Internetā izplatījusies viltus ziņa, kur kāda sieviete latviešu valodā vēršas pie "kolēģiem" un brīdina par noziedzniekiem.
Portāls Diena.lv, nevēloties tālāk izplatītas maldinošus materiālus, šo audio ierakstu nepublicē. Jāmin, ka nav zināms, vai šī ir tīšu prātu izplatīta dezinformācija un vai ierakstā dzirdamā sieviete maldina sabiedrību apzināti, vai arī viņa ar tīru sirdsapziņu padevusi tālāk citviet izlasītos melus.
"Labvakar kolēģi, es nupat saņēmu ziņu ar tādu brīdinājumu, ka šobrīd pa dzīvokļiem uzdarbojas krāpnieki," saka sieviete, turpinot stāstu, ka šie cilvēki zvana pie dzīvokļu durvīm un piedāvā sejas aizsargmaskas.
Tiek izmantota uzruna "kolēģi." Ja ieraksta autore apzināti vēlējās maldināt sabiedrību, tad uzruna "kolēģi" ir efektīvs veids kā palielināt uzticamību ziņai, proti, radot priekšstatu, ka tā ir informācija, ko viena pazīstama persona centusies nodot citām, tādējādi tā var šķist uzticamāka par, piemēram, oficiālu paziņojumu vai vēršanos pie plašas auditorijas.
Šeit arī tiek izmantots no īstās dzīves aizgūts stāsts par krāpniekiem, kas, izmantojot dažādus trikus un shēmas, patiešām aplaupa dzīvokļus.
Portāls Diena.lv pirms vairākiem gadiem rakstīja par dažādiem trikiem un paņēmieniem, ko zagļi izmanto - Sirmā vecumā neatdot visu naudu "Nigērijas princim"
{{banner}}
"Kamēr cilvēks laiko, tajā maskā ir kaut kas iepūsts, iebērts, cilvēks atslēdzas un līdz ar to tiek apzagti dzīvokļi," saka sieviete, norādot, ka vajadzētu pabrīdināt radiniekus un mājiniekus.
Arī šis ir no realitātes aizgūts motīvs, proti, visbiežāk šādu krāpnieku upuri un gados veci cilvēki, kuri dzīvo vietni.
Redzams, kā ziņā izdomājums mijas ar realitāti.
"Saldus sapņus, līdz rītam," monologu noslēdz runātāja.
Līdzīgi kā ar sveicienu, šāda atvadīšanās veido šķietamu uzticamības ietvaru ziņojumam.
Tomēr, kā liecina Valsts policija, nav ziņu, ka būtu pastrādāti šāda veida noziegumi.
VP preses pārstāve Gita Gžibovska aģentūrai LETA teica, ka policija nav saņēmusi informāciju par šādiem gadījumiem, tomēr policija rūpīgi seko līdzi sabiedrībā notiekošajiem procesiem. Ikvienam, kuram ir informācija par šādiem vai jebkādiem citiem aizdomīgiem gadījumiem, policija lūdz nekavējoties zvanīt uz tālruni 110.
--
Šī nav pirmā reize, kad WhatsApp tiek izmantots dažādu māņu izplatīšanai. Vien šogad martā tikai izplatīta ziņa par kādu failu, kas, ja saņemts, WhatsApp var pilnībā, neatgriezeniski sabojāt viedtālruni
Tolaik aģentūra LETA rakstīja:
"Tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcija Cert.lv aicina iedzīvotājus uzmanīties no masveida viltus ziņām, kas kļuvušas aktuālas sarunu mobilajā lietotnē WhatsApp, liecina Cert.lv informācija mājaslapā. Cert.lv informē, ka otrdien masveidā izplatītā vēsts par it kā kritisku drošības problēmu, kuru kāds var izmantot, atsūtot video, ir viltus ziņa.
“Aicinām to ignorēt! Tieši šāda pati ziņa tika izplatīta pagājušajā nedēļā arī spāņu un angļu valodās runājošajās valstīs. Diemžēl jaunā koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 krīzes laikā arvien biežāk ir novērojamas viltus ziņu izplatīšanas kampaņas, tāpēc aicinām izmantot tikai uzticamus informācijas avotus,” uzsvērts uzrauga mājaslapā.
Uzmanību!!! WhatsApp ziņa, kas šodien tiek masveidā izplatīta par it kā kritisku drošības problēmu, kuru kāds var izmantot, atsūtot video, ir VILTUS ZIŅA. Aicinām to ignorēt un nedalīties! Vairāk: https://t.co/kdSFQND0dq pic.twitter.com/gccehmvMjz
— CERT (@certlv) March 24, 2020
REDAKCIJAS KOMENTĀRS:
Raivis Vilūns, laikraksta Diena.lv žurnālists
Klasiski sabiedrības biedēšanas piemēri. Lai arī gan kiberdraudi, gan krāpniecība un zādzības ir īstas problēmas, šādi maldi un meli drīzāk notrulina sabiedrības uzmanību, nevis padara tos piesardzīgākus pret īstiem draudiem. Tādējādi var teikt, ka pat labu gribot, izplatot dezinformāciju, tiek nodarīts kaitējums.
Līdzīgi kā citi melu stāsti arī šie ir ļoti vienveidīgi un, ja tiek pievērš uzmanību, var pamanīt kā tie atkārtojas un pārkopē viens otra struktūru un vēstījumu formu.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par projekta Melu Tvertne saturu atbild SIA Izdevniecība Dienas Mediji. Projekta redaktors Raivis Vilūns.
