Laika ziņas
Šodien
Daļēji saulains
Rīgā -2 °C
Daļēji saulains
Sestdiena, 23. novembris
Zigfrīda, Zigrīda, Zigrīds
  • Avots: polezno.lv, sputniknewslv.com
  • 19. maijs, 2020, 18:26

Melu tvertne: Levits bez izglītības grib kļūt par otro Kārli Ulmani?

Portālā polezno.lv, kurā, kā vēstīts tā mājaslapā, "katru dienu tiek publicētas jaunākās Latvijas un pasaules ziņas, noderīgi un izklaidējoši materiāli" un kurā tā apmeklētāji mudināti "iedvesmoties un būt informēti", izplatīta dezinformācija par Latvijas prezidenta Egila Levita iegūto izglītību. Aprīļa vidū portālā publicētajā materiālā apgalvots, ka Levitam ir tikai desmit klašu izglītība un viņš nav absolvējis Hamburgas Universitāti. Savukārt Krievijas propagandas medija Sputnik lapā sputniknewslv.com maldinošajā ziņā uzsvērts, ka rosinājums atjaunot Satversmes 81.pantu, liecinot "par Levita vēlmi koncentrēt savās rokās lielu varu, ejot Kārļa Ulmaņa pēdās".

Ziņas latviešu valodā pārpublicētas, saglabājot oriģinālo avota rakstību un izteiksmes veidu. Rakstos netiek labota gramatika. 

Latvijas prezidents Egils Levits – bez izglītības? Kā cilvēks bez izglītības kļuva par ministru, Latvijas Zinātņu akadēmijas doktoru tiesību zinātnēs, Eiropas Savienības Tiesas tiesnesi? (polezno.lv)

Latvijas prezidents Egils Levits – desmit klašu izglītība. Viņš apmeklēja divus ķīmijas kursus Hamburgas Universitātē. Bet biogrāfijā rakstīts – nepabeigta augstākā izglītība. (Sk. Vikipēdiju). Lai pretendētu uz "nepabeigtu augstāko izglītību", nepieciešams nokārtot eksāmenus par trim kursiem. Latvijas prezidents nevar palielīties ar tādiem sasniegumiem. Par spīti tam Levits pusotru gadu bija Latvijas tieslietu ministrs.

Sarunā žurnālam "Mājas Viesis" Egils Levits stāstījis, ka laikā, kad viņa ģimene pārvācās uz dzīvi Vācijā, viņš bija 17 gadus vecs. "Biju absolvējis Rīgas 2. vidusskolu, taču ar tās atestātu nepietika, lai es varētu studēt augstskolā Vācijā. Tāpēc es vispirms aizgāju uz Latviešu ģimnāziju Minsterē, kur pabeidzu 12. klasi." Pēc tam studējis ķīmiju Hamburgas Universitātē, taču pēc diviem ķīmijas studiju gadiem sapratis, ka viņa īstais aicinājums ir tiesības un politika.  Intervijā viņš arī stāsta, ka pēc tam Hamburgas Universitātē "izstudējis jurisprudenci, tad politiskās zinātnes".

E. Levits pats atzinis, ka ir “pa pusei politologs, pa pusei jurists”: Hamburgas Universitātē viņš nevienu no kursiem nepabeidza pilnībā. 1983. gadā viņš ieguva jurista palīga "Ref. iur." amatu, 1989. gadā – asesora ("Assessor iur."), kas neatbilst ne bakalaura, ne maģistra grādam, norāda tiesību doktors, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Promocijas komisijas priekšsēdētāja vietnieks un pasniedzējs (no 1981.g) Juris Bojārs. Tāpat viņam [Levitam] nav zinātņu doktora grāda un profesora, kas viņas neļauj pretendēt uz izcila jurista statusu.

