11. klases skolnieks Valters pašlaik mitinās kopmītnē Saldū. Kopš vecāku nāves šī ir viņa dzīvesvieta, kur galvenā loma atvēlēta grāmatām. "Es skolā nemācēju lasīt, tāpēc bibliotekāre Biruta man pasniedza privātstundas. Viņa iemācīja ne tikai lasīt, bet arī mīlestību uz grāmatām. Grāmatas man ir Latvija, un es esmu Latvijas patriots," ne bez lepnuma saka Valters.
Ar grāmatu kolekcionēšanu viņš aizrāvies pirms dažiem gadiem. Daudzus eksemplārus viņam dāvinājuši ārzemju latvieši, bet lielāko daļu viņš atradis pats. Kolekcijas pirmo grāmatu viņš ieguvis, pieklauvējot pie pretējās mājas durvīm un saņemot to dāvanā. Puiša grāmatas galvenokārt ir par Latviju un vēsturi.
Taču mazajā kopmītnes istabiņā var satilpt tikai neliela daļa plašās kolekcijas, pārējās glabājas vecāku mājā, kuras apkurināšana puisim nav pa spēkam, turklāt arī tur nav vietas visas grāmatas izvietot - daudzi izdevumi atrodas maisos un kastēs. Valters būtu laimīgs visu savu kolekciju izlikt vienuviet, apstākļos, kas grāmatām būtu piemēroti, jo kreņķējas, ka neapkurinātajās telpās viņa dārgumi iet postā: "Nelaimīgu apstākļu sakritības dēļ, mani vecāki ir miruši un man nav pa spēkam māju apsaimniekot. Man patiktu, ja mans grāmatas būtu izliktas vienuviet siltumā."
Līdz ar to saldenieks cer, ka izdosies atrast kādu, kuru viņa grāmatas spētu iepriecināt un kur tām varētu būt atbilstoši apstākļi, taču ar noteikumu, ka kolekcija joprojām paliks viņa īpašumā.
Pirms dažiem gadiem puisis zaudējis māti, šoruden arī tēvu, taču par skumjo nevēlas runāt. Viņam ir savi nākotnes plāni - vispirms jāpabeidz vidusskola, tad noteikti studēšot augstskolā.
Valters ir priekšzīmīgs skolnieks un priecājas par iespēju papildināt savu grāmatu kolekciju. Viņš pats lieto arī datoru, taču vislabākā saprašanās vienalga ir ar grāmatām. "Drukātais vārds pastāvēs ilgi. Ir daudzi cilvēki, kam patīk grāmatu čaukstoņa, nevis datoru uguņi," saka puisis.
Aizrautīgais grāmatu draugs arī novērojis, ka sabiedrībai sākušas zust garīgās vērtības, bet daudzās, izlasītās vēstures grāmatas, likušas aizdomāties par Latvijas likteni: "Es ļoti gaidu Latvijas simtgadi. Diemžēl jauniešiem pietrūkst patriotisma. Galvenā sāpe ir morālā krīze, tam, ka cilvēki pārstāj ticēt savai valstij."