Šāds lēmums pieņemts, lai Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests varētu īstenot iedzīvotāju piespiedu evakuēšanu gadījumā, ja tas ir nepieciešams. Dombrovskis norādīja, ka gadījumā, ja situācija pasliktināsies, glābšanas dienests būs tiesīgs iedzīvotājus evakuēt piespiedu kārtā, jo pretējā gadījumā visus izglābt nebūs iespējams, īpaši ņemot vērā, ka patlaban daudzi atsakās pamest savu dzīvesvietu.
Pārējos novados, kurus skāruši pavasara plūdi, ārkārtas situāciju nav nepieciešams izsludināt, jo tur situācijas normalizēšanai var izmantot spēkā esošo likumdošanu, piemēram, Civilās aizsardzības likumu.
Valdība arī pirmdien speciāli sasauktajā sēdē nolēma, ka ārkārtas situācija saistībā ar plūdiem Daugavpilī un Daugavpils novadā ir izsludināma uz nedēļu, žurnālistus informēja iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (RP).
Gadījumā, ja ārkārtas situācija būs jāpagarina, nākamo pirmdien atkal tiks sasaukta valdības ārkārtas sēde.
Kozlovskis skaidroja, ka ārkārtas situācija nozīmē, ka Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam būs tiesības īstenot piespiedu evakuāciju no plūdu skartajiem rajoniem. Savukārt tiesībsargājošajām iestādēm uzdots apsargāt tās saimniecības, no kurām ir evakuēti iedzīvotāji.
Tāpat ārkārtas situācijas izsludināšana nozīmē, ka nepieciešamības situācijā būs tiesības izmantot Valsts robežsardzes un Nacionālo bruņoto spēku rīcībā esošos līdzekļus.
Kozlovskis žurnālistiem atklāja, ka maksimālais ūdens līmenis Daugavā gaidāms tuvāko pāris stundu laikā. Kritiskā atzīme ir astoņi metri. Ja dambis ūdeni nenoturēs, applūdīs Daugavpils pilsēta.
Par iedzīvotāju piespiedu evakuāciju lems Daugavpils novada Civilās aizsardzības komisija. Pēc pašreizējām aplēsēm, varētu tikt evakuēti vairāki simti cilvēku. Patlaban ūdens līmeņa celšanās nav tik strauja, un iedzīvotāju evakuācija vēl nav nepieciešama.
Daugavpils domes priekšsēdētāja Žanna Kulakova žurnālistiem atzina, ka ārkārtas situācijas izsludināšana dod drošības sajūtu. Lai gan viņa pauda, ka situācija nekļūs tik kritiska, ka applūst var arī pats Daugavpils centrs, tomēr viņa atzina, ka ir jābūt gataviem jebkurai situācijai.
Savukārt Daugavpils novada domes priekšsēdētāja Janīna Jalinska uzsvēra, ka svarīgākais jautājums ir par cilvēku dzīvībām, īpaši ņemot vērā, ka novadā 154 cilvēki ir parakstījušies par atteikšanos no evakuācijas. Gadījumā, ja aizsargdambis nenoturēsies pret ūdens spēku, desmit minūšu laikā var applūst daudz māju.
Ministru prezidents pēc Krīzes vadības padomes sēdes sacīja, ka plūdos cietušajiem cilvēkiem varētu tikt maksātas kompensācijas par radītajiem zaudējumiem. Pašlaik pieņemtie lēmumi paredz piešķirt papildu līdzekļus atbildīgajiem dienestiem, kompensēt zaudējumus pašvaldībām, kuras savus aprēķinus iesniegs Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā. Pēc tam tos saskaņos ar Finanšu ministriju, bet gala lēmumu pieņems valdība.
Savukārt kompensācijas fiziskajām personām tiks piešķirtas, pamatojoties uz pašvaldību saistošajiem noteikumiem. Pašvaldības var maksāt iedzīvotājiem, kompensējot tiem radušos zaudējumus, savukārt valdība lems par līdzekļu piešķiršanu pašvaldībām. Taču Dombrovskis nesniedza skaidru atbildi, vai tiek pieļauta iespēja arī atpirkt īpašumus, kas atrodas applūstošajās teritorijās. Premjers norādīja, ka pašvaldības savulaik ir bijušas "brīvas, izsniedzot būvatļaujas, un tas ir radījis problēmas".
Pašlaik arī nav zināms, cik liels finansējums būs nepieciešams plūdu seku novēršanai un kompensācijām, jo aprēķinu vēl neesot, kā arī plūdi vēl nav beigušies, teica Dombrovskis.
Savukārt zemkopības ministre Laimdota Straujuma informēja, ka nevar runāt par kompensācijām cietušajiem sējumiem, jo ir izveidota sējumu apdrošināšanas sistēma. Ja zemnieks apsēj lauku, kas atrodas applūstošā teritorijā, viņam ir jārēķinās ar risku un sējumi jāapdrošina.
Pašlaik tiek domāts, kā palīdzēt Latgales pusē applūdušajai saimniecībai, kas norobežota no ārpasaules un tādēļ spiesta izslaukto pienu liet zemē.
Palu apdraudētās Daugavpils novada un Daugavpils pašvaldības atzinīgi vērtē ārkārtas situācijas ieviešanu, neuzskata, ka ar lēmuma pieņemšanu būtu nokavēts.
Daugavpils novada domes izpilddirektores vietnieks Aleksandrs Aizbalts atzina, ka ārkārtas situācijas ieviešana dos iespēju operatīvajiem dienestiem izmantot papildu aprīkojumu no valsts materiālajām rezervēm, pašvaldībām pieprasīt kompensāciju infrastruktūras remontam, bet zemniekiem - par viņiem nodarīto materiālo kaitējumu.
Daudzi preventīvie pasākumi jau ir veikti, patlaban ūdens līmenis Daugavā Daugavpils apkaimē tuvojas savam maksimumam, un var teikt, ka ārkārtas situācija ir izsludināta savlaicīgi.
Līdzīgu viedokli pauda arī Daugavpils domes izpilddirektors Andrejs Kursītis. Viņš atzinīgi novērtēja atbildīgo dienestu rīcību, kam, apejot birokrātiju, no valsts rezervēm izdevies sarūpēt un nosūtīt pašvaldībai konteineru ar palu laikam nepieciešamo papildus aprīkojumu - laivām, ģeneratoriem, lāpstām un cirvjiem.
Sazināties ar Ilūkstes novada, kuram tika atteikta ārkārtas situācijas ieviešana, pašvaldības vadītāju pagaidām nav izdevies.
Kā ziņots, sasniedzot 7,88 metru atzīmi, pirmdienas rītā ūdens līmenis Daugavā pie Daugavpils par gandrīz metru pārsniedzis kritisko septiņu metru atzīmi. Mežciemā sācis applūst dārzkopības kooperatīvs, 23 kooperatīva pastāvīgajiem iedzīvotājiem piedāvāts evakuēties. Evakuēti vismaz astoņi cilvēki. Kooperatīva teritorijā apsekotas visas būves, vairāki cilvēki atteikušies no evakuācijas, iepriekš informēja Daugavpils novada domes izpilddirektores vietnieks Aleksandrs Aizbalts.
(ziņa papildināta ar jaunāko informāciju)