{{banner}}

Kā norādīts Valsts prezidenta mājaslapā www.president.lv, Levits ir latviešu jurists un politologs. Levits 1982. gadā absolvējis Hamburgas Universitātes Juridisko fakultāti, savukārt 1986. gadā absolvējis Hamburgas Universitātes Filozofijas un sabiedrisko zinātņu fakultātes Politisko zinātņu nodaļu.

Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) goda doktora nosaukumu Levits saņēma "par blatu", uzskata Bojārs, jo viņam nav fundamentālu monogrāfiju jurisprudencē. Eiropas Savienības Tiesas tiesneša amatu Levits ieguva ar dalībvalsts valdības rekomendāciju, izmantojot pazīšanos valdībā un partijā Latvijas ceļa, kuras sastāvā bija, atgādina J. Bojārs.  Šī amata kritēriji nemaz nav tik augsti: pietiek vien pierādīt savu neatkarību un juridiskā konsultanta kvalifikāciju.

Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) statūtos ir noteikts, ka LZA goda doktora grādu (Dr.h.c.) piešķir ārvalstu un Latvijas zinātniekiem, kuru darbi attiecīgajā zinātnes nozarē ir starptautiski atzīti, kuru devums ietekmējis zinātnes un kultūras attīstību Latvijā un kuriem ir radoši zinātniski kontakti ar LZA.

Kā vēstīts LZA mājaslapā, 2002.gada 2.aprīlī LZA Senāta sēdē apstiprināja LZA goda doktora grādu, kuru 2002.gada 5. marta sēdē bija piešķīrusi LZA Humanitāro un sociālo zinātņu nodaļa: Romanam Apsītim un Egilam Levitam tiesību zinātnēs (Dr. iur. h. c.) un Valdim Villerušam mākslas zinātnēs (Dr. art. h. c.). Latvijas Vēstnesis ziņoja, ka goda doktora diplomi tika pasniegti Latvijas zinātņu akadēmijas pilnsapulcē 2002.gada 2. maijā, kas bija veltīta Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas deklarācijai un Latvijas demokrātiskās kustības vadītāja (Latvijas Centrālās padomes priekšsēdētāja) profesora Konstantīna Čakstes (1901—1945) 100. dzimšanas dienas atcerei.

Valsts prezidenta mājaslapā www.president.lv norādīts, ka Levits aktīvi piedalījies Latvijas valsts atjaunošanā 1989.–1991.g.  Latvijas Tautas frontes Domes un Pilsoņu kongresa loceklis.  1990. gada 4. maija Latvijas Neatkarības atjaunošanas deklarācijas koncepcijas autors. 

Levits ir arī pirmais tieslietu ministrs pēc Satversmes darbības atjaunošanas pilnā apjomā, pirmais Latvijas vēstnieks Vācijā pēc valsts atjaunošanas, pirmais Latvijas tiesnesis Eiropas Cilvēktiesību tiesā (1995.–2004. g.), pirmais Latvijas tiesnesis Eiropas Savienības Tiesā.

"Daudzu zinātnisku publikāciju autors par valststiesību, administratīvo tiesību, cilvēktiesību un demokrātijas jautājumiem. Izstrādājis daudzus atzinumus Saeimai, Ministru kabinetam, ministrijām, Satversmes tiesai, citām tiesām, valsts pārvaldes iestādēm, kā arī Eiropas Savienības un starptautiskajām institūcijām par dažādiem juridiskiem un tiesībpolitiskiem jautājumiem.  Regulāras publikācijas presē par Latvijas valsts attīstības problēmām," rakstīts Valsts prezidenta mājaslapā.

Atgādinām, ka Latvijas prezidentu ievēlē parlaments.

--

Vai grib kļūt par otro Kārli Ulmani? Kāpēc Levits ierosina mainīt Satversmi (sputniknewslv.com)

Ar kādu mērķi Levits piedāvā paplašināt valdības pilnvaras un kā šāds jaunievedums var ietekmēt krievvalodīgo stāvokli Latvijā.

