"Izskatās tā, ka lielākās problēmas ir bijušas ar caurtekām, kas ir padomju laikos būvētas. Neviens nebija paredzējis, ka tāds milzīgs ūdens apjoms varētu būt. Protams, arī upe, nesot sev līdzi, veido visādus sanesumus, kas ir apturējis šo ūdens kustību, līdz ar to daudz vairāk skalots ārā," telefonsarunā Latvijas Televīzijai situāciju klāstīja ministrs.
Augulis norādīja, ka vietām arī šodien ūdens līmenis turpina celties, jo upes netiek galā ar ūdens masu. "Ir vietas, kur ūdens iet pāri ceļiem, bet tur vismaz nav tādā straumē, lai ūdens kaut ko izskalotu. Bet jā, postījumi ir milzīgi," pauda Augulis.
Ministrs norādīja, ka jāapseko arī neizskaloto ceļu caurtekas, un galvenais uzdevums šobrīd ir pietiekoši īsā laikā tikt galā ar remontdarbiem, lai cilvēki var pārvietoties. "Ceļus sataisīsim vispirms un tad runāsim par to, kas ir attiecībā par finansējumu," uzsvēra Augulis.
Tikmēr vairākas lietavu skartās pašvaldības apsver iespēju aicināt premjeru Māri Kučinski (ZZS) izsludināt ārkārtas stāvokli saistībā ar plūdu radīto krīzes situāciju lauksaimniecībā. Applūduši vairāki tūkstoši hektāru nenovāktas labības. Zaudējumi vēl tiek aplēsti, bet biedrība Zemnieku saeima norādīja, ka tie būs mērāmi miljonos eiro.
Caurteces
Jānis