Viņš pastāstīja, ka pagājušā gada nogalē policija saņēma informāciju par it kā ievietotiem spridzekļiem tirdzniecības centros. Izvērtējot riskus, tikai daļā gadījumu tika veikta veikalu evakuācija. Evakuācija nav vienīgais veids kā novērtēt drošības riskus un padarīt vidi drošu. "Ne visos gadījumos tika veikta evakuācija," norādīja Grišins.
Šāda informācija esot saņemta arī citās valstīs. Vēlāk vairākkārtēji komersanti saņēmuši neatlaidīgus, uzstājīgus sūtījumus, kuros noziedznieki prasījuši samaksāt naudu, lai pārtrauktu veikt šādu viltus informācijas izplatīšanu.
"Decembra otrajā pusē Latvijā vienlaicīgi ar citām valstīm VP internetā ir saņēmusi paziņojumus par tirdzniecības vietās ievietotiem spridzekļiem. Tika sākti kriminālprocesi, kurus izmeklē Kibernoziegumu apkarošanas nodaļa. Mums ir pamats uzskatīt, ka ar to nodarbojas viena vai vairākas personas ar vienotu mērķi," norādīja Grišins.
Saistībā ar šādiem gadījumiem patlaban VP sākti deviņi kriminālprocesi un notiek aktīva sadarbība ar ārvalstu kolēģiem. Šis Latvijā ir jauns noziedzības fenomens, sacīja Grišins, piebilstot, ka ar to līdz šim saskārušās piecas valstis.
Drošības policijas (DP) priekšnieka vietnieks Ēriks Cinkus norādīja, ka pašlaik nekas neliecina par sūtītās informācijas saistību ar terorisma draudiem. DP ikdienā sadarbojas ar masveida pulcēšanās objektiem, tostarp, tirdzniecības centriem. Vienlaikus DP sagatavo dažādas rekomendācijas un organizē apmācības.
Grišins domā, ka vainīgo personu noskaidrošana ir tikai laika jautājums. Viņš gan neatklāja cik daudz uzņēmumu cietuši no šantāžas un kādā valodā paziņojumi izplatīti. Grišins domā, ka Latvijas uzņēmēji ir saprotoši un sadarbosies ar policiju noziegumu atklāšanā.
Policija līdzīgos gadījumos iesaka uzņēmējiem nekavējoties vērsties pie likumsargiem un nekādā gadījumā nepakļauties draudiem.
LETA jau ziņoja, ka pirms svētkiem vairākas reizes uz laiku tika slēgti tirdzniecības centri Rīgā.
Krimināllikums par apzināti nepatiesu paziņojumu par sprāgstošas ierīces novietošanu paredz
brīvības atņemšanu līdz vienam gadam, piespiedu darbu, vai naudas sodu.
Kriminālpolicijas priekšnieks norādīja, ka gada laikā policija saņem aptuveni 100 šādus paziņojumus par it kā ievietotiem spridzekļiem dažādos objektus. Šādus paziņojumus nereti veic pusaudži un iereibuši cilvēki.
Savukārt par izspiešanu atkarībā no nozieguma smaguma var sodīt ar brīvības atņemšanu līdz desmit gadiem.