Jautājums par 2007.gadā svītrotā Satversmes 81. panta atjaunošanu kļuva aktuāls, kad Saeimas deputātiem un valdības locekļiem divas nedēļas bija jāuzturas pašizolācijā, jo deputātam Artusam Kaimiņam (KPV LV) tika konstatēts Covid-19. Tieši bažas par apgrūtinājumiem attiecībā uz Saeimas sanākšanu Covid-19 izplatības laikā, raisīja diskusijas par Satversmes 81. panta atjaunošanu, kas ļautu Ministru kabinetam ārkārtas situācijās izdot noteikumus ar likuma spēku.

Levits vēl aprīļa beigās intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" atgādināja, ka doma par Satversmes 81.panta atjaunošanas nepieciešamību viņam radusies, apzinoties, ka krīzes situācijās ļoti svarīgs var būt lēmumu pieņemšanas ātrums, taču valdība parasti spēj reaģēt operatīvāk nekā parlaments.

Latvijas prezidents uzskata, ka ārkārtējā stāvokļa apstākļos valstī varētu atjaunot Satversmes 81. pantu, kas dod valdībai iespēju izdot noteikumus, kam ir likuma spēks. Iespējams, tas liecina par Levita vēlmi koncentrēt savās rokās lielu varu, ejot Kārļa Ulmaņa pēdās.

Jāuzsver, ka, atjaunojot Satversmes 81.pantu, valdībai, ne Levitam krīzes situācijās paredzēts piešķirt likumdevēja tiesības.

Valsts prezidenta padomnieks tiesību politikas jautājumos Jānis Pleps maija sākumā diskusijā Latvijas Radio raidījumā “Krustpunktā” skaidroja: "Saeimas iesaiste arī šajos tiesiskajos režīmos ir ļoti būtiska. Mēs esam parlamentāra republika, un Saeima arī šajā tiesiskajā režīmā – ārkārtējā situācija vai kara laiks –, cik tas ir iespējams, turpina visas savas funkcijas, kontrolē valdības darbu, var jebkurā laikā arī šo režīmu pārtraukt ar savu lēmumu, kā arī pieņem likumus, ja tas ir iespējams."


Soli uz priekšu un uzreiz atpakaļ

81. pants vēstīja: "Laikā starp Saeimas sesijām Ministru kabinetam ir tiesība, ja neatliekama vajadzība to prasa, izdot noteikumus, kuriem ir likuma spēks." Tiesa gan, tika norādīts, ka tie nevar grozīt Saeimas vēlēšanu, tiesvedības, budžeta un budžeta tiesību likumus, kā arī likumus, kas pieņemti esošās Saeimas darbības laikā. Ārkārtējās pilnvaras nebija attiecināmas uz amnestiju, valsts nodokļiem, muitas nodevām un aizņēmumiem, un zaudēja spēku, ja netika iesniegti Saeimā triju dienu laikā pēc tuvākās Saeimas sesijas atklāšanas.

Tomēr 2007. gada maijā 9. Saeima nolēma izslēgt šo pantu no Satversmes. Par šo lēmumu nobalsoja 87 deputāti, kuri pārstāvēja visas parlamenta frakcijas, neviens deputāts nav balsojis pret vai atturējies.

Partijas Latvijas Krievu savienība līdzpriekšsēdētājs, bijušais EP deputāts Miroslavs Mitrofanovs tolaik bija Saeimas deputāts, un labi atceras tos notikumus. Pēc viņa teiktā, vienbalsīgas balsošanas iemesls bija saistīts ar to, ka pret šo pantu ilgus gadus uzkrājās neapmierinātība politiķu un ekspertu kopienas vidū, jo dažas valdošās partijas bieži izmantoja to, pieņemot lēmumus oligarhu labā.

