Kā liecina tiesībsarga atzinums pārbaudes lietā par pansionātu Rauda, pansionātu Tiesībsarga biroja darbinieki apmeklēja četras reizes - 2016.gada 13.maijā, 2016.gada 20.maijā, 2017.gada 18.janvārī un 2017.gada 6.jūnijā.
Sākotnēji vērtējot vispārējos sadzīves apstākļus, biroja darbinieki konstatēja, ka aptuveni puses pansionāta klientu istabu platība ir mazāka nekā paredzēts Ministru kabineta noteikumos. Tas esot saistīts ar pansionātā būvniecības brīdī pastāvošajiem celtniecības standartiem, kas pieļāva, ka divvietīgo istabu platība ir 11,8 kvadrātmetri. Atzinumā uzsvērts, ka pansionāta administrācijas ieskatā klientu izmitināšana atbilstoši spēkā esošajam dzīvojamās telpas platības minimumam nozīmētu klientu skaita samazināšanu, kas savukārt novestu pie institūcijas maksātnespējas vai būtiski sadārdzinātu pakalpojuma izmaksas. Šī iemesla dēļ neesot iespējams visiem klientiem nodrošināt normatīvajos aktos noteikto minimālo platību uz vienu cilvēku.
Tiesībsarga biroja darbinieki norādīja, ka no cilvēktiesību viedokļa šādu prasību neievērošana ir vērtējama gan kā normatīvo aktu, gan kā cilvēktiesību pārkāpums. Turklāt nav pieļaujams, ka minētā problēma jau sen ir konstatēta kā pārkāpums, tomēr netiek risināta.
Atkārtotās monitoringa vizītes dienā vairākās pansionāta nodaļās klientu labierīcībās nebija pieejami higiēnas līdzekļi - tualetes papīrs un ziepes. Tāpat biroja darbinieki konstatēja sasmakušu gaisu institūcijā un izteiktu cigarešu dūmu smaku, kas liecina, ka telpas netiek pienācīgi vēdinātas.
Monitoringa vizītes laikā, apmeklējot vairākas pansionāta nodaļas, vērojot aprūpētāju darbu un intervējot personālu, tika konstatēts, ka, ņemot vērā kopējo klientu skaitu (362 personas), institūcijā esošais darbinieku skaits nav bijis pietiekams, lai nodrošinātu normatīvajos aktos noteikto prasību izpildi atbilstošā kvalitātē.
Klientu apģērba un veļas individualizēta lietošana tikusi nodrošināta tikai attiecībā uz klientu personīgajām drēbēm un veļu, kas tiek marķētas. Tiesībsarga ieskatā institūcijā esošā sistēma nebija uzskatāma par normatīvajam regulējumam atbilstošu un ierobežojusi klientu tiesības uz privātas dzīves neaizskaramību un apģērba individuālu lietošanu.
Vienlaikus monitoringa vizītes dienā tika novērots, ka "slēgtā tipa nodaļu" klientiem faktiski nebija nodarbību. Tiesībsarga biroja darbinieki nebija guvuši pārliecību, ka klientiem ar kustību traucējumiem ikdienā tiek nodrošinātas pastaigas svaigā gaisā un personāla atbalsts brīvā laika pavadīšanas aspektā.
Tiesībsarga biroja darbinieki izlases veidā iepazinās arī ar pansionāta Rauda videonovērošanas kameru ierakstiem un to saturu, konstatējot, piemēram, ka videoierakstā, kas attēlo slēgto vīriešu nodaļu, uzskatāmi redzams, ka atsevišķiem klientiem apģērba un arī autiņu maiņa notiek publiski, gaiteņa vidū. Pirmajā epizodē institūcijas darbiniece novelk klientam bikses, izrauj pilnos autiņus, klients pats uzvelk bikses un tiek nosūtīts atpakaļ uz istabu. Otrajā epizodē darbiniece klientam, kurš gaitenī iznāk autiņā un krekliņā, noņem autiņu, novelk kreklu un kādu laiku klients gaiteņa vidū stāv pilnīgi kails. Pēc tam turpat tiek uzvilkts tīrs autiņš, uzvilkts krekls un klients dodas uz savu istabu. Nevienā no redzētajām epizodēm nav konstatējama nekāda klienta higiēniskā apmazgāšana/notīrīšana.
No pansionāta Rauda aplūkotajiem videoierakstiem Tiesībsarga biroja pārstāvji konstatēja ne tikai vairākus normatīvo aktu pārkāpumus un identificēja cilvēktiesību pārkāpumus, bet arī fiksēja necilvēcīgu un pazemojošu apiešanos pret klientiem no institūcijas personāla puses.
Vairākkārt apmeklējot pansionātu Rauda, Tiesībsarga biroja eksperti secināja, ka viņu ieteikumi pansionāta darbībā netiek ieviesti pilnībā.
Kā aģentūrai LETA pastāstīja birojā, arī vēlāk veiktajās pārbaudēs tika konstatēts, ka pansionāta darbībā vēl aizvien ir novēršamas nepilnības. Par aktuālo situāciju tiesībsargs vēl informēs jaunā atzinumā.
Pansionāta Rauda direktore Dace Randoha, kura amatā ir mazāk nekā divus gadus, aģentūrai LETA atzina, ka Tiesībsarga biroja atzinums ir neglaimojošs, taču apgalvoja, ka uzlabojumi aprūpes centrā notiek nepārtraukti. Tas skar gan aprūpes pakalpojumu uzlabošanu, gan darbinieku kompetenču paaugstināšanu.
Komentējot tiesībsarga ziņojumā minēto klienta pārģērbšanu gaiteņa vidū, Randoha stāstīja, ka tas noticis vienā no divām demences nodaļām, naktī. "Šajās nodaļās - sieviešu un vīriešu - ir pacienti ar smagām un ļoti smagām saslimšanām, pamostoties nakts vidū, var neorientēties apkārtējā vidē, negrib ģērbties vai uzvelk cita pacienta drēbes," klāstīja centra vadītāja.
Engures novada pašvaldības piešķirtais finansējums spēj nodrošināt pansionāta klientiem nepieciešamos higiēnas līdzekļus, bet atbildība par to nepielietošanu jāuzņemas darbiniekiem, pauda Randoha. Pēc līdzīgām situācijām notiekot pārrunas ar darbiniekiem, tāpat tiekot rīkotas apmācības. Turklāt vadība izvērtējot arī darbinieku atbilstību amatam, taču daļa darbinieku no veicamajiem pienākumiem atsakoties paši.
"Aprūpētāju atalgojuma līmenis ir tuvu minimālajam," atzina Randoha, skaidrojot, ka darbinieku mainība pansionātā ir liela, arī pašlaik ir vairāk aprūpētāju, sociālo darbinieku un sociālo aprūpētāju vakances.
Pašlaik Rauda nodrošina darbu 170 cilvēkiem. Tajā ir 320 gultasvietas, bet pašlaik aizņemtas 316.
Trešais stāvs
hmm
ee