Latvijā Aizsardzības ministrijas izdevumi 2026. gadā būs par 5% mazāki, nekā bija noteikti 2025. gadā. To ļauj secināt Valsts kases dati un Finanšu ministrijas vēstījumi.
Izmaiņas XXI gadsimtā
XX gadsimta 90. gadu beigās Latvijas drošības izdevumu īpatsvars valsts pamatbudžetā bija 3,5–4,3% līmenī. Tas ievērojami pieauga XXI gadsimta pirmās desmitgades vidū un 2007. gadā sasniedza 6,6%. Tolaik 90% no drošības budžeta izdevumiem bija militārie izdevumi.
Pēc 2009. gada drošības izdevumu īpatsvars valsts pamatbudžetā bija 3,9–4,3% līmenī. Vēlāk tas tika ievērojami palielināts un 2016. gadā sasniedza 7,4%, bet 2019. gadā – pat 9,1%.
Līdz 2021. gadam 95–98% no visiem Latvijas drošības izdevumiem veidoja militārie izdevumi. Savukārt 2022. un 2023. gadā ievērojamu daļu no Latvijas drošības izdevumiem veidoja nemilitāra rakstura izdevumi. 2023. gadā, kad drošības izdevumu īpatsvars valsts pamatbudžetā sasniedza 11,4%, no visiem drošības izdevumiem 15,8% bija nemilitāra rakstura tēriņi. 2022. gadā Latvijas valsts drošības izdevumu nemilitāro izdevumu apjoms bija 9,14 reizes lielāks nekā 2019. gadā.
Turklāt 2022. gadā Latvija bija pirmajā vietā Eiropas Savienībā (ES) pēc drošības budžetā iekļauto nemilitāra rakstura izdevumu pieauguma. Otrajā vietā bija Luksemburga, kurai 2022. gadā, salīdzinot ar 2019. gadu, drošības budžetā iekļautie nemilitāra rakstura tēriņi bija trīs reizes lielāki, bet trešā bija Lietuva ar 2,9 reizes lielākiem nemilitāra rakstura tēriņiem. Vidēji ES dalībvalstu drošības budžetos iekļautie nemilitāra rakstura tēriņi 2022. gadā bija par 36% lielāki nekā 2019. gadā. Savukārt 2023. gadā vislielākais drošības izdevumu nemilitāro izdevumu daļas pieaugums (13,16 reizes), salīdzinot ar 2019. gadu, bija Dānijai.
Latvija ar 7,6 reižu lielu pieaugumu bija otrajā vietā ES, bet Somija ar 5,8 reižu lielu pieaugumu ierindojās trešajā vietā. Vidēji ES drošības budžetā iekļautie nemilitāra rakstura tēriņi 2023. gadā bija divas reizes lielāki nekā 2019. gadā. Francijā, Ungārijā un Maltā šajā laikā drošības budžetā iekļauto nemilitāra rakstura izdevumu apjomi samazinājās.
Vidēji ES 2019. gadā nemilitāra rakstura izdevumi, kas tika iekļauti valsts drošības izdevumos, veidoja 9,9% no visiem drošības izdevumiem. Latvijā 2019. gadā nemilitāro izdevumu daļa bija tikai 4,4% no visiem drošības izdevumiem. Savukārt 2022. gadā Latvijā jau vairāk nekā ceturto daļu (26,9%) no visiem drošības izdevumiem veidoja nemilitāra rakstura izdevumi. 2023. gadā Latvijas nemilitāro izdevumu daļa bija 16% no visiem drošības izdevumiem, kas bija aptuveni tāda pati kā šajā gadā vidēji ES (15%).
Valsts kasē ievietotie dati liecina, ka faktiskie izdevumi drošībai (pēc funkcionālās grupas – Drošības izdevumi) Latvijas pamatbudžetā 2023. gadā bija 1,193 miljardi eiro, bet 2024. gadā tie bija 1,361 miljards eiro, tātad par 14,1% lielāki. Tas nozīmē, ka arī 2024. gadā Latvijai, visticamāk, bija visaugstākie vai vieni no lielākajiem drošības izdevumiem ES.