"Varasvīri rūpējās par uzņēmumu interesēm, kuri bija saistīti ar partiju sponsoriem. Tāpat šā panta ietvaros 2007. gada sākumā Ministru kabinets pieņēma, bet Saeima apstiprināja grozījumus Nacionālās drošības likumā, ko asi kritizēja prezidente Vaira Vīķe-Freiberga. Viņa apturēja to stāšanos spēkā, bet opozīcija sāka aģitēt par referenduma organizēšanu. Tas viss lika varasvīriem atkāpties, grozījumus noraidīja, lai gan parakstu vākšana un tai sekojošais referendums notika, jo tos nevarēja atcelt. Tāpēc, lai atkal nepieļautu šādu patvaļību, tika izlemts tikt galā ar tādu praksi, atņemot valdībai šādu instrumentu," stāsta Mitrofanovs.

Pēc Mitrofanova domām, Levita ierosinājums par izslēgtā panta atgriešanos neapšaubāmi ir pretrunā ar viņa pašu ierosinātu cīņu par partiju atkarības no lieliem sponsoriem apkarošanu.

Egils Levits kā konstitucionālo tiesību eksperts jau 2007.gadā iebilda pret Satversmes 81.panta izslēgšanu. "Jau tolaik izteicu aicinājumu nevis šo pantu mehāniski izslēgt, bet apsvērt iespējas šādas Ministru kabineta tiesības saglabāt ārkārtas situācijām. Varētu būt gadījumi, kad ir nepieciešams ļoti ātri reaģēt un steidzami izdot vajadzīgo regulējumu, kas vajadzīgs apdraudējuma novēršanai," maija sākumā žurnālā "Jurista Vārds" atgādina Levits. 

Viņš atzīst, ka "nedrīkst būt vienkārša Satversmes 81. panta tehniska atjaunošana, jo šā panta negodprātīga piemērošana līdz tā izslēgšanai bija to kompromitējusi un devusi pietiekamu pamatu zināmai piesardzībai pret šo institūtu." Levits žurnālā "Jurista Vārds" uzsvēris, ka "Ministru kabinetam normālos apstākļos, kad Saeimas darbība nav aizkavēta un nav iestājušies ārkārtēji apstākļi, kas prasa nekavējošu rīcību, nevar piešķirt tiesības izdot noteikumus ar likuma spēku."

Valsts prezidents uzsvēris, ka Satversmes 81.pants būtu jāatjauno jaunā, mūsdienīgā redakcijā. 

Konstitucionālo tiesību eksperts Edgars Pastars diskusija Latvijas Radio raidījumā “Krustpunktā” sacīja, ka Satversmes 81.pants vecajā redakcijā bija radīts "ar mērķi valdīt bez parlamenta, un arī valdības 2000.gadu sākumā to izmantoja ļaunprātīgi, tāpēc labi, ka to izslēdza 2007.gadā". Viņš gan uzsver, ka "tā vietā vajadzēja radīt kaut ko labāku, tādu, kur ir lielāki kontroles mehānismi."  Pastars norāda, ka jaunajai redakcijai vajadzīgi skaidrāki nosacījumi, retāki piemērošanas gadījumi, kā arī vajadzīga Valsts prezidenta kontrole, proti, ka šos dokumentus, kas izdoti 81.panta kārtībā, paraksta vai neparaksta Valsts prezidents. "Tas valdībai tomēr liktu rēķināties ar zināmu kontroles mehānismu," piebilst Pastars. "Tāpat arī Saeimai būtu iespēja atcelt šos noteikumus, kad vien tā vēlētos, tuvākajās dienās, sanākot uz sēdi, ja viņi to spēj darīt." 

"Tieši pēc Levita ierosinājuma tika pieņemts likums, saskaņā ar kuru strauji palielinājās partiju finansējums no valsts budžeta, kam teorētiski bija jāsamazina sponsoru ietekme uz partijām un jāsamazina korupcijas līmenis. Tagad izrādās, ka no vienas puses viņš vēlas, lai partijas neņem naudu no oligarhiem, bet tāpat viņš grib, lai tiem pašiem politiskajiem spēkiem būtu acīmredzama iespēja negodprātīgi izmantot likumdošanas mehānismus savu cilvēku interesēs," uzsvēra bijušais deputāts.


