Lūkass Nīlenders šobrīd sācis dienestu Nacionālajos bruņotajos spēkos (NBS). Varētu raustīt plecus – sak’, kas gan tur sevišķs, tas ir pilsoņa pienākums aizstāvēt savu valsti. Taču Lūkass, lai gan ir Latvijas pilsonis, lielāko sava mūža daļu dzīvojis aiz tās robežām – vispirms Beļģijā, tad Francijā. Mēģinājis dienēt Franču ārzemnieku leģionā, taču atzīst, ka tobrīd tam nav bijis morāli gatavs. Nu viņš ir apņēmības pilns to darīt NBS un uzsver, ka lēmumu pievienoties Latvijas armijai pieņēmis, jo jūtas savai valstij piederīgs, vēl jo vairāk – ir tās patriots.
PIRMIE SOĻI MILITĀRAJĀ KARJERĀ
Kad Lūkasam bija trīs gadi, Latvija iestājās Eiropas Savienībā un viņa vecāki izlēma doties uz ārzemēm. Pirmā pietura bija Beļģija, bet pēc trim gadiem sekoja nākamā – Antiba, kūrortpilsēta pie Vidusjūras Francijas dienvidaustrumos, kas atrodas starp Kannām un Nicu. Tur Lūkass pavadīja bērnību un arī gāja skolā. Kuri mācību priekšmeti patika vislabāk? Visvairāk paticis sports un botānika, atklāj Lūkass. Varbūt tāpēc pēc pamatskolas viņš vispirms izvēlējās apgūt dārznieka mākslu un iestājās arodskolā – līdzīgā, kā Latvijā ir Bulduru dārzkopības vidusskola.
Pāris gadu pēc tās beigšanas jaunietis pastrādāja un tad pieteicās dienestam Franču ārzemnieku leģionā. Tā ir īpaša militāra vienība, kas jau 1831. gadā tika izveidota ārzemniekiem, kuri vēlas dienēt Francijas bruņotajos spēkos. Leģiona vienības ir dislocētas dažādās vietās ne tikai Francijā, bet arī ārpus tās, un te dienēt var jebkuras valsts un tautības cilvēks vecumā no 17 līdz 40 gadiem (leģiona devīze ir Leģions ir mūsu tēvija).
Arī paši francūži var iestāties leģionā. Patlaban tajā ir ap deviņiem tūkstošiem karavīru, diezgan daudzi no viņiem – no Austrumeiropas, tostarp Latvijas. Ir bijuši periodi, kad šajā sauszemes spēku apakšvienībā bijuši pat 35 tūkstoši karavīru.
Lai tiktu elitārajā vienībā, jāiztur veselības pārbaude, fiziskie un psiholoģiskie testi. Lūkass tos izturēja un domāja, ka tiks arī līdz līguma slēgšanai. Tomēr pēc diviem mēnešiem (apmācības ilgst 16 nedēļu, bet pārbaudes laiks ir pusgads, tikai pēc tam pretendents tiek pieņemts darbā) saprata, ka dienestam tobrīd vairāk ir gatavs fiziski, bet ne morāli. Kas tieši izrādījās grūtākais? Sadzīvot ar citiem, jo leģionā sanāk kopā dažādi cilvēki ar ļoti atšķirīgu mentalitāti.
Aizgājis no dienesta vietas, puisis fiziskos treniņus nepameta, ne vien lai uzturētu sevi formā, bet arī tāpēc, ka jau klusībā bija apsvēris domu pieteikties NBS. Ne tikai dienests gan bija iemesls atgriezties Latvijā. Pirms pusgada uz Latviju pārcēlās tēvs, un tad viņam sekoja Lūkass, kurš lēmumu par to pieņēma šogad martā. Visas formalitātes puisis nokārtoja īsā laikā un jau aprīlī bija šeit.
Visu rakstu lasiet žurnāla SestDiena 4.-10. jūlija numurā! Žurnāla saturu gan drukātā, gan digitālā formātā iespējams abonēt mūsu jaunajā mājaslapā ŠEIT!