Noslauka sirdij putekļus
Kurš pieaugušais gan negribētu visu, kas moka un neatlaižas, kopā ar skumju mošķi ielikt aploksnē un aizsūtīt prom pa pastu. Bez atpakaļadreses
Undīne Adamaite
Gaidītie bērni(1)
Re, kā! Nebija ilgi jāgaida. Pārdēvējies par Jauno Rīgas teātri pie Dzemdību nama un pārcēlies uz pagaidu telpām Miera ielā, teātris ticis pie sava turpinājuma.
Kāpēc tu, Madara, raksti grāmatu?
Madaras Gruntmanes Dzērājmeitiņa – neaizmaskota un pilnasinīga sievietes pasaule
Svētkos neizliekamies labāki(16)
Ieva Zībārte: Dziesmu un deju svētki ietekmēja arī pilsētas publisko seju
Intervija ar rakstnieku Andri Akmentiņu. Rakstnieks ir kā tēja
Andris Akmentiņš smejas, ka izrādījies romānspējīgs. Pabeidzis savu pirmo romānu Skolotāji, iedrošina nenobīties no sava izmisuma, apjukuma un asinsrites problēmām, sēžot uz vietas: "Tas viss ir procesa daļa"
Ieraugs Latvijas nākamajām simtgadēm(2)
Izskanējis Latvijas senioru kopkora koncerts Margodama saule lēca, Esplanādi atkal padarot par vietu garīgam notikumam
Novērtējot un baudot brīvību. KDi reportāža no svētku gājiena(4)
"Brīnišķīgi! Tā ir emocionālā kulminācija! Ļoti labi, ka gājiens ir sākumā. Dejotāji to varbūt tā neizjūt, bet dziedātājiem pēc garā noslēguma koncerta reizēm liekas, ka spēka pietrūkst. Tagad mēs dabūjam emocionālo lādiņu visai nedēļai," Gitai no kora Valmiera gājiens jau ir beidzies, un viņa savā nodabā smaidīdama jau dodas pretējā virzienā. Koriste uzskata, ka arī laika apstākļi gājienam ir ļoti piemēroti: "Tautastērpam tieši laikā!" Koncertā Gita visvairāk gaidīs Jāņu vakaru: "Man tā ir kaut kas īpašs jau no jaunības."
30% patiesi notikumi
Noslēgumam tuvojas LTV seriāla Sarkanais mežs uzņemšana
Intervija ar mūziķiem Asnati Rancāni un Staņislavu Judinu. Cilpotāji maņu ainavā(2)
Cilvēki ir "paēduši" atraktīvo mūziku un ir gatavi arī nedaudz apstāties, nomierināties un ieklausīties sevī. Saruna ar Asnati Rancāni un Staņislavu Judinu
Kā pasaule varēja viņus nepazīt?
Baltijas valstu kopizstāde Parīzē Orsē muzejā Nepieradinātās dvēseles. Simbolisms Baltijas valstīs ļauj atklāt pēdējo XIX gadsimta glezniecības terra incognita
Patvērums un vientulība(2)
Lugāno, Šveicē, 15. jūnijā tika atklāta jaunā Raiņa un Aspazijas muzeja Kastaņolā ekspozīcija Rainis un Aspazija starp Latviju un Šveici. Oficiālās uzrunas ar svētku noskaņu vairoja Cīrihes latviešu kora Balts un draugu kora Chor Inter Kulture dziedātāji diriģentes Lāsmas Kuplās vadībā un tautas deju kolektīva Ramtai dejotāji Jāņa Vinklera vadībā.
"Tajā brīdī viss aiziet malā"
"Zied pļavas, zied labība, zied kartupeļi, zirņi un pupas, un klāt ir Jāņi – lielais ziedēšanas laiks, jo Jānis katru gadu atved ziedu vezumu – pa saujai katram, lai zied visa pasaule. Šogad festivāla kodols ir Jāņu tradīcijas: pušķošana, vainagu pīšana, līgošana un aplīgošana, jāņuzāļu lasīšana un kaisīšana, jāņuguņu darināšana, iedegšana, Jāņu siera gatavošana, alus darīšana utt. Katrā novadā, pagastā, ciemā, sētā, dzimtā šīm tradīcijām ir savas īpatnības, bet festivāla Baltica kopīgais prieks, kas izdziedāts, izdejots vai vienkārši sajusts kopā ar tā dažādajām norisēm gan pašmāju, gan starptautiskajā kontekstā, ir labs pamats Jāņu tradīciju pilnvērtīgai dzīvei šodienā,» saka folkloras festivāla Baltica vadītāja Māra Mellēna, piesakot šī gada festivāla galveno tēmu – Ziedēšana. Jāņi. Vasaras saulgriežus sagaidot, no 16. līdz 21. jūnijam vienpadsmito reizi Latvijā notiek Starptautiskais folkloras festivāls Baltica, kas kopā pulcē 4000 dalībnieku: 233 folkloras kopas, etnogrāfiskos ansambļus, folkloras deju kopas un kapelas, ārvalstu viesus no Lietuvas, Igaunijas, Baltkrievijas, Gruzijas, ASV, Polijas, Dienvidkorejas un Ķīnas.
Bārbija tautastērpā
Ekskursija autoru pavadībā izstādē Latvijas gadsimts Latvijas Vēstures muzejā
Intervija ar rakstnieci Noru Ikstenu. Dzīve pēc virpuļviesuļa(9)
Starptautisko panākumu vilnis manī ir daudz komizkristalizējis. Esmu sapratusi savu spēku robežu, kuru centīšos vairs nekad nepārkāpt, – saka rakstniece Nora Ikstena.