Palielināt savas pilnvaras

Izvērtējot izslēgtā panta atjaunošanas juridisko nepieciešamību, Latvijas Cilvēktiesību komitejas sekretārs, jurists Aleksandrs Kuzmins norādīja, ka tam nav nekāda pamata.

"Ministru kabinetam jau ir milzīgas pilnvaras saskaņā ar likumu par ārkārtējo situāciju". Šā likuma ceturtajā daļā jau teikts, ka Ministru kabinetam ir tiesības likumā noteiktajā kārtībā un apjomā ierobežot gan fizisko un juridisko personu tiesības un brīvības, gan valsts un pašvaldību institūciju darbību."

Kuzmins norāda, ka, spriežot pēc visa, Levits, izmantojot situāciju, vēlas pastiprināt savu lomu valstī.

"Skaidrs, ka pašreizējā ārkārtējā situācijā, koronavīrusa epidēmijas draudu dēļ, prezidents cenšas nostiprināt savas pozīcijas. Domāju, ka viņš cenšas savu pilnvaru ietvaros spēlēt "spēcīgākā" prezidenta lomu, kāda bija Vairai Vīķei-Freibergai, nevis "vājākā", kāda bija Raimondam Vējonim," norāda jurists.

Tiesa, pēc viņa teiktā, šādai Levita rīcībai varētu būt arī ilgtermiņa mērķi – stiprināt valdības juridiskās pilnvaras un vājināt Saeimu.

Kā jau iepriekš minēts, tad Satversmes 81.pantu plānots atjaunot jaunā redakcijā. Levits norādījis, ka tajā būtu ne tikai jāparedz valdībai pilnvaras ārkārtējās situācijās izdot noteikumus ar likuma spēku, bet arī jānosaka tiesības Saeimai šos valdības pieņemtos lēmumus atcelt. Turklāt Valsts prezidents uzsvēris, ka svarīgi paredzēt, ka lēmumi ir spēkā tikai līdz ārkārtējās situācijas beigām. 

"Ministru kabinetam jau patlaban ir visa vara, bet ar 81. rakstu, tā palielināsies uz laiku pēc ārkārtējas situācijas uz parlamenta varas samazināšanas rēķina. (…) Tāpat, domāju, ka tagad, kad pieaug pieprasījums pēc "stiprās rokas", Levits vēlas pastiprināt arī savas juridiskās pilnvaras, kas acīmredzami novedīs pie pārejas no parlamentāras uz jaukta tipa republiku ar "spēcīgāku" prezidentu. Kā, piemēram, Lietuvā, kur prezidentu ievēlē tauta, nevis Saeima," izteica pieņēmumu Kuzmins.
 

"Manuālā" valsts pārvalde

Tomēr eksperts uzskata, ka šajā gadījumā Latvijas nacionālajām minoritātēm nebūs nekāda pozitīva efekta, drīzāk otrādi – tas tikai vēl vairāk samazinās viņu tiesības.

"Latvijas mazākumtautības var reāli ietekmēt situāciju pašvaldības līmenī, tur, kur tie veido ievērojamu iedzīvotāju daļu. Piemēram, Rīgā vai Daugavpilī, kur krievvalodīgie vēlētāji ir ievērojams spēks vēlēšanās. Bet centrālās varas pastiprināšana viņiem nekāda labuma nenes. Pretēji, viņu tiesības var vēl vairāk ierobežot, un viņiem decentralizācija ir daudz izdevīgāka," uzsver tiesībsargs.

Līdzīgi uzskati ir arī Mitrofanovam, kurš velk vēsturiskās paralēles ar Kārļa Ulmaņa valdes periodu.

