Apsūdzība liecina, ka 2014. gada 22. decembra vakarā apsūdzētais ieradās pie sava patēva, lai atdotu atpakaļ patēva kaimiņam piederošo portatīvo datoru. Pēc datora atdošanas tā īpašniekam, apsūdzētais, patēvs un kaimiņš, nolēmuši turpat kopīgi iedzert alkoholu. Pēc kāda laika kaimiņš aizgāja no patēva dzīvokļa uz savām mājām, bet apsūdzētais palicis pie patēva.
Vēlāk starp patēvu un apsūdzēto sācies konflikts. Konflikta gaitā apsūdzētais apzinādamies, ka patēvs atrodas bezpalīdzības stāvoklī, sāka viņu sist.
Pēc tam apsūdzētais no dzīvokļa virtuves paņēma lielu virtuves nazi, ar kuru sāka patēvu sist un durt, nodarot cietušajam dažāda rakstura un smaguma miesas bojājumus. Cietušā galvas un kakla apvidū fiksēts 41 ievainojums.
Tad apsūdzētais, pārliecinājies, ka cietušais ir miris, ar virtuves nazi viņam atdalīja dzimumorgānu un vēdera priekšējās sienas daļu.
Šajā lietā apsūdzētā vecmāmiņa, iespējams, sniedza nepatiesas liecības, tāpēc tiesas izdalīja materiāli nosūtīti Valsts policijai jautājuma izlemšanai par kriminālprocesa sākšanu.
Savukārt attiecībā pret kādu narkoloģijas klīniku tiesa lēmusi izdalīt minētās krimināllietas materiālus, lai Valsts ieņēmumu dienests veiktu tematisko pārbaudi, ņemot vērā faktu, ka iztiesāšanas laikā konstatēti iespējami grāmatvedības kārtošanas nosacījumu pārkāpumi.
Prokurors pēc iepazīšanās ar pilna sprieduma tekstu nolēma nepārsūdzēt to, jo apsūdzētajam piemērots 20 gadu brīvības atņemšanas sods, kas Krimināllikumā ir otrs bargākais soda mērs pēc mūža ieslodzījuma.
Tāpat apmierināti visi pārējie prokurora izteiktie lūgumi. Turklāt, nosakot sodu, tiesa spriedumā pamatojusi savu pozīciju, norādot, ka ņem vērā augstākas instances tiesas nolēmumus par brīvības atņemšanas soda mēriem par analoģiska nozieguma izdarīšanu pie analoģiskiem atbildību pastiprinošiem apstākļiem, tāpēc nepiemēro mūža ieslodzījumu.