Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā -2 °C
Skaidrs
Sestdiena, 23. novembris
Zigfrīda, Zigrīda, Zigrīds
  • Avots: ru.focus.vesti.lv, tavsportals.lv
  • 3. oktobris, 2018, 6:37

Melu tvertne: Iedvesmojošu stāstu pārvērš traģēdijā

Portālā ru.focus.vesti.lv pārpublicēts iedvesmas stāstu video, kura vēstījums, izmantojot vienkāršas satura pasniegšanas tehnikas, pārveidots diametrāli pretēji autoru iecerētajam un video varones stāstītajam. Savukārt vietnē tavsportals.lv

Ziņas pārpublicētas saglabājot oriģinālo rakstību un izteiksmes veidu - netiek labota gramatika.

Gribu Tevi Atpakaļ - Latvija no Anglijas atbraucēju sagaida ar 64 000 eiro lielu rēķinu (ru.focus.vesti.lv)

Latvijas patrioti stingri nolēmuši atgriezties Latvijā neapstāsies nekā priekšā. Lai gan Latvija viņus sagaida ar milzīgiem rēķiniem un ne tik lielām algām.

Viena no tādām atbraukušajām ir Ieva Behmane, kura aizbrauca uz Lielbritāniju 19 gadu vecumā. Pēc deviņiem gadiem sieviete stingri nolēma atgriezties, taču dzimtenē sadūrās ar daudzām grūtībām.

Raksts oriģināli publicēts krievu valodā. Raksta kopiju krievu valodā lasiet šeit: Gribu Tevi Atpakaļ: Латвия встретила «возвращенку» из Англии счетом в 64 тысячи евро

Pēc Ievas vārdiem, Lielbritānijā viņai bija māja, labs darbs, pieklājīga alga, tomēr katru reizi, kad atbrauca uz Latviju, viņa domāja, ka gribētu palikt pavisam. Galīgo lēmumu sieviete pieņēma pēc trīs gadus ilgām pārdomām. 

Pārvākšanās nebija viegla. Ieva saskārās ar vairākām problēmām. Piemēram, viņai nācās samaksāt 64 000 eiro, lai viņas mājā ievilktu elektrību. 

Tiek pretnostatīta video varones ērtā dzīve ārzemēs pret problēmu virkni Latvijā. Netiek minēta neviena cita problēma, izņemot elektrības ievilkšanas jautājumu. 

"Visi sacīja, ka ievilkt elektrību mājā - dārgi. Es rēķinājos, ka būs kādi pāris tūkstoši. To varētu savākt. Bet pēc tam man atsūta rēķinu 64 000. Protams, ka tad nolaidās rokas. Ak Dievs, no kurienes jūs man elektrību vilksiet? No Āfrikas ar zelta vadiem?" stāstīja sieviete, piebilstot, ka pēc kāda laika samierinājās. 

{{banner}}

No oriģinālā stāsta tiek fragmentāri atlasīta informācija. Netiek pieminēts, ka video varone, vismaz pēc video materiālā vēstītā, ir apmierināta ar savu lēmumu atgriezties Latvijā. Viņa par atgriešanos saka: "Tas bija labākais lēmumus, ko es varēju pieņemt."

Turklāt viņa piezīmēja, ka atgriešanās Latvijā vienmēr ir personīgs lēmums. Piespiest vai par pierunāt cilvēku nevar. 

--

Ģimene, kura atgriezās no Anglijas “Piedodiet, šeit nav iespējams izdzīvot – Mēs nekad šeit vairs neatgriezīsimies” (tavsportals.lv)

Ģimene, kas atgriezās no Anglijas saprata, ka Latvijā viņus sagaida viena vienīga vilšanās un par dzīvi šeit varot vienkārši aizmirst, jo nesaprot, kā Latvijā vispār ir iespējams! Viņi ne tikai iztērēja savu dārgo laiku, bet arī lielus naudas līdzekļus, jo pavisam drīz jau atkal pametīs Latviju.

Arī apskatot statistiku – Teju vai lielākā daļa latviešu, kas atbraukuši uz Latviju dzīvot, šeit uzturas vien tikai dažus mēnešus, taču sapratuši, ka šeit nav nekādas izaugsmes iespējas un kur nu vēl nav iespēja lādzīgi nopelnīt, viņi dodas prom un lielākā daļa – teju uz visiem laikiem.

Lai gan nav melots, ka tiešām daļa ārzemēs dzīvojošo Latvijas iedzīvotāju ir izmēģinājuši atgriezties un vēlāk pametuši valsti vēlreiz - nevar teikt, ka lielākā daļa. Latvijas Universitātes Diasporas un migrācijas pētījumu centra dati 2016. gadā liecināja, ka 40% no visiem ārzemēs dzīvojošajiem latviešiem ir mēģinājuši atgriezties, bet, vīlušies un atkal devušies prom. Tolaik kā viens no iemesliem tiek minēta zemā alga.

