Laima Kota
Vēstule no svešuma: Atkal mājās
Cik labi gan atkal būt mājās! Šoreiz
domāju Karači, kur ar bērniem esam atgriezušies pēc ciemošanās Latvijā.
Pat man pašai šī atziņa reizēm liekas dīvaina: jā, tagad Pakistānā jūtos
kā mājās, jo šeit nodzīvots jau vairāk nekā desmit gadu – visa dzīve
tagad ir šeit. Bērniem arī patīk Latvija, bet viņi uzskata Karači par
savām īstajām mājām.
Vēstules no svešuma: Laba sieva jāizaudzina
Visi it kā labi zina, ka Turcijā nav daudzsievības kopš Ataturka
laikiem, bet aizdomas par šo austrumnieku kultūras tradīciju
darbojas kā eļļotas dzirnaviņas. Turki metas uz eiropietēm tik
nadzīgi, lai dabūtu iebraukšanas vīzu vai savā harēmā nākamo sievu
- man to nopietnām sejām teikuši gan draugi Latvijā, gan paziņas
Eiropā. Turklāt viņus nevarētu saukt par grāmatas nelasījušiem, bet
aizspriedumi stāv stingri kā mūris.
Vēstule no svešuma: Rūmi un balta gaisma
Pagājušās nedēļas nogalē Turcijas pilsētā Konjā beidzās desmit dienu ceremoniju un atceres laiks, kas veltīts persiešu dzejniekam, sufijam un mistiķim Džalāletdīnam Rūmi. Šīs dienas Konjā, kur dzīvo Turcijā vidēji neliels iedzīvotāju skaits – ap diviem miljoniem iedzīvotāju, bija piesātinātas ar garīgām apcerēm, konferencēm, praktisko muzicēšanu, pieminot Rūmi nāves dienu 17.