"Trīsdesmitajos gados Ulmanis ļoti vēlējās novest Latvijas demokrātiju pie "manuālās pārvaldes", un tas viņam beidzot izdevās. Viņu kaitināja parlamentārā aktivitāte, tāpat viņam gribējās, lai likumi tiktu pieņemti ātrāk, tāpēc viņš organizēja apvērsumu un atlaida parlamentu. (…) Protams, es nedomāju, ka Levits grib to atkārtot pilnībā, bet domāju, ka viņš apzināti tiecas pie Ulmaņa "manuālās pārvaldes" lauriem," norāda politiķis.

Turpinot vēsturiskos salīdzinājumus, Mitrofanovs atzīmēja, ka tolaik Latvijas krieviem tas viss labi nebeidzās un noteikti nebeigsies tagad.

"Jā, sākumā viss tiks darīts, piesedzoties ar cīņu pret pandēmiju, ekonomikas aizstāvēšanu un tā tālāk. Bet, ja pēc tam, kad viss nokārtosies, Latvija neatgriezīsies pie normālas pārvaldes, valdošajai elitei ļoti gribēsies izmantot esošās pilnvaras cīņā pret partijām, kas pārstāv krievu minoritātes intereses," norādīja politiķis.

Viņš atgādināja, ka trīsdesmitajos gados no Ulmaņa represijām cietis aktīvais krievu deputāts Meletijs Kalistratovs, arī esošie varasvīri, ja būs iespējams, varēšot izmantot šādus cīņas paņēmienus.

"Diemžēl vēsturei piemīt tāda īpašība - atkārtoties, un ir iespējama trīsdesmito gadu atkārtošanās kādā jaunā veidā. Tāpēc ļoti daudz būs atkarīgs no tā, kāda būs Eiropas Savienība. Ja valstis atgriezīsies pie demokrātijas, tad Latvija kaut ko tādu neatļausies. Bet, ja sāksies pretējā tendence, tad latviešu elite to noteikti izmantos," rezumēja Mitrofanovs.


REDAKCIJAS KOMENTĀRS

Anita Mihaeļjana, portāla Diena.lv redaktore

Portāla polezno.lv izplatītajā dezinformācijā ir daļa patiesības, Levits patiesi divus gadus studēja ķīmiju Hamburgas Universitātē, bet ir tīši noklusēts fakts, ka viņš pēc tam absolvēja Hamburgas Universitātes Juridisko fakultāti un Hamburgas Universitātes Filozofijas un sabiedrisko zinātņu fakultātes Politisko zinātņu nodaļu. Jāatzīmē, ka materiālā ir atsauces uz _Vikipēdiju_, kas neskaitās kā uzticams informācijas ieguves avots, jo to var rediģēt jebkurš. Tāpat materiālā pārsvarā ir atsauces uz Jura Bojāra viedokļrakstu, kas pirms gada, tieši dienu pirms Latvijas prezidenta vēlēšanām, publicēts lapā pietiek.com, kurā pausts viņa personīgais viedoklis par Egilu Levitu, trūkstot faktiem, argumentiem. 

Savukārt sputniknewslv.com ievietotā ziņa ir maldinoša, tendencioza, tā veidota, lai pārliecinātu lasītājus, ka Satversmes 81.panta atjaunošana ir nevēlama un nevajadzīga. Ziņā nav iekļauts, kas ļoti būtiski, paša Levita skaidrojums par Satversmes 81.panta atjaunošanas nepieciešamību, tajā lasāmi tikai divi viedokļi, kuri abi ir pret  Satversmes 81.pantu. 


 

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par projekta Melu Tvertne saturu atbild SIA Izdevniecība Dienas Mediji. Projekta redaktors Raivis Vilūns.



Ziņo par meliem

Informē mūs par ziņām, kuras tev šķiet nepatiesas - mēs noskaidrosim, kā ir patiesībā!

Jaunākie meli