Sieviete stāsta : “Līdz es to sapratu – man vajadzēja veselu pusgadu! Sapratu, ka šeit neko nevarēšu ne uzsākt, nedz arī strādāt par normālu algu! Jo konkrētā nodokļu politika ir tik milzīga, ka šeit nekas nav iespējams!” Iveta centusies Latvijā atgriezties 4 reizes, šī visticamāk bija arī pēdējā.

Ziņā nav norādīti avoti. Nav norādīts, kur šī informācija ir iegūta, proti, vai raksta autors ir intervējis aizbraukušo ģimenes, vai teksts ir aizgūts no sociālo mediju vietnēm. Nekonkrētība samazina uzticamību. 

“Mūsu ģimenei ir pilnībā pieticis ar šīm reizēm. Mēs neredzam jēgu vairs atgriezties Latvijā! Vienīgā un mazā cerība ir vecākais dēls Dāvids, kurš cer, ka minimālā alga Latvijā celšoties, taču cik daudz un kad tas notiks?”

“Mana māte Latvijā veselas trīs reizes centusies atsākt dzīvi, taču visas trīs reizes tā ir bijusi pilnīga izgāšanās! Arī viņiem tas bija pēdējais smēliens un nu visai ģimenei vairs ne ne mazākās vēlmes turp atgriezties! Vienīgā reizes, kad mēs šeit atgrieztos būtu tad, kad minimālā alga būtu vismaz 800 Eiro.” Saka vecākais Ivetas dēls – Dāvids

Ar ļoti līdzīgu pieredzi ir saskārusies arī cita Latviešu ģimene, kura atgriežoties Latvijā bija smagi vīlusies par piedzīvoto! Šoreiz aizbraucot uz Angliju – līdzi paņēma visus savus radiniekus.

“Tas ir pilnīgs murgs! Latvijā man bija jāstrādā 15 stundas dienā! Tu nemaz nevari satikt savu ģimeni – satiec uz pāris stundām, beigās mani bērni mani sauca par vecmāmiņu, bet manu māti – par mammu. Vai saprotat, cik tas ir slimi?”

“Anglijā man mierīgi ļauj nostrādāt astoņas stundas, pienākas divas oficiālas brīvdienas.” Šādi par savu darba pieredzi Anglijā pastāstījusi Kristiāna! Arī viņas ģimene Latvijā vairs neatgriezīsies, jo tur viss ir nolaist līdz pašam zemākajam…

Nevar gan noliegt, ka izceļotāju pieredzes ir ļoti dažādas. Tāpēc nevar noteikt vai konkrētie pieredzes stāsti nav patiesi, taču skopā informācija, faktiski anonīmiem avoti rada priekšstatu, ka ziņa ir sacerēta ar mērķi demonstrēt - "cik slikti ir Latvijā".


Redakcijas komentārs

Raivis Vilūns, Diena.lv žurnālists

Lai gan formāli abās ziņās nav pausta nepatiesa informācija, jānorāda, ka šeit izmantots process, ko mediju pētniecībā sauc par "rāmēšanu". Proti, informācija ir atlasīta, lai veidotu noteiktu vēstījumu. Uzreiz jānorāda, ka "rāmēšana" nav nekas nosodāms, jo, ziņojot par jebkuru tēmu, medijam ir jāizvēlas gan informācijas avoti, gan ziņā iekļaujamā informācija. Rāmējumu var ietekmēt arī redakcijas kopējā nostāja par noteikto jautājumu.

Taču pirmā stāsta gadījumā vērts pievērst uzmanību apstāklim, ka šī ziņa ir veidota ar diametrāli pretēju vēstījumu, kā to iecerējuši idejas autori. Proti, video materiāls, uz kura satura balstīta ziņa, ir daļa no iedvesmas stāstu kampaņas. "TUESI.LV stāsta stāstus par jauniem un iedvesmojošiem cilvēkiem dažādās Latvijas vietās, kuri ar savu darbu un piemēru veido labāku Latviju. Mēs ticam, ka jauni cilvēki ir liels resurss Latvijai," raksta projekti autori.

Ziņā ir redzams, ka, selektīvi izvēloties informāciju un izteiksmes līdzekļus, veidots vēstījums, kas norāda, ka Latvijas valsts pret atbraucējiem izturas slikti. Ar izvēlēto virsrakstu tiek radīta sajūta, ka no atbraucējas tiek pieprasīta nauda, nevis norādīts, ka minētā summa ir par elektrības pieslēguma izveidošanu. Tāpat ziņā nav minēts nekas par oriģinālo avotu vai kampaņas autoru mērķi. Tādēļ var uzskatīt, ka ziņas autori apzināti vēlējās turpināt viltus ziņu un propagandas vēstījumos ierastos tematus - "Viss ir slikti" un "Latvija kā izgāzusies valsts".

Savukārt ziņa par remigrantiem, kuri Latviju pamet atkārtoti, ir veidota ļoti pavirši, izmantoti anonīmi avoti un netiek sniegta konkrēta informācija. Tiek izmantoti emocionāli piesātināti citāti. Ziņas mērķis demonstrēt, ka Latvijā "viss ir slikti".


Ziņo par meliem

Informē mūs par ziņām, kuras tev šķiet nepatiesas - mēs noskaidrosim, kā ir patiesībā!

Jaunākie meli