Strauji pieaugot Ukrainas sekmīgajiem triecieniem pret naftas infrastruktūras objektiem Krievijā un tās okupētajā Ukrainas daļā, agresorvalsts iedzīvotāji sākuši akūti izjust arvien lielāku degvielas krīzes iestāšanos. Jau no maija vidus parādījās brīdinājumi par Ai-95 benzīna nepietiekamību degvielas vairumtirdzniecībā. Tagad šis deficīts jau vērojams mazumtirdzniecībā, un ik dienu izskan ziņas par jauniem ierobežojumiem naftas produktu pārdošanā benzīntankos.
Ekonomikas ziņu portāls The Bell vēsta, ka jau 53 Krievijas reģionos un tās okupētajos reģionos Ukrainas teritorijā (no 89 Krievijas konstitūcijā noteiktajiem federālajiem subjektiem) ir ieviesti ierobežojumi degvielas iegādei benzīntankos. 18 reģionos autovadītāji drīkst iegādāties ne vairāk par 50 litriem degvielas. Tādi paši ierobežojumi noteikti Krievijas okupētajā Krimā, Hersonas un Zaporižjas apgabalā un pašpasludinātajās Doneckas un Luhanskas «tautas republikās». Vēl 11 Krievijas reģionos jau ir novērojams degvielas deficīts lielā daļā degvielas uzpildes staciju, lai gan degvielas iegādes limiti vēl nav noteikti.
Biežāk un efektīvāk
Radio Free Europe/Radio Liberty (RFE/RL) atzīmē, ka Ukrainas sekmīgie triecieni pa naftas infrastruktūras objektiem, kas kā bumerangs atgriež atpakaļ Krievijas sākto agresiju pret Ukrainu pašas teritorijā un liek to izjust iedzīvotājiem arvien dziļāk Krievijā, nav jaunums. Jau 2025. gadā parādījās ziņas par degvielas deficītu atsevišķās vietās Krievijā pēc Ukrainas triecieniem pa tuvējām naftas bāzēm vai naftas pārstrādes rūpnīcām. Taču šogad pieaudzis Ukrainas sekmīgo triecienu biežums, tālums un efektivitāte. Turklāt triecienu atkārtošana neļauj efektīvi atjaunot izpostīto.
Britu izdevums The Economist citē informāciju, ko apkopojusi monitoringa grupa Armed Conflict Location and Event Data project (ACLED) par triecieniem, ko Ukraina veikusi pa mērķiem, kas atrodas vismaz 100 kilometru attālumā no Ukrainas robežas. «No 2022. gada līdz 2024. gada beigām šādai definīcijai atbilda 335 triecieni. 2025. gadā Ukraina veica 658 šādus triecienus, kas ir gandrīz divreiz vairāk vienā gadā nekā trīs iepriekšējos gados kopā. Šogad, atbilstoši pašreizējai tendencei, Ukraina varētu veikt vairāk nekā 800 triecienus dziļi Krievijas teritorijā,» teikts ACLED apkopojumā.
Ziņu aģentūra Bloomberg, balstoties uz Krievijas un Ukrainas oficiālajiem paziņojumiem, bija saskaitījusi, ka maijā Ukraina pret Krievijas naftas objektiem vērsa ne mazāk kā 30 triecienus, kas bijis augstākais rādītājs kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā sākuma 2022. gadā. Ne mazāk kā 16 triecieni bijuši vērsti tieši pret naftas pārstrādes rūpnīcām. Tos izjuta astoņas no 10 lielākajām naftas pārstrādes rūpnīcām Krievijā. Aprīlī Bloomberg bija saskaitījusi 21 Ukrainas triecienu pa Krievijas naftas objektiem.
Turklāt ir redzams, ka Krievijas naftas pārstrādes apjomi jau samazinājušies līdz zemākajam līmenim pēdējo 16 gadu laikā. Bloomberg citē analītiķu no uzņēmuma OilX apkopoto informāciju, kas liecina, ka vidējais Krievijā pārstrādātais naftas daudzums diennaktī maijā bija 4,58 miljoni barelu, kas ir aptuveni par 700 tūkstošiem barelu diennaktī (par 13%) mazāk nekā maijā pērn. Šis ir zemākais rādītājs kopš 2009. gada oktobra.
Reuters 1. jūnijā vēstīja, ka dīzeļdegvielas ražošanas apjoms Krievijā maijā samazinājies par 10%, kas sekoja samazinājumam par 10% aprīlī.
RFE/RL ziņoja, ka 4. jūnijā Krievijas premjerministra vietnieks Aleksandrs Novaks, atbildot uz žurnālistu jautājumiem, atzina, ka naftas pārstrādes apjomi samazinājušies, jo naftas pārstrādes rūpnīcām nācies veikt «neparedzētus remontdarbus». Viņš gan neprecizēja, kādus. Taču jau 9. jūnijā Krievijas Enerģētikas ministrija izplatīja paziņojumu, kurā bija teikts, ka «uzņēmumi degvielas un enerģētikas jomā ir saskārušies ar ienaidnieka gaisa triecienu skaita pieaugumu, kas uz laiku ir radījis sarežģījumu piegādēs».
Sasniedz arī Maskavu
Ukrainas sekmīgos triecienus jau izjūt arī Krievijas lielāko pilsētu iedzīvotāji. Laikā, kad Sanktpēterburgā notika par «Putina Davosu» iedēvētais starptautiskais ekonomikas forums, no visas pilsētas bija redzams melnu dūmu mākonis, kas pacēlās pēc ukraiņu trieciena pa naftas tvertnēm ostā. Naktī uz 16. jūniju ukraiņu trieciens izraisīja ugunsgrēku Gazprom ņeftj naftas pārstrādes rūpnīcā Maskavā, no kuras tiek piegādāti līdz pat 70% Maskavā un tās pievārtē patērētās degvielas, tajā skaitā aviodegviela Maskavas lielajām lidostām, vēstīja Meduza.io.
Šis medijs apkopojis dažas pēdējās nedēļas ziņas Krievijas medijos, kas vēsta, ka Krasnodaras apgabala iedzīvotāji sūdzas par benzīna deficītu, anektētās Sevastopoles (Krimā) iedzīvotājiem varasiestāžu izsniegtie kvadrātkodi degvielas iegādei izrādījušies nederīgi, Maskavā noteikti ierobežojumi benzīna iegādei degvielas uzpildes stacijā, Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcas saņēmušas atļauju ražot zemākas kvalitātes benzīnu, uzņēmums Tatņeftj ieviesis degvielas iegādes ierobežojumus tam piederošajās degvielas uzpildes stacijās visā Krievijas teritorijā, uzņēmumiem Rosņeftj, Bašņeftj un TNK piederošajās degvielas uzpildes stacijās aizliegta benzīna tirdzniecība degvielas kannās.
Al Jazeera vēsta, ka visasāk degvielas trūkums izjūtams Krievijas okupētajā Krimas pussalā, jo kopš maija Ukraina vērsusi intensīvus dronu uzbrukumus pret simtiem degvielas un pārtikas pārvadātāju auto, kas Krimas sasniegšanai izmanto ceļu pa okupētajiem Ukrainas apgabaliem. Ukraiņiem arī izdevies nodarīt postījumus šajos pārvadājumos izmantotajiem tiltiem, tāpat naftas bāzēm Krimā.