Radošā darbnīca jauniešiem Mana māte ir klints
Mēs apgriezīsim lietas kājām gaisā, iztēlosimies nākotni, jaunas sadarbības formas gan cilvēku, gan cilvēku un lietu starpā.
Noaust miesu, pikseļus un Rozenberga krāsu
Trīs īpašas izstādes, kas izgaismo tekstilmākslas iespēju amplitūdu, piedāvā atsvaidzināt savas attiecības ar šo mākslas nozari
Neizlikties, ka nekas tāds nav noticis
Izlasījuši šo grāmatu, esmu pārliecināta, jūs citām acīm paskatīsities uz svešiniekiem tramvajā, darba biedriem, garāmgājējiem. Ja nu viņi pārdzīvojuši ko līdzīgu... Cilvēks spēj izturēt tik daudz.
Spunde izšāva aizaizvakar(1)
Radošo savienību plēnums iezīmē zināmu publiskās balss strupceļu.
Vēsturiskais taisnīgums pastāv
Kinorežisors Rolands Kalniņš oficiāli ir ierakstīts Eiropas kino modernisma vēsturē.
Latvijas nacionālās enciklopēdijas redaktors: Neiesim slinklasītāju pavadā
Pašlaik esam situācijā, kad jābažījas nevis par to, vai atradīsim ziņas, bet kura no plašā klāsta, ko mums piedāvā tīmeklis, būs īstā, ticamā informācija, – intervijā Undīnei Adamaitei atzīst Latvijas nacionālās enciklopēdijas galvenais redaktors Valters Ščerbinskis.
Padures muiža. Skaista ar visām plaisiņām
Pirmo reizi notiks Atvērto durvju dienas Latvijas pilīs un muižās, skolēniem par labāko biznesa plānu balvā slēgts vakars muižā
Dons Paskvāle – "komisks un rūgtuma pilns šedevrs"
Gaetāno Doniceti opera Dons Paskvāle – viena no XIX gadsimta komiskās operas spožākajām virsotnēm, kas balstīta belkanto tradīcijās ar krāšņām koloratūrām, izsmalcinātiem ansambļiem un prasa vokāli meistarīgu un saliedētu solistu sastāvu. Pateicoties visu iestudējumā iesaistīto solistu labajai humora izjūtai un entuziasmam, lielu uzmanību darba procesā esam veltījuši tēlu attiecībām un spilgtu raksturu izveidei. Šī ir opera, kas ļauj izrauties no ikdienas nopietnības un ar nelielu ironijas devu pasmieties par notikumiem un cilvēku raksturiem, kas palikuši nemainīgi arī XXI gadsimtā," sezonas pēdējo pirmizrādi 24. maijā piesaka Latvijas Nacionālās operas galvenais diriģents Mārtiņš Ozoliņš.
Izrādes Romeo un Džuljeta recenzija. Romāns klusē, Džuljeta klusē(4)
Lempīga un sāpīga ir ienākšana pieaugušo pasaulē. Dāvida Džovanzanas Romeo un Džuljeta Leļļu teātrī ir skarbs un vizuāli skaists stāsts. Par spīti Zilā vaļa klātbūtnei, izrādē netrūkst arī komikas. Izrādās, tas ir iespējams
Intervija ar literatūrzinātnieci Gundegu Grīnumu. Arī zinātne var būt atkarība(1)
Ir jājūt, kad priekškaram jāaizveras, saka literatūrzinātniece Gundega Grīnuma, kuras kaislīgais zinātnieces instinkts atkāpjas par labu pietātei. Viņas tuvplāni Raini un Aspaziju atdzīvina, bet neizģērbj kailus
Siera kūka un Oda priekam
Māksla nav dzīves sastāvdaļa, bet pati dzīve, pierāda botāniķa Deivida Gudala eitanāzija
Aprobežosimies ar maksimumu
Iznācis bilingvālais (Lībiešu/angļu) trīs lībiešu dzejnieku kopkrājums Trilium/Trillium
Radi kopā ar Katrīnu Neiburgu
Ikviens aicināts atstāt savu šībrīža video nospiedumu un piedalīties nebijušā mākslinieces Katrīnas Neiburgas veidotā videoklipā latviešu tautasdziesmai Pūt, vējiņi.
Gan Ulmaņa portrets, gan matadata(1)
"Tas ir visaizraujošākais, kas vien var būt, – ieraudzīt vēsturi šodienā un vienlaikus redzēt savu vietu vēstures plūdumā. Saprast kopsakarības – izprast, kāpēc mēs domājam tā, kā domājam." Fragments no vēsturnieka Imanta Cīruļa vadītās ekskursijas ekspozīcijā Latvijas gadsimts
Meklējiet vīrieti jeb Francūzis mīl Rīgu
Eksotiski citāda un galīgi traka – tāda sākumā, īpaši uz Latvijas simtgades filmu fona, šķiet franču izcelsmes režisora, mūziķa, fotogrāfa un nomada Siegfried mākslas filma Rīga (dublis 1), kas 14. maijā Splendid Palace piedzīvos Latvijas pirmizrādi.
Jautājums – kas ir Latvija?(2)
Īpašā izstādē Latvijas gadsimts resursus apvienojuši 68 Latvijas muzeji