Pats Kāposts komentāros bija lakonisks. "Kā ir iznācis, tā ir iznācis. Vairāk komentāru man nav," norādīja bijušais deputāts. Vaicāts, vai atzīst savu vainu, viņš atbildēja, ka "to visu var uzzināt prokuratūrā".
Savukārt savas partijas Latvijas Zemnieku savienības (LZS), kas ir arī Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) sastāvā, līderim Augustam Brigmanim Kāposts esot atzinis, ka izdarījis muļķību, un paudis gatavību gan iet sniegt liecības, gan sadarboties ar izmeklētājiem. Brigmanis arī atklāj, ka incidents noticis šogad.
Šo situāciju varētu apspriest partijas valdē. Vienlaikus gan Brigmanis apgalvoja, ka bijušais deputāts jau sen, kopš deputāta pilnvaru beigām, praktiski apturējis darbību LZS. Par to liecinot tas, ka viņš partijā nav nevienas nodaļas biedrs un nav arī bijis kā delegāts vairākos pēdējos LZS kongresos. Brigmanis pieļāva iespēju, ka Kāposts pats varētu izlemt par izstāšanos no LZS, taču politiķis arī uzskata, ka bijušais deputāts faktiski jau tagad nav LZS biedrs.
Partijas līderis pieļāva iespēju, - ja būs speciāli vajadzīgs, tad LZS valde varētu pieņemt formālu lēmumu par Kāposta izslēgšana, lai ikvienam interesentam būtu iespēja "sist uz pleca un sacīt, cik labi jūs esat izdarījuši, ka izslēdzāt viņu". Tā varētu rīkoties, lai varētu parādīt oficiāli papīru, ko piestiprināt to pie sienas, ironizēja politiķis. Taču būtu jāiegūst plašāka informācija, lai varētu pieņemt kādu lēmumu, piebilda Brigmanis.
KNAB izmeklēšanā iegūtie pierādījumi liecina, ka kāds bijušais Saeimas deputāts pieņēmis no starpnieka 5000 eiro lielu kukuli, kuru solījis nodot par apžēlošanas lūgumu izskatīšanu atbildīgai amatpersonai, lai notiesātais tiktu atbrīvots no soda izciešanas. Tautas kalps gan kukuli nevienam nav nodevis un to piesavinājies.
Prokuratūras preses sekretāre Aiga Šēnberga aģentūrai LETA apstiprināja, ka lieta ir vakar saņemta Sevišķu svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļā un tagad desmit dienu laikā prokuratūra izlems, vai aizdomās turētajai personai uzrādīs apsūdzību.
Vienīgā institūcija, kas valstī izskata apžēlošanas lūgumus, ir Valsts prezidenta paspārnē strādājošais Apžēlošanas dienests.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), kurš 26. maijā nosūtījis Ģenerālprokuratūrai šīs lietas materiālus, gan neatklāj, kurai amatpersonai tieši kukulis bijis domāts. Tāpat oficiāli netiek atklāts bijušā parlamenta deputāta vārds.
Aģentūras LETA arhīvs liecina, ka 1960. gadā dzimušais Kāposts pirms iesaistīšanās politikā nodarbojās ar zemkopību, bija zemnieku saimniecības īpašnieks Cēsu novadā. 1998. gadā viņš kandidēja 7. Saeimas vēlēšanās no Latvijas Zemnieku savienības saraksta. Četrus gadus vēlāk viņš jau no Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) saraksta tika ievēlēts 8. Saeimā. Tajā viņš darbojās Juridiskajā komisijā un Korupcijas, kontrabandas un organizētās noziedzības novēršanas un apkarošanas komisijā.
2004. gadā iecelts par Eiroparlamenta deputātu. 2006. gadā Kāposts kandidēja 9. Saeimas vēlēšanās no ZZS saraksta, taču netika ievēlēts. Tā paša gada novembrī Saeima apstiprināja viņam deputāta mandātu uz laiku, kamēr Mārtiņš Roze pildīs zemkopības ministra pienākumus.
Kāposts kandidēja arī 10. Saeimas vēlēšanās, taču arī netika ievēlēts.
Kā liecina firmas.lv datubāze, Andis Kāposts saimnieko Cēsu novada Vaives pagasta zemnieku saimniecībā Kundziņi. Saimniecība pērn piedzīvojusi apgrozījuma kritumu par 6%. Tās apgrozījums 2013. gadā bija 211 785 eiro, bet 2012. gadā - 226 326 eiro. Kundziņi pērn strādāja ar 36 930 eiro peļņu. Saimniecībā nodarbināti deviņi cilvēki.
Uzņēmuma gada pārskatā par 2013. gadu norādīts, ka Kundziņiem ir ilgtermiņa kredīts 86 180 latu apmērā.
Papildināts ar Kāposta partijas līdera Brigmaņa teikto 3.-5.rindkopā.