Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
  • 9. oktobris, 2020, 15:45

Melu tvertne: Austrumvācija ir kolonija

Oktobra sākumā Vācija atzīmēja savas atkalapvienošanas 30. gadadienu. Vienlaikus dažādas viltus ziņu medijos, kas ir tieši vai netieši saistīti ar Krievijas valsts sponsorētajiem medijiem parādījās dažādas versijas par šo laiku. Viena no versijām - Rietumi kolonizēja Austrumvāciju un piespieda to pievienoties Rietumvācijai.

 

Austrumvācija tika nedraudzīgā veidā aprīta (Rossia 24)

Krievijas televīzijas seja un Kremlim draudzīgais raidījumu vadītājs Dmitrijs Kisiļevs pieteica dokumentālo filmu, kurā tiek apgalvots, ka Austrumvācija tika pievienota Rietumvācijai, ignorējot valsts iedzīvotāju vēlmes

Portāls EUvsDisinfo norāda, ka tā nav patiesība. Pēc tam, kad 1989. gada 9. novembrī tika gāzts Berlīnes mūris, kas sadalīja ne tikai Vāciju, bet faktiski Eiropu divās ietekmes zonās, Rietumvācija pieredzēja ievērojamu bēgļu plūsmu no krietni nabadzīgākās Austrumvācijas. 

1990. gadā Austrumvācijā notika pirmā demokrātiskās vēlēšanās 1932. gada. Tajās uzvaru guva partiju apvienība Allianz für Deutschland - to veidoja trīs partijas, viena no tām ir šī brīža vācu politikas vadošā partija Vācijas kristīgo demokrātu savienība (CDU). Abās Vācijas pusēs bija iedzīvotāju grupas, kas pauda nepieciešamību pēc Vācijas atkalapvienošanas. 

1990. gada 14. jūlijā Rietumvācijas vadītājs Helmuts Kols devās uz Maskavu, lai tiktos ar PSRS vadītāju Mihailu Gorbačovu. Divu dienu ilgās sarunās H. Kols centās panākt vienošanos, kas atļautu apvienotajai Vācijai palikt NATO sastāvā. Jo, kā raksta Deutsche Welle, Padomju Savienība jau kopš mūra krišanas sarunās ar ASV bija devusi principiālu piekrišanu atkalapvienošanai. Pēc vairāku dienu ilgām sarunām abi līderi panāca vienošanos - Vācija varēja atkalapvienoties un arī palikt NATO. H. Kols apsolīja M. Gorbačovam apmaksāt PSRS karavīru izvešanu un atgriešanu Krievijā. 

{{banner}}

1991. gadā, kā liecina vēstures avoti, Austrumvāciju pameta vairāk nekā 150 tūkstoši cilvēku. Attiecīgi nav pamata uzskata, ka Austrumvācija tika pievienota Rietumvācijai pret iedzīvotāju gribu. Par to lēma demokrātiskajās vēlēšanās ievēlēta valdība, kas pildīja iepriekš sabiedrībā izskanējušo vēlmi. 

Jāmin, ka Austrumvācija no pievienošanās ieguva spēcīgu ekonomisko uzrāvienu. 1990. gadā austrumi spēja radīt tikai 30% no valsts rietumu iekšzemes kopprodukta, bet šobrīd tas ir 79,1%

Tomēr paši vācieši atzīst, ka apvienošanās process vēl nav noslēdzies un aizvien starp abām valsts daļām ir jūtamas atšķirības. Laikraksts Diena rakstīja, ka YouGov aptaujā 64% respondentu izteikušies, ka atkalapvienošanās procesu neuzskata par pabeigtu, jo dzīves līmeņa atšķirības starp kādreizējo Austrumvāciju un Rietumvāciju joprojām ir pārāk lielas. Teritorijās, kas savulaik ietilpa Vācijas Demokrātiskajā Republikā, 83% respondentu atkalapvienošanos atzinuši par nepabeigtu, savukārt valsts rietumos tādās domās ir tikai 59%. Socioloģe Suzanna Dēnere dalās ar datiem, ka četri no desmit austrumvāciešiem ir izjutuši, ka pret viņiem rietumos izturas kā pret "otrās šķiras" pilsoņiem. 

Nepieciešams arī atzīt, ka paši vācieši mēdz runāt par Rietumvācijas centieniem kolonizēt Austrumvāciju. Par to iepriekš arī rakstījuši vācu mediji

Rossia 24 ēterā D. Kiseļevs apgalvo, ka savienošanās ir pievienota kā kolonija, jo līdz tam Austrumvācija bija "padevīga" PSRS

Dokumentālā filmā tiek viltas paralēles ar mūsdienām, kad, kā apgalvo filmas tēli "Vācijas karavīri atkal stāv uz robežas ar Krieviju." Proti, video tiek izspēlēts ierastais arguments, ka Rietumi rīkojas rusofobisku motīvu vadīti.

Videomateriālā ģeopolitiski svarīgā Vācijas atkalapvienošana tiek parādīta kā noziegums pret Austrumvāciju un PSRS.

--

REDAKCIJAS KOMENTĀRS:

Raivis Vilūns, laikraksta Diena.lv žurnālists

Šeit ir redzams klasisks veids kā tiek sagrozīti dažādi vēstures fakti. Lai arī vēsturi ir nepieciešams pārvērtēt un analizēt, Rossia 24 apgalvojumiem nav atbalsta nedz pašā Vācijā, nedz citu ekspertu vidū. Šis ir acīmredzams piemērs kā tiek manipulēts ar vēstures faktiem. 

Iespējams, ka Vācija ir nokļuvusi Krievijas mediju uzmanības pastiprinātā lokā, jo situācija ar Alekseja Navaļnija ārstēšanu un iespējamās sankcijas Krievijai ir izraisījušas dusmas Kremlī. Viltus ziņas bieži vien tiek izplatītas kontekstā ar citiem globāli svarīgiem notikumiem. 

 


 

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par projekta Melu Tvertne saturu atbild SIA Izdevniecība Dienas Mediji. Projekta redaktors Raivis Vilūns.

 



Ziņo par meliem

Informē mūs par ziņām, kuras tev šķiet nepatiesas - mēs noskaidrosim, kā ir patiesībā!

Jaunākie meli