Protams, Dienas starta dalībniekiem līdz starptautiskai ekspansijai vēl tāls ceļš ejams. Tomēr šajā numurā skaidrosim, kādēļ bizness ir sākts tieši tur, kur tas ir sākts, un kur to darīt ir labāk - Rīgā, ārpus galvaspilsētas vai varbūt vispār ārzemēs.
Par spīti aizbraukušajiem
Eļļas spiestuves īpašnieku Reini Balodi var droši uzskatīt par dzimtās vietas patriotu. Jēkabpils novada Dunavas pagasta Sudrabkalns ir ļoti nomaļa vieta, līdz tuvākajai pilsētai, kas ir Jēkabpils, jābrauc teju 40 km, no kuriem 36 - pa kārtīgu granteni. Neraugoties uz gleznaino Daugavas piekrasti, šis Sēlijas gals nav pārlieku blīvi apdzīvots.
«Jauniešus te var saskaitīt uz vienas rokas pirkstiem. Lielākā daļa ir aizbraukusi kur nu kurais, daži uz tuvējām pilsētām, daži uz Rīgu, daži uz ārzemēm. Meitenes vispār visas ir aizprecējušās prom. Jā, treknajos gados varbūt daži nopirka zemi un izdomāja šeit būvēt vasaras mājas, bet liela daļa šo plānu izplēnēja, tā arī nesākušies,» demogrāfisko situāciju novadā raksturo Reinis. Tomēr viņa eļļas ražošanas biznesam šī vieta ir pašā laikā - te ir gan izejvielas, apkārt esošajos laukos aug eļļas lini un rapsis, gan arī svarīgākie klienti - lopu audzētāji, kas uzpērk eļļas spiešanā radušos spraukumus.