Viņš norādīja, ka 2017.gadā Latvijas teritorijā kopumā tika nozagti 26 traktori, no kuriem 11 tika atgūti un atdoti atpakaļ to īpašniekiem. Visvairāk zādzību novērots Kurzemē un Zemgalē. Pēdējā gada laikā notikušās zādzības, visticamāk, saistītas ar pārrobežas organizētās grupas, Lietuvas pilsoņu darbību, kuri ir notverti. "Traktortehnikas zādzības ir pēdējo divu mēnešu laikā atrisināta problēma," teica Grišins, norādot, ka kopš janvāra šādas zādzības vairs nav konstatētas.
"Piecas epizodes [traktortehnikas zādzības], kas tika izdarītas Latvijas teritorijā, ir nodotas Lietuvas Kriminālpolicijai tālākai izskatīšanai. Faktiski, mēs tās epizodes esam pierādījuši un viņi tiks tiesāti Lietuvā," teica Grišins.
Vienlaikus viņš neizslēdza iespēju, ka nākotnē var izveidoties analoģisks noziedzīgs grupējums, un agru vai vēlu problēma atkal var aktualizēties.
Viņš atzina, ka traktortehnikas aizsardzība Latvijā ir diezgan vāja, jo, piemēram, atslēga no John Deere traktora der tādam pašam analoģiskam citam traktoram. Arī GPS sistēmas ir viegli atrodamas un noņemamas. Ir bijuši gadījumi, kad ierīces atstātas traktora zādzības vietā, kamēr pats traktors aizvests prom.
Vienlaikus Kriminālpolicijas priekšnieks teica, ka pastāv vairāki risinājumi traktoru aizsardzībai. Piemēram, vēl vienas GPS ierīces uzstādīšana slēptā vietā traktorā papildu jau rūpnīcā uzstādītajam GPS. Vēl viens risinājums ir uzlikt radio signālu, kas ir GPS sistēmai analoģiska sistēma, bet to grūtāk slāpēt.
Grišins gan uzsvēra, ka šie ir risinājumi nozagtās traktortehnikas atgūšanai jeb cīņai ar sekām nevis traktortehnikas pasargāšanai no zādzībām. Lai traktortehnika netiktu nozagta, zemniekiem jāziņo par aizdomīgiem gadījumiem, jāvēro apkārtne. Ja kāds novēro aizdomīgus cilvēkus, jāzvana uz telefona numuriem 112, 11 vai jāziņo elektroniski. Kriminālpolicijas priekšnieks aicināja pierobežas iedzīvotājus nebūt vienaldzīgiem, aizdomīgos gadījumos ziņot un piefiksēt mašīnu numurus. VP saņemto informāciju izvērtē un risku gadījumā sazinās ar kaimiņvalsts Kriminālpoliciju.
Latvijas Apdrošinātāju asociācijā (LAA) aicināja tehnikas īpašniekus domāt par prevencijas pasākumiem, tostarp neatstāt traktortehniku lauka vidū bez pieskatīšanas un padomāt par teritorijas profesionālu apsardzi.
LAA arī atzina, ka liela problēma ir arī dažādu detaļu zādzība, tostarp GPS iekārtu, kas rada ļoti lielus zaudējumus.
SIA Autonams pārstāvji norādīja, ka daļa zādzību notiek traktoru iedarbinot un aizdzenot prom. Vecākiem traktoriem nav paredzētas pretaizdzīšanas ierīces, un viens no risinājumiem ir uzstādīt imobilaizeri. Jauniem traktoriem var katrā atslēgā iebūvēt imobilaizeri, taču arī šādu mehānismu var apiet ar pieslēgšanos diagnostikas vietai. Vēl viens risinājums ir uzstādīt bloķētājus vai uzstādīt GPS sistēmu, kuras signāla slāpēšanu var tehniski novērst. Mazāku palīgtehniku - sējmašīnas, arklus pret zādzībām var aizsargāt, uzstādot tajās tā saucamo melno kastīti ar GPS signālu.
Biedrības Zemnieku saeima pārstāvis Mārtiņš Trons norādīja, ka problēma ir arī tas, ka Valsts tehniskās uzraudzības aģentūras (VTUA) traktortehnikas reģistrāciju sistēma nav pieslēgta kopējai Šengenas informācijas sistēmai, kur tiek reģistrēti traktori. Līdz ar to pastāv iespējas Latvijā nozagt traktoru, aizvest to uz Lietuvu, noņemat no uzskaites sistēmas un pārdot tālāk. Trons aicināja LOSP vērsties Zemkopības ministrijā ar aicinājumu rast nepieciešamo finansējumu, lai VTUA sistēmu varētu pieslēgt Šengenas informācijas sistēmai. Iespējams, nepieciešami arī grozījumi likumā par Šengenas informatīvo sistēmu.
Tam, ka VTUA sistēmu nepieciešams pieslēgt attiecīgajai Šengenas informācijas sistēmai, piekrita arī VP Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks.
Lai