Būtiski mazāki izdevumi par valūtas konvertāciju, zemāka cena finansējumam un lielāka uzticamība no biznesa partneriem ārvalstīs - 18 mēnešus pēc eiro ieviešanas Igaunijā šie trīs secinājumi atkārtojas faktiski visu Dienasaptaujāto kaimiņvalsts uzņēmēju viedokļos. Par riskiem, ko rada turbulence eirozonā, igauņi runā nelabprāt, tā vietā viņi latvieša ausij neraksturīgi izteiksmīgi paslavē savu valdību par gudri un gludi paveikto «eiroprojektu». Viens no lielākajiem eiro ieguvējiem šobrīd ir Igaunijas tūrisma nozare.
Mazina izmaksas
«Mums kā lielam eksportētājam lielākais guvums, protams, ir iespēja atbrīvoties no valūtas konvertāciju maksas. Agrāk, par eiro valūtu iegādājoties papīru, tinti un citus drukas izejmateriālus, bankām maksājām par kronu konvertāciju. Nu šo izmaksu vairs nav,» saka Baltijas valstīs lielākās tipogrāfijas Kroonpress valdes loceklis Andress Kulls. Vienlaikus kā liela uzņēmuma vadītājam viņam jāseko līdzi norisēm Grieķijā, Itālijā un Spānijā, jo «mēs esam tikuši vaļā no kronas devalvācijas riska Igaunijā, bet šodien šādu risku var attiecināt uz visu eirozonu».
Ņemot vērā, ka Zviedrija nav eirozonas valsts, vājš eiro gan nāk tikai par labu Kroonpress konkurētspējai, ko pamatā balsta zemākas darbaspēka un energoresursu izmaksas. Pēdējie divi faktori savu nozīmi pamazām zaudē - Igaunija jau ir Ziemeļvalstu energobiržas Nord Pool Spot sastāvā, un pēc otrā elektroenerģijas kabeļa izbūves uz Somiju enerģijas cenas ar ziemeļu kaimiņiem izlīdzināsies. Arī algas, ņemot vērā Igaunijas ekonomikas pieaugumu, tiek palielinātas - Kroonpress darbiniekiem tās augušas par 10% pērn, izveidota arī papildu bonusu sistēma. Mēneša vidējā bruto darba samaksa (alga ar nodokļiem) Igaunijā šobrīd ir 847 eiro, tā pieaugusi par 6,9%, salīdzinot ar 2011. gada pirmo ceturksni. Kroonpress būtiskais algu pieaugums iespējams lielā eksporta apjoma dēļ, aptuveni 80% no Tartu bāzētās Kroonpress produkcijas - laikraksti, žurnāli komercizdevumi - nonāk Ziemeļvalstu tirgū, galvenokārt Norvēģijā un Zviedrijā, kā arī Lietuvā un Latvijā.
Arī viens no lielākajiem Igaunijas lauksaimniecības uzņēmumiem Oilseeds Trade norāda līdzīgus guvumus no valsts pārejas uz eiro: mazākas izmaksas par valūtas maiņu, lielāka uzticamība no sadarbības partneru puses saistībā ar valūtas risku mazināšanos un zemāki aizdevumu procenti. Runājot par pašu pārejas procesu, Oilseeds Tradepārdošanas direktors Mēlis Finks saka, ka valstī kopumā pāreja noritējusi gludi, bet viņa uzņēmumā lielākās problēmas radījusi grāmatvedības programmu nomaiņa.
Celtniecības ķīmijas un materiālu ražotāja Wolf Group izpilddirektors Alars Salums īpaši uzsver biznesa finansēšanas priekšrocības: «...[eiro] ir devis pārliecību par mūsu ekonomikas varējumu, kas palīdz uzņēmumiem saņemt aizdevumus uar pievilcīgākiem nosacījumiem.»
Šaubāties, jo nezināt
A. Kulls uzsver, ka par eiro ieviešanas priekšrocībām Igaunijas uzņēmēju vidē nav bijušas šaubas pirms eiro ieviešanas, kopumā šādu šaubu nav arī pašlaik, neskatoties uz eirozonas grūtajiem laikiem. «Ja jūs kaut ko līdz galam neizprotat, esat nepatīkamu baiļu varā no nezināmā, tad nereti nonākat opozīcijā,» A. Kulls komentē vēsi atturīgo attieksmi pret eiro Latvijā, kur eiro ieviešanas mērķis ir 2014. gads, un Lietuvā, kur ES vienoto valūtu varētu ieviest pēc 2014. gada. «Mēs savu lēmumu noteikti nenožēlojam,» A. Kulls piebilst. Jautāts par bieži apspriesto eiro ieviešanas efektu cenu pieaugumā, viņš atzīst, ka arī paša personīgie tēriņi ir pieauguši. «Ne jau naudas maiņa palielina cenas, to izdara cilvēki. Tirgotāju alkatība.»
«Pāreja no kronām uz eiro notika tikko pamanāmi, viss noritēja ļoti gludi, jo bijām šim brīdim gatavi. Pusgadu mēs publicējām visas cenas abās valūtās, lai palīdzētu cilvēkiem labāk saprast produktu un pakalpojumu vērtību. Domāšana vienā vai otrā valūtā ir ieraduma jautājums, kam vajadzīgs laiks un pienācīga sagatavošanās,» saka tūrisma aģentūrasGoAdventure direktore Oksana Golovina. Uzņēmēju ikdienā šī pāreja esot mazāk manāma, jo divus gadus pēc eiro ieviešanas grāmatvedība vēl tiek kārtota abās valūtās.
Eiro Igaunijā tiek uztverts arī kā papildu drošības garants. «Mazai un trūcīgai valstij perifērijā, ar Krieviju kaimiņos, piederība pie eiropiešu saknēm ir ļoti nozīmīga, pat ja eirozona atrodas lielās grūtībās,» BusinesWeek saka politisko zinātņu profesors Tartu Universitātē Andress Kasekamps.
Atkarīgi no Eiropas
Izrādot plašo Kroonpress ražotni, A. Kulls neslēpj bažas par norisēm Eiropas dienvidos, kas bremzē izaugsmi Eiropas lielajos tirgos. «Mūsu biznesā galvenais ir reklāmas nozares attīstība, kas, protams, cieši saistīta ar patēriņa tendencēm. Ja skandināvi zaudē tirgu Eiropā, tas ir slikti arī mums.» Tomēr Kroonpress skatu nākotnē nevar raksturot kā pesimistisku, būvnieki pašlaik strādā pie jauna ražotnes korpusa, jo drukāšanas biznesa izejvielai - papīra ruļļiem - te vairs nepietiek vietas.
Komentējot iespējamo eiro valūtas projekta iziršanu, M. Finks no Oilseeds Trade norāda: «Ja eirozona kritīs, tas nozīmēs finansēšanas izmaksu pieaugumu.» O. Golovina savukārt domā, ka pat sliktākajā gadījumā uzņēmējiem būs iespējams sagatavoties pārmaiņām. «Paturot prātā runas par eiro iespējamo sabrukumu, pat ja šāds scenārijs piepildītos, tas nenotiks vienas nakts laikā, un noteikta sagatavošanās tiks veikta gan no valdības, gan uzņēmēju puses, lai nodrošinātu stabilitāti.» Viņa gan nedomā, ka šodien eirozonā esoša uzņēmuma riski ir lielāki par jebkuras citas valsts vai valūtas zonas uzņēmuma riskiem.