2025. gada pirmajos desmit mēnešos faktiskie izdevumi drošībai Latvijas pamatbudžetā bija 1,179 miljardi eiro. Savukārt atbilstoši 2025. gada Valsts budžeta likumam kopumā pagājušajā gadā bija plānots iztērēt 1,736 miljardus eiro. 2025. gada oktobra beigās bija iztērēti tikai 67,9% no visam gadam ieplānotajiem izdevumiem. Visai līdzīgu prognozi par Aizsardzības ministrijas izdevumiem valdība iesniedza Saeimā kopā ar 2026. gada Valsts budžeta likumprojektu.
Faktiskie izdevumi Aizsardzības ministrijai Latvijas pamatbudžetā 2023. gadā bija 1,18 miljardi eiro, bet 2024. gadā tie bija 1,36 miljardi eiro. Atbilstoši 2025. gada Valsts budžeta likumam Aizsardzības ministrijas izdevumu griesti tika noteikti 1,61 miljarda eiro lielumā, taču tiek prognozēts, ka visā 2025. gadā Aizsardzības ministrijas izdevumi būs sasnieguši kopumā 1,344 miljardus eiro.
Finanšu ministrijas paziņojumā par papildu finansējumu valsts prioritātēm pēc Saeimas Valsts budžeta 2026. gadam apstiprināšanas 4. decembrī tika uzsvērts: "Valsts drošības stiprināšanai 2026. gadā plānots novirzīt 448,3 miljonus eiro, kas ietver ieguldījumus militārajās spējās, iekšējā drošībā un kiberdrošībā, ekipējuma un tehnikas iegādē, karavīru un zemessargu apmācībā, pretmobilitātes un robežas aizsardzības sistēmu izbūvē, kā arī aizsardzības industrijas attīstībā un atbalstā pierobežas pašvaldībām. Latvijas aizsardzības finansējums, saskaņā ar NATO definīciju, jau 2026. gadā sasniegs 4,9% no iekšzemes kopprodukta (IKP), savukārt 2027. gadā – 5% no IKP, 2028. gadā – 4,9% no IKP."
Atbilstoši 2026. gada Valsts budžeta likumam Aizsardzības ministrijas izdevumi 2026. gadā ir plānoti 1,546 miljardu eiro apjomā. Tas ir mazāk nekā Aizsardzības ministrijai atvēlētie izdevumu griesti 2025. gadā –1,61 miljards eiro. Apspriežot 2026. gada drošības budžetu (Jaunās Vienotības paziņojumā 2026. gada budžets bieži dēvēts par "drošības budžetu"), Saeimā nebija diskusiju par to, kāpēc Aizsardzības ministrijas pārziņā esošie tēriņi 2025. gadā atšķiras no 2025. gada budžeta likumā noteikto izdevumu apjoma. Jāatzīmē, ka Valsts budžeta likumā iekļautā izdevumu prognoze Aizsardzības ministrijai 2027. gadam ir 1,628 miljardi eiro.
Te jānorāda, ka Aizsardzības ministrijas izdevumu pieaugums ir mazāks par inflāciju. Nupat aizvadītajā 2025. gadā Latvijā inflācija, pēc aptuvenām aplēsēm, bija ap 4%. Savukārt Finanšu ministrijas prognozes par inflāciju 2026. gadam ir 2,3% apmērā. Aizsardzības ministrijas izdevumi 2026. gada Valsts budžeta likumā tiek plānoti vismaz par 5% mazāki par tiem, kas bija noteikti 2025. gada Valsts budžeta likumā.
