Krīzes seku smagums atkarīgs no katra

Kāda kopumā ir pašreizējā ekonomiskā situācija gan pasaulē, gan īpaši Latvijā?

Šī situācija ir jauna ikvienam no mums, tomēr jāsecina, ka savā ziņā nav ļaunuma bez labuma. Noteikti lielākā daļa uzņēmēju tagad aktīvi domā, kā var darīt lietas savādāk, varbūt pat labāk, tajā skaitā daudzus procesus pārceļot digitālajā vidē. Tieši tādēļ kopumā man ir sajūta, ka situācija pēc šīs krīzes būs labāka, jo dzīve mūs būs piespiedusi veikt uzlabojumus ikdienas procesos. Un, starp citu, tieši tas, ka daudzi procesi patlaban tiek pārcelti digitālajā vidē, savā ziņā mums kā mazai valstij palielina zināšanu un pakalpojumu eksporta iespējas.

Jūs domājat tieši IT jomā?

Protams! Piemēram, šā iemesla dēļ daudz straujāk varētu attīstīties IT nozares servisa centri, kuri jau šobrīd piedāvā IT pakalpojumus starptautiskajos tirgos.

Te gan jautājums – kāda būs pirktspēja pasaulē? Vai būs kam pārdot savas zināšanas un pakalpojumus? 

Šobrīd ļoti grūti saprast, vai pasaule nepiedzīvos lielāko ekonomikas krīzi vēsturē.
Neesmu makroekonomikas eksperts, tomēr regulāri sekoju informācijai dažādos pasaules respektablajos tabloīdos. Jaunākajā The Economist izlaidumā paustas prognozes, ka eirozonā IKP kritums šogad otrajā ceturksnī varētu būt straujāks nekā pirmajā un diemžēl sasniegt divciparu skaitli, kas, protams, būtu prātam neaptverams kritums. Tomēr speciālisti prognozē, ka jau šā gada otrajā pusgadā situācija sāks stabilizēties un jau nākamajā gadā varētu sākties puslīdz dinamiska ekonomikas izaugsme.

Taču kopumā, protams, gan man, gan jums, gan visiem pārējiem cilvēkiem šobrīd ir tāda dīvaina sajūta, jo jāstrādā apstākļos, kad saņemam ziņas par daudzajiem zārkiem Itālijā, un tas liek apzināties, ka savā ziņā esam vienā līnijā ar jebkuru pasaulē, un jebkuram var gadīties šī melnā loze. Šis tomēr rada sirreālas sajūtas – savā ziņā te parādās paralēles ar Rūdolfa Blaumaņa noveli Nāves ēnā... Taču vienlaikus jāņem vērā, ka vīrusa izplatības risku apjoms lielā mērā atkarīgs no mūsu tautiešu disciplīnas – ja spēsim strikti ievērot nosacījumus, tad mēs Latvijā varētu piedzīvot daudzmaz pozitīvu ekonomikas attīstības scenāriju.

Es personīgi sliecos ticēt šim scenārijam, ņemot vērā to mūsu klientu pieredzi, kuriem ir biznesa attiecības ar Ķīnas uzņēmumiem. Proti, ja vēl janvāra vidū un februārī tur bija pilnīgs klusums, tad šobrīd partneri Ķīnā jau atsāk aktivitātes un dod pirmos signālus sadarbības partneriem Eiropā. Turklāt jaunākā informācija liecina, ka ap 90% Ķīnas uzņēmumu ir atsākuši darbu lielākā vai mazākā apjomā. Pie mums krīzes attīstības ciklā, salīdzinot ar Ķīnu, ir dažu mēnešu nobīde, kas nozīmē, ka arī Latvijā mēs varētu piedzīvot līdzīgu scenāriju kā Ķīnā, ja vien spēsim visi kopīgi izvairīties no Itālijas scenārija. Tāpēc tiešām ceru, ka vismaz lielākā daļa mūsu cilvēku apzinās riska nopietnību un būs krietni disciplinētāki nekā itāļi.