Pašu apsūdzēto un viņa advokātu gan tas nesatrauc, viņuprāt, protests esot tikai formalitāte. «Viņiem pierādījumu pret mani nav. Nekādu!» apgalvo A. Šarovs, kurš arī apsver sūdzēt Latvijas valsti tiesā par aiz restēm pavadītajiem gadiem. Turklāt, izrādās, nogalinātās pārdevējas rokā atrasti iespējamā uzbrucēja mati, kuri sakrituši ar kādā citā slepkavības lietā figurējošu DNS profilu. Matu īpašnieks gan likumsargiem nav zināms.
2009. gada 20. janvārī ap pulksten 11 no rīta veikaliņā Saulkalnē ar vairākiem dūrieniem tika nogalināta 66 gadus vecā pārdevēja Zinaīda Volkoviča, un aizdomās par slepkavību policija pēc mēneša aizturēja pārdesmit kilometru attālo Sauriešu iedzīvotāju A. Šarovu. Viņš uzrakstīja vaļsirdīgu atzīšanos, ka pārdevēju nogalinājis, jo tā atteikusies viņam dot cigaretes uz parāda, tomēr vēlāk no atzīšanās atteicās, tiesā apgalvojot, ka kameras biedrs to no viņa izsitis, turklāt, kā viņam šķitis, ar policijas ziņu. To gan kameras biedri tiesai nav apliecinājuši, un pirmās instances tiesa A. Šarovu atzina par vainīgu, piespriežot 15 gadu aiz restēm.
Garais, īsais, tievais, resnais
Tomēr AT šo sodu atcēlusi pilnībā. Apelācijas instances tiesa savā spriedumā uzskaita daudzas dīvainības, kas liek šaubīties par A. Šarova vainu, sākot no pretrunīgām liecībām un beidzot ar DNS analīžu rezultātiem. Piemēram, kaut vairāki liecinieki pēc fotogrāfijām A. Šarovu atpazinuši kā svešinieku, kuru neilgi pirms slepkavības redzējuši veikaliņā, pirms fotogrāfiju parādīšanas viņu aprakstītais svešinieks nav atbildis gandrīz nevienai A. Šarova pazīmei. Viens liecinieks iespējamo slepkavu raksturojis kā 190 centimetru garu, 35 līdz 45 gadus vecu vidējas miesas būves vīrieti ar brūnām acīm. Cits savukārt norādījis uz, iespējams, čigānu tautības, vīrieti ar tumšu ādas krāsu un gariem matiem. A. Šarovs slepkavības brīdī bijis 26 gadus vecs, turklāt mati viņam bijuši īsi, bet acis kā bija, tā ir zaļas, nevis brūnas. Tāpēc AT secinājusi, ka «izdarīto atpazīšanu rezultāti izraisa saprātīgas šaubas par šo pierādījumu ticamības pakāpi». Turklāt A. Šarova dzīvesbiedre viņam nodrošinājusi alibi, liecinot, ka slepkavības dienā A. Šarovs esot bijis mājās un pat nav zinājis, kur tāda Saulkalne atrodas.
Ar to, tiesasprāt, ir pietiekami, lai atzītu, ka A. Šarova vaina nav pierādīta, bet AT pie tā vēl neapstājas un norāda, ka uz A. Šarovam piederošā apģērba nogalinātās pārdevējas DNS nav uziets, ekspertīzē secināts, ka viņam piederošais nazis nav izmantots kā slepkavības ierocis, visbeidzot - nogalinātās pārdevējas rokā atrasti divi mati, kurus viņa, iespējams, aizstāvoties izrāvusi uzbrucējam. Veicot to DNS analīzes, atklāts, ka mati nepieder A. Šarovam, bet šāds DNS profils konstatēts citā slepkavības lietā Jūrmalā. Kā Dienai apgalvoja pats A. Šarovs, pārdevējas rokā atrastie mati bijuši izrauti ar visām saknēm, bet, ja viņš būtu uzbrucējs, tas nebūtu bijis iespējams, jo viņa mati tobrīd bijuši tikai divus centimetrus gari - tātad tādi, kuros ieķerties nav iespējams.