Visticamāk, ka Latvijas drošības izdevumos papildu finansējums tiek rēķināts, iekļaujot tajā 2025. gadā plānotos, bet neiztērētos Aizsardzības ministrijas izdevumus, kā arī nemilitāra rakstura tēriņus. Diemžēl Saeimas diskusijās netika sniegtas atbildes par šo un daudziem citiem ar valsts budžeta izdevumiem saistītajiem jautājumiem. Kārtējo reizi, kā jau daudzus gadus, arī šāgada Valsts budžeta likums tika pieņemts bez argumentēta aizgājušā gada valsts budžeta rezultātu izvērtējuma. Netika analizēta arī militāro izdevumu pieauguma ietekme uz Latvijas ekonomikas attīstību nākotnē.
Militāro izdevumu ietekme
Militārā produkcija nav virzīta uz to, lai ar to radītu darbarīkus vai pilnveidotu resursus, tā nav virzīta arī uz to, lai apmierinātu cilvēku galvenās pamatvajadzības.
Ievērojama daļa no iedzīvotāju un uzņēmumu veiktajiem pirkumiem sekmē citu pirkumu veikšanu un tādējādi palielina turības pieaugumu. Tā, piemēram, datora vai viedtālruņa iegāde rada kumulatīvu ietekmi uz ekonomiku, jo datora vai viedtālruņa darbības laikā tiek pirkta un patērēta elektroenerģija iekārtu darbināšanai, tiek iegādātas programmas, lietotnes, interneta pieslēgums un citi pakalpojumi. Izmantojot datoru vai viedtālruni, tiek arī veikti dažādi finanšu norēķini. Visā datora vai viedtālruņa darbības laikā tiks īstenota arī ierīces apkope.
Datorā vai viedtālrunī tiek radīts saturs, ģenerēti un uzglabāti attēli un teksti, kā arī tiek veidoti dažādi projekti, kas nodrošina komunikāciju ar valsts iestādēm. Optimālajā gadījumā dators vai viedtālrunis uzlabo lietotāja dzīves kvalitāti un ļauj ātrāk saņemt nepieciešamo informāciju.
Ja dators vai viedtālrunis uzreiz pēc iegādes tiks iznīcināts, tad tas nekādus papildu labumus – ne ekonomiskus, ne sociālus – neradīs. Tieši tas notiek ar mācībās vai kaujas apstākļos izšautu patronu vai raķeti.
Militārās sfēras preces iegāde nozīmē to, ka iegāde veikta, lai preci iznīcinātu. Ja preces pērk, lai tās iznīcinātu, tad ekonomiskās un sociālās sekas rada tikai tā naudas plūsma, kas ir samaksāta par attiecīgo pirkumu.
Finanšu līdzekļu izlietojums patronām, lādiņiem un citai munīcijai ir līdzvērtīgs produkcijas iegādei, lai to iznīcinātu. Tas nozīmē, ka militārie izdevumi, to vidū ieroču pirkumi, nav nedz ekonomiskie, nedz sociālie labumi. Militārās produkcijas patēriņš, to iznīcinot, nerada kumulatīvu efektu citām ekonomikas nozarēm. Par militāro preču pirkuma apjoma lielumu samazināsies valsts iespējas veikt citus izdevumus, tostarp īstenot investīcijas attīstībā. Par militārā iepirkuma apjoma lielumu saruks valsts iespējas arī finansēt izglītību un veselības aprūpi. Tāpēc liels militārais patēriņš vai tā ievērojams pieaugums samazina dzīves līmeni un ekonomikas izaugsmi. Turklāt militāro preču imports samazina valsts IKP.
To ņemot vērā, valsts aizsardzības izdevumiem ir jābūt samērīgiem ar ģeopolitiskajiem riskiem un katras konkrētās valsts ekonomiskajam iespējām.
ES statistikas biroja Eurostat apkopotie dati ļauj secināt, ka Latvijas valdība ir uzņēmusies tik apjomīgu drošības izmaksu slogu, kādu nav uzņēmusies neviena cita ES dalībvalsts vai NATO dalībvalsts.