Nepanikot. Neatslābināties

Vēl pērn decembrī LB prognozēja IKP pieaugumu šogad 2,6% apjomā, taču šajā nedēļā LB to ievērojami koriģēja – centrālās bankas eksperti patlaban prognozē Latvijas IKP kritumu par 6,5%. Loģiski, ka līdz ar IKP krituma prognozi mainās arī inflācijas prognozes, un iepriekš paredzēto 2,4% vietā šogad LB inflāciju prognozē tikai 0,5% apmērā. Lai arī cik ļoti jaunā inflācijas prognoze priecētu stabilas ekonomikas apstākļos, patlaban ir skaidrs, ka tik zems inflācijas rādītājs būs saistīts ar ievērojamu pirktspējas kritumu gan privātajā, gan industriālajā sektorā.

Diemžēl LB eksperti atzīst, ka šīs IKP un inflācijas prognozes ir modelētas lielas nenoteiktības apstākļos un var tikt būtiski koriģētas, ja pasaule negūs panākumus Covid-19 izplatīšanās ierobežošanā un gada otrajā pusē neatsāksies ekonomiskā izaugsme.

Droši vien vājš mierinājums būs Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) vēsturiskie dati, ka pirms 11 gadiem Latvija piedzīvoja vēl dramatiskāku IKP kritumu – 2009. gadā IKP, salīdzinot ar 2008. gadu, samazinājās par 18%. Tomēr atšķirībā no toreizējās globālās ekonomiskās un finanšu krīzes šodienas situāciju ietekmē ne tik daudz ekonomika, cik bioloģija.

Var tikai piekrist LB viedoklim, ka šāds nelabvēlīgs un visaptverošs globālais šoks īstermiņā rada problēmas uzņēmumiem nodrošināt naudas plūsmu kārtējo saistību pildīšanai, apdraudot uzņēmumu maksātspēju.†Tāpēc precīzi mērķētiem Latvijas valdības atbalsta pasākumiem ir izšķirīga nozīme krīzes ietekmes mazināšanai, lai īstermiņa saimnieciskās darbības pārrāvumi neradītu būtisku tautsaimniecības kapacitātes samazinājumu, kas aizkavētu atveseļošanos brīdī, kad koronavīrusa izplatīšanās tiktu apturēta, tādējādi radot paliekošu negatīvu ietekmi uz ekonomisko aktivitāti. Vienlaikus ir svarīgi sniegt atbalstu dīkstāvē nonākušajiem un bez ienākumiem palikušajiem iedzīvotājiem, nepieļaujot ievērojamu sociālo problēmu saasināšanos un iekšzemes pieprasījuma sarukumu.

Katrā gadījumā patlaban ekonomikas ziņā būtiskākais ir neļauties panikai, tomēr nedrīkstam arī atslābināties. Šī krīze un tās pārvarēšana ar iespējami mazākiem zaudējumiem ir ne tikai šīs valdības politiskā iespēja, bet arī profesionalitātes eksāmens. Šobrīd ir sajūta, ka eksāmens var netikt nokārtots. Tāpēc ir pēdējais laiks saņemties un dažiem politiķiem mazāk runāt, bet cītīgāk strādāt.