Nedēļas vidū triju dienu vizītē Krieviju apmeklēja ASV Valsts departamenta trešā nozīmīgākā amatpersona, valsts sekretāra vietniece politiskajos jautājumos Viktorija Nulanda.
Pagājušajā nedēļā Polijas Konstitucionālais tribunāls (konstitucionālā tiesa) publiskoja atzinumu, ka uzreiz vairāki Eiropas Savienības (ES) līguma panti nav savienojami ar Polijas konstitūciju, kā arī, ka ES institūciju rīcība virknē gadījumu pārsniedz to pilnvaras, kas noteiktas minētajā līgumā.
Volta Disneja nāves 55. gadadienas tuvošanās liek pievērst
uzmanību tādam fenomenam kā krionika – cilvēka ķermeņa
pēcnāves iesaldēšanai ar cerību atgriezt viņu dzīvē kaut kad
nākotnē. Daudzi joprojām tic šādai iespējai, bet daži pat ir
gatavi maksāt gana lielas summas par nonākšanu kriostāzē
– ar to ir pietiekami, lai jau piecas desmitgades pasaulē
pastāvētu specifiskais krionikas bizness.
Iepriekšējās nedēļas nogalē tika publiskots Starptautiskā pētniecisko žurnālistu konsorcija publiskotais pētījums Pandoras dokumenti (Pandora Papers), kas balstīts uz 11,9 miljoniem dokumentu, kas nopludināti no 14 – galvenokārt Britu Virdžīnu salu un Belizas – finanšu kompānijām.
Iepriekšējās nedēļas nogalē Gruzijā tika apcietināts valsts eksprezidents Mihails Saakašvili, kurš nelegāli bija atgriezies dzimtenē pēc astoņu gadu prombūtnes. Gruzijā Saakašvili ieradās pašvaldību vēlēšanu priekšvakarā ar mērķi iedvesmot savus atbalstītājus uz vēl vienu revolūciju (atbilstīgi oficiālajam viedoklim – sarīkot valsts apvērsumu), tomēr iecere ir acīmredzami izgāzusies, kamdēļ eksprezidentam var nākties ilgākus gadus pavadīt cietuma kamerā.
Šoruden nelielā Centrālamerikas valsts Salvadora ierakstīja savu vārdu ekonomikas un finanšu vēsturē, kļūstot par pirmo valsti pasaulē, kur senākajai un zināmākajai no kriptovalūtām – Bitcoin – piešķirts nacionālās valūtas statuss. Diezin vai šim solim gan atradīsies daudz sekotāju, jo attieksme pret Bitcoin ne tuvu nav vienprātīga un ir gaidāma arī drīza vērā ņemamu alternatīvu parādīšanās.
Uzskatāmi ir sākusi mainīties situācija Ukrainas austrumos jeb Donbasā, kur kopš 2014. gada turpinās konflikts starp Ukrainu un Krievijas atbalstītajiem vietējiem separātistiem.
Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Ģenerālās asamblejas 76. sesija, kas no 14. līdz 21. septembrim notika Ņujorkā, daudz vairāk līdzinājās nevis globāli nozīmīgas un lēmumus pieņemošas organizācijas dalībnieku sanāksmei, bet starptautiskai konferencei, kuras dalībnieki runā par galvenokārt sev aktuāliem jautājumiem, īpaši necenšoties ieklausīties citu pasākuma dalībnieku teiktajā.
Jauna militārā bloka AUKUS izveide, kā arī zemūdeņu skandāla nosaukumu ieguvušie
notikumi var novest nevis vienkārši pie nesaskaņām Ziemeļatlantijas alianses (NATO)
nozīmīgāko valstu vidū, bet pat šīs organizācijas tālākas pastāvēšanas apdraudējuma.
Tāpat notikušais liecina par Lielbritānijas vēlmi un centieniem atgriezties globālās
ģeopolitikas augstākajā līgā, pievienojoties "lielajam trijniekam": ASV, Ķīnai un Krievijai.
Valdot kaislībām ap ASV, Lielbritānijas un Austrālijas jaunizveidoto militāri stratēģisko aliansi AUKUS, gandrīz bez ievērības tika atstāts tajā
pašā laikā Tadžikistānas galvaspilsētā Dušanbē notikušais Šanhajas sadarbības organizācijas (ŠSO) samits, kura laikā tika dots starts Irānas pilntiesīgai dalībai šajā organizācijā.
Lielbritānijas, ASV un Austrālijas paziņojums par stratēģiskās savienības AUKUS izveidi, apvienots ar Austrālijas paziņojumu, ka tā atsakās no vienošanās ar Franciju par 12 konvencionālo zemūdeņu iegādi, tā vietā izvēloties būvēt astoņas kodolzemūdenes, izmantojot amerikāņu un britu tehnoloģijas, Francijā oficiāli (ārlietu ministra līmenī) ir nodēvēts par "naža dūrienu mugurā" un izraisījis valsts mēroga sašutuma vētru.
Vācijā 26. septembrī gaidāmas Bundestāga vēlēšanas, pēc kurām līdz ar jaunas valdības izveidi beigsies 16 gadu ilgais kancleres Angelas Merkeles varas periods. Galvenie ar šīm vēlēšanām saistītie jautājumi ir: kuras no partijām veidos nākamo valdošo koalīciju, un kāds liktenis gaida Merkeles atstāto politisko mantojumu?
Visā pasaulē atkal palielinājusies saslimstība ar Covid-19, tostarp virknē Dienvidaustrumāzijas valstu inficēšanās tempi ir lielākie kopš pandēmijas sākuma, liecina Pasaules Veselības organizācijas dati. Slimības uzliesmojumu piedzīvo pat Izraēla – valsts, kur vismaz vienu vakcīnu pret Covid-19 saņēmuši 90%, bet divas vakcīnas devas – vairāk par 80% valsts iedzīvotāju. Kādēļ tā, un vai cīņai pret pandēmiju ir saskatāmas arī beigas?
