Vairākas stundas dienā izniekotas, bezmērķīgi skrollējot sociālo tīklu nebeidzamo videoplūsmu. Rokas automātiska stiepšanās pēc viedtālruņa katrā brīvākā brīdī. Dīvaina apmaldīšanās sajūta tajos retajos brīžos, kad telefona nav tuvumā. Vai šie simptomi šķiet pazīstami? Ja jā, tad ir pamats satraukties par grimšanu nekontrolējamā interneta lietošanas atkarībā.
Šai XXI gadsimta problēmai ir vairāki dzinējspēki, taču vācu speciālistiem no Dīsburgas–Esenes Universitātes izdevies identificēt trīs galvenos. Viņi uzskata, ka problēmas cēloņu apzināšana varētu palīdzēt cilvēkiem nenonākt situācijās, kas ved uz interneta atkarību.
GLĀBIŅŠ VIRTUĀLAJĀ
Pirmais un galvenais dzinējspēks, kas liek cilvēkiem ieurbties savu viedtālruņu ekrānos, ir ļoti līdzīgs visu pārējo atkarību izraisītājiem. Tā ir bēgšana no realitātes. Ja dzīvē piemeklējušas grūtības vai negribas risināt kādu problēmu, cilvēki tiecas meklēt vietu, kur var justies labāk vai vismaz mazāk slikti. Un virtuālā pasaule šādu iespēju piedāvā pavisam noteikti. Kaudzēm smieklīgu video, dejošanas izaicinājumi, stundām ilgi seriāli vai slavenību diskusijas – tieši tas nepieciešams realitātes aizmiršanai.
Kad prāts atradis vietu, kas to nomierina, tas vēlas atgriezties tajā vēl un vēl. Tādējādi veidojas iekšējais dzinulis obligāti lietot internetu, arī tad, kad dzīvē īstu problēmu nav. Tas ir līdzīgi kā smēķētājiem, kuri sākumā ievelk dūmu, lai nomierinātos, bet ar laiku ieraduma dēļ to dara arī tad, kad ir absolūti mierīgi.
Trešais atkarības dzinējspēks ir tas, ko varētu dēvēt par vāju gribasspēku jeb nespēju pretoties kārdinājumiem. Apzinoties, ka internets un sociālie tīkli problēmas nerisina, bet tikai tās uz brīdi paslauka zem paklāja, cilvēkiem teorētiski vajadzētu saņemties un atbrīvoties no kaitīgā ieraduma. Taču realitātē tā nenotiek. Miljoniem cilvēku vienkārši nav mentāli tik noturīgi, lai pretotos tīmekļa kārdinājumam.
Bieži vien atkarība veidojas tieši šādā secībā, turklāt visi trīs dzinējspēki cits citu papildina, samazinot cilvēka spējas pretoties kārdinājumam. Zinātnieki pie šāda secinājuma nonāca pētījumā ar 819 jauniešiem, laboratorijas apstākļos izpētot viņu interneta lietošanas paradumus un iztaujājot dalībniekus.
PROBLĒMA PIEŅEMAS SPĒKĀ
«Problemātiska interneta lietošana ir pastāvīgi pieaugoša sabiedrības veselības problēma. Tās izplatības līmenis visā pasaulē sasniedzis jau aptuveni 7%, tādēļ ir jāuzlabo profilakse un iejaukšanās, lai aizsargātu cilvēkus no šī kaitīgā ieraduma. Ja problemātiska interneta lietošana netiek risināta, tā var progresēt līdz klīniski nozīmīgai garīgās veselības problēmai,» žurnālā Comprehensive Psychiatry skaidro darba autori.
Lai arī problēma ir nopietna, to var risināt. Pētnieki iesaka sākt ar sevis ierobežošanu. Proti, viedierīces lietošanas laikā ik pēc 5–10 minūtēm nolikt to malā un apzināties savu garastāvokli. Ja sajūtas nav uzlabojušās, tad tālrunis jāliek malā, pasakot sev, ka šī metode šoreiz nedarbojas un jāmeklē cita nodarbe. Piemēram, fiziskas aktivitātes.
Radikālākas metodes ietver konkrēta ekrāna laika noteikšanu, iestatot viedierīcē lietošanas limitu atsevišķām lietotnēm, piemēram, Facebook vai TikTok tikai pusstundu dienā. Daudzas modernās ierīces piedāvā šādu iespēju, un iespējams arī ieinstalēt specializētas lietotnes, kas kontrolē ierīces lietošanas laiku un saturu.