Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā -2 °C
Skaidrs
Sestdiena, 23. novembris
Zigfrīda, Zigrīda, Zigrīds
  • 10. jūlijs, 2020, 16:50

Melu tvertne: Biedē ar negadījumiem

Viltus ziņu izplatītāji savu vietņu popularitātes celšanai mēdz izmantot gan viltotas, gan īstas traģēdijas un negadījumus. Šādus paņēmienus izmanto arī noziedznieki, lai ievilinātu cilvēkus interneta vietnēs, kas veidotas, lai nozagtu privāto informāciju vai uzstādītu ļaunatūru ziņkārīgo lasītāju ierīcēs.

Ziņas latviešu valodā pārpublicētas, saglabājot oriģinālo avota rakstību un izteiksmes veidu. Rakstos netiek labota gramatika. 

Ļoti steidzami, trauksme! (no facebook.com profiliem)

Ugunsgrēks šorīt izcēlās Paula Srtadiņa universitātes slimnīcas ēkā Rīgā.

Par viltus ziņu sabiedrību informēja paši slimnīcas pārstāvji, kas operatīvi to bija pamanījuši sociālajos tīklos.

“Ņemot vērā mūsu darba specifiku, vēlamies nomierināt sabiedrību, mūsu pacientus un pacientu piederīgos. Nekāda nelaime slimnīcā nav notikusi, pie mums darbs rit ierastajā ritmā. Pie mums viss ir droši un viss ir kārtībā. Par šo viltus ziņu vēršamies Valsts policijā,” informēja slimnīcas pārstāve Janita Veinberga.

Saskaņā ar provizoriskajiem datiem aizdegās kardioloģijas nodaļas intensīvās terapijas nodaļa, kurā ārstējās 40 pacienti.

Noklikšķiniet uz saites un piesakaties Facebook, lai redzētu upuru video un redzētu, vai jūs viņus pazīstat.

[tālāk sekoja ievietota saite]

Ņemot vērā, ka tālāk pievienotā saite ved uz vietni, nevis uz kādu no ierastajiem viltus ziņu portāliem, jāsecina, ka šis ieraksts visticamāk tika veidots ar mērķi, lai ieinteresēto lasītāju datoros uzstādītu ļaunatūru vai arī izkrāptu personas datus.

Līdzīgi strādā ar dažādi uz Facebook vai WhatsApp kontiem nosūtīti aicinājumu, skatīties video, vai apmeklēt lapu.  Dažkārt šādas ziņas par šķietami var nākt no pazīstamiem kontaktiem, lai gan patiesībā visticamāk to automātiski izsūtījusi ļaunatūra no jau inficētas iekārtas. 

{{banner}}

Tāpat arī strādā finanšu krāpnieki, kas, nosūtot šķietami oficiālu informāciju, vēlas iegūt privāto informāciju. 

--

Līdzīgi darbojas arī dažādi krāpnieki.

 

REDAKCIJAS KOMENTĀRS:

Raivis Vilūns, laikraksta Diena žurnālists

Šeit ir tipiski piemēri kā viltus ziņas par traģiskiem notikumiem var izmantot gan digitālie meļi, gan arī digitālie krāpnieki. Abos šajos gadījumos metodes ir līdzīgas. Krāpnieki identificē jautājumus, kas interneta lietotājiem varētu būt interesanti, aktuāli, vai uzmanību piesaistoši, tad tiek sacerēts pavadošais vēstījums, lai radītu šķietamu leģitimitāti. Noziedznieki, kas cenšas izkrāpt privāto informāciju, parasti centīsies radīt iespaidu, ka vēstule ir oficiāla, izmantojot banku vai citu uzticamu iestāžu logo, krāsas, teksta noformējumu. Viltus ziņu izplatītāji savukārt mēdz izmantot atpazīstamu un uzticamu mediju logotipus un krāsas, lai radītu priekšstatu, ka informāciju ir sagatavojuši žurnālisti. Piemērā par ugunsgrēku slimnīcā klāt tik pievienotas internetā atrastas fotogrāfijas par pašu slimnīcu. 

Pirms pāris gadiem par šādu viltus ziņu izplatību pie atbildības tika saukts portāla redzams.net īpašnieks Niks Endziņš. Tolaik mediji rakstīja, ka interneta vietnē "redzams.net" 2018. gada 15. jūlijā bija publicēta ziņa, ka sabrucis lielveikals "Alfa", kā rezultātā cietuši vairāki cilvēki un simtiem cilvēki gājuši bojā. Viltus ziņas autors bija centies mazināt atbildību un veikala nosaukumā bija divi "f" burti - "Alffa".


 

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par projekta Melu Tvertne saturu atbild SIA Izdevniecība Dienas Mediji. Projekta redaktors Raivis Vilūns.



Ziņo par meliem

Informē mūs par ziņām, kuras tev šķiet nepatiesas - mēs noskaidrosim, kā ir patiesībā!

Jaunākie meli