Bezvējš Ziemeļjūrā, kas turpinās kopš šā gada sākuma, aukstā ziema un karstā vasara, gāzes deficīts Eiropas tirgū tā iemesla dēļ, ka savas gāzes Eiropā kļūst aizvien mazāk, bet visi brīvie resursi plūst uz Āzijas tirgu, kā arī politiskie lēmumi, kas neatbilst ļoti specifiskā enerģētikas tirgus realitātei, – šie un vēl citi apstākļi ir radījuši priekšnoteikumus ideālai vētrai vai, ja precīzāk, ideālam bezvējam Eiropas enerģētikā.
Pagājušās nedēļas beigās ne tikai postpadomju telpā plašu rezonansi izraisīja Krievijas un Baltkrievijas prezidentu Vladimira Putina un Aleksandra Lukašenko kopīgs paziņojums, ka ir saskaņotas kopumā 28 abu valstu ekonomiskās integrācijas programmas tā saucamās Savienotās valsts ietvaros. Oficiāla vienošanos apstiprināšana savukārt tiek solīta šā gada 4. novembrī.
Bijušais Islandes ārlietu ministrs Jons Baldvins Hanibalsons (82) par Latvijas neatkarības atzīšanas aizkulisēm, tā laika emocijām un to, kā tikt galā ar šā brīža daudzajām krīzēm.
Krievijā 17.–19. septembrī ir gaidāmas valsts parlamenta apakšpalātas – Valsts
domes – vēlēšanas, kuru galvenā intriga ir, vai varas partija Vienotā Krievija spēs
saglabāt konstitucionālo vairākumu. Vēl tās būs pirmās parlamenta vēlēšanas, kas
notiks pēc pērn apstiprinātajiem grozījumiem valsts konstitūcijā, kā arī pēdējās
nozīmīgās pirms 2024. gadā gaidāmajām Krievijas prezidenta vēlēšanām.
Jau rīt ASV pieminēs 2001. gada 11. septembra teroraktu 20. gadskārtu. Tieši šie terorakti, kuros, jāatgādina, gāja bojā 2977 cilvēki, bet vēl 24 joprojām tiek uzskatīti par pazudušiem bez vēsts, aizsāka virkni ģeopolitisku notikumu, kuru sekas ir izrādījušās ne tuvu tādas, kādas tika gaidītas.
Pirms pāris mēnešiem vēl valdīja vispārēja pārliecība, ka 26. septembrī gaidāmo Vācijas parlamenta apakšpalātas (Bundestāga) vēlēšanu rezultāts ir būtībā izlemts un ka par to uzvarētāju kļūs Kristīgo demokrātu savienības un Bavārijas Kristīgo sociālistu apvienība (KDS/KSS). Šobrīd situācija ir mainījusies, un par priekšvēlēšanu cīņas favorītiem, galvenokārt pateicoties kanclera amata kandidāta Olafa Šolca personiskajai popularitātei, ir kļuvuši sociāldemokrāti (SDP).
Pirms pieciem gadiem Igaunija savu pašreizējo prezidenti Kersti Kaljulaidu spēja
ievēlēt tikai ar sesto mēģinājumu, toties šoreiz nākamā prezidenta Alara Karisa
ievēlēšanai pietika ar divām dienām un diviem balsojumiem. Kamdēļ tā, un vai
jauns prezidents sola mūsu ziemeļu kaimiņiem arī jaunas vēsmas?
ASV prezidents Džo Baidens, kurš 1. septembrī teica plašu uzrunu, rezumējot un kārtējo reizi cenšoties attaisnot ASV karaspēka izvešanu no Afganistānas, nāca klajā arī ar ļoti svarīgu paziņojumu par, kā to nodēvēja virkne plašsaziņas līdzekļu, Amerikas lielo karu laikmeta beigām.
Augusta vidū vienā no Ungārijas ietekmīgākajiem, premjerministra Viktora Orbāna politiku atbalstošajā laikrakstā Magyar Nemzet tika publicēts plašs viedokļraksts, kura pamatdoma bija – ilgāka atrašanās Eiropas Savienības (ES) sastāvā apdraudēs Ungārijas kā valsts un ungāru nācijas pastāvēšanu ilgtermiņā.
Pēc PSRS sabrukuma aizvadītajos trijos gadu desmitos vairākas tās bijušajā teritorijā esošās valstis ir pārdzīvojušas pilsoņu karus, revolūcijas un valsts apvērsumus, kā arī aizgājušas pa stipri dažādiem neatkarības ceļiem. Kāda ir situācija postpadomju telpā, un kādas ir postpadomju valstu turpmākās nākotnes perspektīvas?
Nepārdomātā un ar sabiedrotajiem slikti saskaņotā vai daudzos gadījumos pat vispār nesaskaņotā ASV bruņoto spēku izvešana no Afganistānas ir izraisījusi plašu rezonansi arī Eiropas valstīs, kuru varas iestādēm šis solis rada ne mazākas, bet varbūt pat lielākas problēmas nekā pašām ASV.
Vienlaikus ar Ukrainas 30. gadadienas svinībām Kijevā tika aizvadīts starptautisks forums Krimas platforma, kurā piedalījās vairāk par 40 valstu un starptautisko organizāciju pārstāvji, foruma noslēgumā pieņemot deklarāciju par atbalstu Ukrainas teritoriālajai vienotībai un apliecinot apņemšanos turpināt spiedienu pret Krieviju, lai izbeigtu Krimas okupāciju.