drošāks un draudzīgāks mazāk aizsargātajiem satiksmes dalībniekiem – gājējiem, velosipēdistiem.
Siguldas Gaujas tilts ir vienīgais šāda risinājuma monolīta dzelzsbetona konstrukciju tilts Latvijā, kas balstās uz trīs vairāk nekā 35 metrus platiem lokiem. Tilta kopējais garums ir 153 metri, bet augstums virs upes pārsniedz 16 metrus.
"Veicot tilta atjaunošanas darbus, būvniekiem izaicinājums bija izveidot veidņu un turu nostiprinājumu ietves paplašināšanai, jo lokveida konstrukcijas vietām ir ļoti šauras, un pietrūkst vietas turu atbalstīšanai. Turklāt kara laikā, četrus gadus pēc tā oficiālās atklāšanas, tilts tika uzspridzināts un tagad, veicot rekonstrukciju, upes gultne bija jātīra vēl no vecajām, pēc spridzināšanas upē iekritušajām tilta dzelzsbetona konstrukcijām. Tas nebija viegli. Dēļ tā, kā šovasar Gaujā bija augsts ūdens līmenis, piekļuve šīm atlūzām bija visnotaļ sarežģīta. Gaujas tilts Siguldā ir unikāls ar to, ka ir vienīgais trīslocīklu monolītā dzelzsbetona lokveida tilts Latvijā," norāda šī tilta projekta vadītājs, VAS Latvijas Valsts ceļi tiltu būvinženieris Didzis Zvirbulis.
Tilta rekonstrukciju pēc VAS Latvijas Valsts ceļi pasūtījuma veic SIA Rīgas tilti. Pērn darbi notika līdz oktobra beigām, un atsākās šogad pavasarī. Būvdarbu izmaksas ir 778 635 eiro ar PVN.
Tilts pār Gauju Siguldā ir viens no svarīgākajiem satiksmes un tūrisma infrastruktūras objektiem ārpus Rīgas, ņemot vērā, ka Sigulda un Turaidas muzejrezervāts, ko savieno atjaunotais tilts, atrodas TOP 10 populārāko Latvijas tūrisma galamērķu sarakstā.
Tilta celtniecības priekšdarbi Šoseju un zemesceļu departamentā aizsākās 1927. gadā, kad to projektēja vecākais inženieris K. Tomels, līdz 1936. gadam viņš bija pabeidzis tilta pamatņu un balstu projektēšanu. Tālāko tilta virsbūves projektēšanu veica vecākais inženieris K. Gailis. Tilta virsbūves darbu veikšana tika uzticēta firmai L. Neiburgs un Co, kas toreiz bija spēcīgākā Latvijā.
Lai loka laidumam piešķirtu vēlamo formu, vispirms bija nepieciešama atbilstošu turu būve, kas prasīja daudz kokmateriāla, lielu darbu un atbilstošas zināšanas. Turas projektēja tiltu inženieris, profesors P. Pāvulāns. Visi tiltu estakāžu balsti balstījās uz koka pāļiem, no kuriem daži iedzīti vairāk nekā 27 metrus zem Gaujas normālā ūdens līmeņa. To kopskaits – 463, tilta garums – 153 metri.
Tilta projektēšanu un celtniecību veikusi latviešu tauta tikai saviem spēkiem un līdzekļiem, bez ārzemju firmu un speciālistu palīdzības.
Tilta pār Gauju Siguldā atklāšanas svinības 1937. gada 23. jūlijā. (Foto no Latvijas Ceļu muzeja krājuma).
20. gadsimts tautas vēsturē ienesa savas korekcijas un jau 1941. gada vasarā, Otrā Pasaules kara laikā, tilts tika uzspridzināts.
Pēc kara, kad trūka ne tikai elektroenerģijas, transporta un tehnikas, bet arī ikdienā nepieciešamo lietu, tilta atjaunošana bija grūts uzdevums. Visi transportēšanas darbi tika paveikti, izmantojot tikai vienu kravas auto. 1949. gada aprīlī iesāktie darbi līdz decembrim bija pabeigti tiktāl, ka pa tiltu varēja atklāt pagaidu satiksmi, bet jau 1950. gada 1. maijā gatavo tiltu nodeva ekspluatācijā. Tilts tika atjaunots iepriekšējā izskatā, pie tā strādāja inženieri T. Vitkuss un G. Kunnoss, profesori P. Pāvulāns un A. Tramdahs, būvdarbus vadīja pēckara tiltu būves speciālists G. Janovskis.
Tilta atjaunošanā piedalījās gandrīz visi republikas ceļinieki, strādājošo kopskaits atsevišķos periodos bija pat 700 cilvēku. 1999. gadā Gaujas tilts tika rekonstruēts.
Gaujas tilts Siguldā. 1970.gadi (Foto no Latvijas Ceļu muzeja krājuma)
Hūgo Vācietis >no barikād vācietis
1937.gadā ar GAZ 21 nebrauca
nano falls