Bauskā darba vietu nav, arī ražojošo uzņēmumu trūkst

Daudzi aizbraukuši prom no Codes un Bauskas, jo trūkstot darba.

Codes skolas direktors Georgijs Ostrovskis Latvijas radio atzina, ka ar savu amatu un dzīvi Codē ir apmierināts, tomēr viņš arī redz, skolas darbinieku un skolēnu grūtības. No septembra pašvaldība apņēmusies apmaksāt bērniem brīvpusdienas līdz 5. klasei. Bet skolotājiem naudas no novada domes ir maz un arī pārējiem darba nav. Trešajai daļai no skolēniem kāds no vecākiem aizbrukuši uz ārzemēm strādāt. Tomēr skolai paveicies, pirms novadu reformas, paspējuši skolu izremontēt un skolēnu skaits stabili turas pie pusotra simta, te mācās arī piecus un sešus gadus veci skolēni. Arī tie, kas pirms tam mācījās citās skolās, kuras nu ir slēgtas.

Sociālais aprūpētājs, traktora vadītājs, dārznieks, sezonas lauksaimniecības strādnieks aprūpētājs, frizieris, mehāniķis, noliktavas darbinieks lopkopis, slaucējs – tādas ir vakances nodarbinātības valsts aģentūrā Bauskas. Algas 200, 210, 250 lati. Bauskas nodarbinātības valsts aģentūras vadītāja Igunda Bēmane intervijā Latvijas radio skaidroja, ka vakanču skaits palielinās, tomēr tie lielākoties ir lauku darbi, ražojoši uzņēmumu apkārtnē, tāpēc arī piedāvājums ir ierobežots. Bezdarbnieku te ir teju 1,5 tūkstotis, puse no tiem ilgstoši.

Rindas uz bērnudārziem ir, tomēr pašvaldība uzcēlusi vienu jaunu un arī paplašinājusi esošos, ziņo Latvijas radio.

Viena no lielākajām nevalstiskajām organizācijām Bauskā ir Sarkanais krusts. Te daļa pārtikas pakas. Nāk katru mēnesi 500 cilvēki, kas reizē ar pārtiku saņem arī humāno palīdzību. Te pieejami arī palīglīdzekļus tiem, kam veselībai nepieciešams atbalsts. Sarkanajā krustā var apmeklēt arī māsiņu un saņemt bezmaksas medikamentus, jo īpaši nepieciešami pretsāpju līdzekļi. Komitejas izpilddirektore Bauskā Sandra Pumpuriņa Latvijas radio stāsta: "Kad sākām strādā pirms deviņiem gadiem, pie mums lielākoties nāca pensionāri, vecas tantiņas, kas nāca nomērīt spiedienu, pēc kāda drēbju gabala, aprunāties ar māsiņā. Tagad tas ir radikāli mainījies, jo nāk jaunas ģimenes, kur ir tēvs, māte un kādreiz septiņi vai astoņi bērni. Un viņi nāk pēc pārtikas pakām. Bērni aug un izaug un viņiem vajag apavus un drēbes."

Novada domē no 17 deputātiem vairāki atsakās runāt par paveikto novadā četros gados. Daļa tāpēc, ka maina partijas, citi tāpēc, ka nevēlas kandidēt nākamajās pašvaldību vēlēšanās. Domes priekšsēdētājs Valdis Veips (Vienotība) uzskata, ka četros gados izdevies sakopt pilsētu, uzsākti ūdens saimniecības uzlabošanas darbi, sākts būvēt peldbaseinu, par ko iedzīvotāji gan smīkņā, ka to būvē jau gadiem, sakopts Bauskas pils muzejs, Rātsnams, kā rezultātā pilsēta kļuvusi pievilcīgāka. Pašvaldība ir ceļā uz to, lai likvidētu rindas uz bērnudārziem un domāts par izglītības uzlabošanu, drīzumā gaidāms remonts tiltam pār Mūsu. Bet, pirmkārt, bija jāsāk vadīt novads pēc teritoriālās reformas. Emigrācijas problēmai, ka pašvaldība risinājumu gan vēl nav atradusi.

Ceļus sakārtot plānots 2014. gadā, kad mazās ielas klās bruģis, lielākās asfalts. Tomēr pagaidām ceļi ir tikpat slikti, cik citur, nosaka Veips. Ar laiku gan domāts, ka ap Bausku varētu iet apvedceļš, kas novirzītu smagās automašīnas no pilsētas centra. Tomēr viņš cer, ka iedzīvotāji aktīvāk piedalīsies lēmumu pieņemšanā, jo domei iedzīvotāju viedoklis nav zināms.

Tie deputāti, kas gatavi runāt ar Latvijas Radio daļu vainas par neizdarītajām lietām noveļ uz valsts pleciem. Juris Landorfs no Sociāldemokrātiskiskās strādnieku partijas arī vaino birokrātiju, kā rezultātā virkni jautājumu nav izdevies sakārtot, bet atšķirība no saviem domes biedriem uzskata, ka nav izdevies panākt novada attīstību domes dažādo interešu dēļ.

Iedzīvotāju sūdzības par ceļiem, bezdarbu, emigrāciju un citiem jautājumiem domnieki saprot, tomēr risinājumu daudzām likstām neredz. Tikmēr paši iedzīvotāji daļa nedomā, ka ies uz vēlēšanām, jo neredz iespēju mainīt notiekošo pilsētā. Tajā pat laikā arī mainīt novadu baušķenieki nevēlas. Joprojām Bauska izceļas gan ar to, ka sargāja savu slimnīcu, kuru gan neizdevās nosargāt un lai atbrīvotu via Baltica ieradās arī speciālo uzdevumu vienība. Tāpat arī baušķenieki protestējuši gan pret nevienlīdzīgiem tiešmaksājumiem lauksaimniekiem un joprojām piemin policistus no Bauskas barikādēs.