Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā +4 °C
Skaidrs
Otrdiena, 16. aprīlis
Mintauts, Alfs, Bernadeta

Realitātes noliegšana atspēlējas

Pašreizējā krīze parādījusi, kā efektīvas valsts politikas plānošanai kaitē patiesās ainas neapzināšanās, vai tā būtu iedzīvotāju grupu ekonomiskā situācija vai hroniskās slimības, – amatpersonu attieksme gan pret Covid-19 krīzes finanšu palīdzību, gan vakcinācijas organizēšanu rada aizdomas, ka valstij nav ne jausmas, ne patiesas intereses, cik patiesi trūkuma skarto vai hroniski neveselo ir starp tās iedzīvotājiem.

Finanšu ministra Jāņa Reira (JV) allaž monotonā tonī paustā attieksme pret jebkādu finanšu palīdzību krīzes skartajiem ir to sasaistīt ar nodokļu nomaksu, kas pati par sevi cilvēka eksistences atbilstību reālajam iztikas minimumam neapliecina, turklāt atstāj bez jebkādas palīdzības tos, kuri nodokļus nav skrupulozi maksājuši nevis attieksmes pret valsti, bet zemo ienākumu dēļ. Paralēli, iedziļinoties, kā tad sokas ar pieteikšanos vakcinācijai pret Covid-19, nevar nepamanīt, ka tuvojas neliels kolektīvs šoks – nekāda centralizēta uzskaite par visiem hroniski slimajiem no definētajām riska grupām valstī nemaz netiek veikta. Bet kā ar tādu pieeju iespējama efektīva valsts politikas plānošana ne tikai veselības aizsardzības, bet arī citās ar slimību profilaksi saistītās jomās?

Kāpēc komentāra ievadā ir apgalvojums, ka šāda attieksme pret reālās situācijas apzināšanos valstī šobrīd atspēlējas? Politiķu un amatpersonu izlikšanās, ka lielajam pelēkās ekonomikas īpatsvaram nav nekādas korelācijas ar dažādām Covid-19 vāji kontrolētās izplatības blaknēm, bezpalīdzīgā stāvoklī atstāja gan tos, kuru darba devējs par viņiem nemaksā visus nodokļus, gan pašnodarbinātos, kuri to nav spējīgi izdarīt no saviem zemajiem ienākumiem.

Tam, visticamāk, ir arī tieša ietekme uz pandēmijas epidemioloģisko aspektu. Cik ticami ir, ka cilvēki ar zemiem ienākumiem bez sociālajām iemaksām, sajutuši aizdomas par Covid-19 vieglā formā vai iespējamu inficēšanos, pašizolēsies, nevis turpinās apmeklēt darbu, tā izplatot vīrusu? Vai šāds aspekts vispār kaut reizi atklāti ir skarts Ministru kabineta, Valsts ieņēmumu dienesta, Slimību profilakses un kontroles centra vai daudzo darba grupu sanāksmēs? Ja atbildība kārtējo reizi netiktu novelta uz sabiedrību, kas nav maksājusi nodokļus, kaut ko ievērojusi vai sapratusi, bet lēmumu pieņēmēji būtu centušies godīgi konstatēt status quo, ēnu ekonomikas robežas, visticamāk, sakristu ar patiesajām nojaušamajām Covid-19 izplatības robežām.

Cilvēki ar zemiem ienākumiem nepasūtīs pārtikas piegādi uz mājām kaut vai tāpēc, ka lielveikalu piegādes nepiedāvā izlasi no nocenoto produktu plaukta, šie cilvēki nedosies uz darbu personiskajā auto, bet, ja dosies, tad kopā vēl ar diviem trim kolēģiem, sametoties benzīnam. Un šis nav pārspīlējums no ēnu realitātes, kuru pieņemts nicinoši saukāt par "vissirslikti.lv". Deputāts Māris Možvillo, kurš pirmais cēla trauksmi pret 500 eiro pabalsta izdalīšanu katram Latvijas bērnam, jums apliecinās, ka šāda realitāte patiešām eksistē, bet viņš, pateicoties arī daudzu KPV LV vēlētāju – mazo algu saņēmēju – balsīm, ir "izsities cilvēkos" un pāris gadu laikā kļuvis par liberāli, kuram ir neērti no sava kreisā elektorāta.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Pret agresivitāti sabiedrībā

Saistībā ar mediju vidē vērojamo viļņošanos uzmanības vērtas ir bažas par augsto agresijas līmeni mūsu sabiedrībā.

Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē