Prokuratūras preses sekretāre Aiga Eiduka aģentūrai LETA sacīja, ka kriminālvajāšana ir sākta un lēmumi par saukšanu pie kriminālatbildības pret piecām personām ir pieņemti, bet personām vēl šie lēmumi nav izsniegti, līdz ar to no plašākiem komentāriem prokuratūra pagaidām atturas.
Pret vēl vienu personu nolemts kriminālvajāšanu pagaidām nesākt. Kā skaidroja Eiduka, pret šo personu kriminālprocess izdalīts atsevišķā lietvedībā un šobrīd turpinās pirmstiesas izmeklēšana.
Prokuratūra apsūdzēto vārdus neatklāj, taču LETA jau ziņoja, ka Valsts policija (VP) lūdza sākt vajāšanu par 90 miljonu eiro piesavināšanos pret bijušo bankas vadītāju Ivaru Priedīti, bijušo bankas īpašnieku Vladimiru Antonovu un bijušajiem bankas valdes locekļiem.
VP paziņojumā presei rakstīja, ka sešas personas tiek turētas aizdomās par 90 miljonu eiro piesavināšanos, kā arī par dienesta pilnvaru pārsniegšanu, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un grāmatvedības un statistiskās informācijas noteikumu pārkāpšanu. Izmeklētāju ieskatā pie kriminālatbildības saucams nozieguma organizētājs, izpildītājs un četri atbalstītāji.
Krājbankas lieta ir viena no apjomīgākajām pēdējo laiku ekonomisko noziegumu krimināllietām, un tās izmeklēšana ilga vairāk nekā trīs gadus. Kriminālprocess apkopots 183 sējumos.
Daļu no Krājbankas lietas - par 27 miljonu eiro piesavināšanos un pilnvaru pārsniegšanu - VP ENAP darbinieki izmeklēšanas laikā izdalīja un kriminālvajāšanas sākšanai uz prokuratūru nosūtīja jau pagājušā gada janvārī. Patlaban šī lietas daļa jau tiek iztiesāta Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā, un tur uz apsūdzēto sola sēdies bijušais bankas vadītājs Priedītis un bijušais bankas īpašnieks Antonovs. Tiesa pagaidām lietu skata bez Antonova klātbūtnes.
LETA jau ziņoja, ka Antonovs ilgu laiku uzturējās Lielbritānijā, tomēr šī valsts šovasar izdeva orderi viņa arestam. Vienlaikus Lielbritānijas tiesa atsaukusi lēmumu ļaut viņiem uzturēties brīvībā apmaiņā pret drošības naudu, kad Antonova advokāts paziņojis, ka viņa klients devies uz Krieviju.
2011.gada nogalē Krājbankā tika konstatēts ap 100 miljonu latu (aptuveni 142 miljonu eiro) līdzekļu iztrūkums, bet jau tā paša gada 23.decembrī Rīgas apgabaltiesa Krājbanku pasludināja par maksātnespējīgu. Ņemot vērā līdzekļu iztrūkumu, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padome nolēma apturēt visu Krājbankas finanšu pakalpojumu sniegšanu.