Šaubu nebija
Prokurore Ieva Paeglīte, kura panāca A. Šarova notiesāšanu pirmās instances tiesā, apelācijas instances tiesā vairs nepiedalījās, tādēļ AT spriedumu komentēt Dienai nevēlējās. Viņa tomēr piebilda, ka «man pašai iepriekš nekad neradās kādas šaubas par šīs personas vainu».
Arī prāvu zaudējušās prokurores ar sakāvi nav samierinājušās - viņas iesniegušas protestu pret attaisnojošo spriedumu. «Tiesa pierādījumus vērtējusi atrauti, neskatot tos kopumā un kopsakarībā,» teikts protestā. Piemēram, tiesa lielu uzmanību esot pievērsusi A. Šarova aprakstam un liecinieku liecībām par viņa pazīmēm, bet nav ņēmusi vērā to, ka liecinieki viņu tik un tā atpazinuši. Arī attiecībā uz pārdevējas rokā atrastajiem matiem tiesas argumenti prokurorus nav pārliecinājuši. «Nav pamata uzskatīt, ka mata atrašanas vieta norāda uz tā piederību slepkavam, veikals ir atklāta telpa, tāpēc mats uz pārdevējas rokām varēja nokļūt jebkādā veidā,» uzskata apsūdzības uzturētāji.
Pamatojoties uz šiem iebildumiem, prokurori lūdz AT Senātu atcelt attaisnojošo spriedumu un lietu nosūtīt jaunai iztiesāšanai apelācijas instances tiesā. Kā Dienai paskaidroja AT, protests tiesā ir saņemts, un tagad lietu kasācijas kārtībā izskatīts AT Senāts, kas varētu prasīt dažus mēnešus.
Varbūt pats atradīšu
Kā A. Šarova dzīvokļa zvana poga nestrādāja pirms trim gadiem, kad Diena viesojās Sauriešos, tā nestrādā joprojām. Tomēr pats attaisnotais mājās ir un ar presi runā ļoti labprāt, tiesa gan, stingri pieturoties pie jau tiesai stāstītā. Faktu, ka prokuratūra viņu attaisnojošo spriedumu pārsūdzējusi, puisis uztver bez jelkādām redzamām emocijām, jo esot drošs, ka «nekas viņiem neizdosies».
Apmēram to pašu Dienai teica arī A. Šarova advokāts Atis Krievs: «Tas bija automātiski - to neprasa likums, bet tāda ir viņu iekšējā kārtība gadījumos, kad viņu prasītais sods ir atcelts pilnībā. Es vairāk uzskatu, ka tas ir formāli, vienkārši tāpēc, ka viņu priekšniecība to prasa, jo faktoloģiskā materiāla šajā lietā nav.»
Kaut tā bijusi pirmā reize, kad A. Šarovs nonācis cietumā, pēc trim pazaudētiem gadiem normālā dzīvē atgriezties esot iespējams - puisis jau iekārtojies darbā Sauriešos. Viņš sola arī vērsties pret valsti tiesā, prasot kompensāciju par nebrīvē pavadīto laiku.
A. Šarovs uzskata, ka policija par viņu sākusi interesēties tāpēc, ka neilgi pēc slepkavības Saulkalnē - 2009. gada 13. februārī - nonācis slimnīcā ar naža dūrienu, bet atteicies rakstīt iesniegumu, lai varētu sākt meklēt vainīgos. «Netālu no mājām trīs cilvēki mēģināja atņemt naudu un mobilo un iedūra ar nazi. Vispirms pie manis atbrauca vietējā policija, bet es atteicos rakstīt iesniegumu, teicu - varbūt pats tos dūrējus atradīšu, pēc tam varēs kaut ko uzrakstīt. Pēc tam jau atbrauca no centra, nofotografēja, paņēma pirkstu nospiedumus,» viņš stāsta. Kad viņš no slimnīcas izrakstīts, uzreiz apcietināts.
Mistiskais DNS
ja
Kārlis Krēsliņš
replika