Divdesmit gadus ilgušā Asada režīma beigas ir "stratēģiska politiska sakāve Maskavai un ir novedušas Kremli krīzē, tam cenšoties saglabāt savu stratēģiski militāro klātbūtni Sīrijā", pausts ISW analīzē.
"Krievijas nespēja vai lēmums nepastiprināt Asada režīmu, jo Sīrijas opozīcijas ofensīva guva straujus panākumus visā valstī, kaitēs arī Krievijas kā uzticamam un efektīvam drošības partnerim visā pasaulē, kas savukārt negatīvi ietekmēs Putina spēju iegūt atbalstu visā pasaulē viņa vēlamajai daudzpolārajai pasaulei," secinājuši ISW eksperti.
ISW bija apkopojusi "spēcīgas norādes", ka Krievija ir radījusi apstākļus savu militāro aktīvu evakuācijai no Sīrijas un ka Krievijas militārās bāzes nav drošas.
"Pat ja Krievija saglabās dažas vai visas savas bāzes Sīrijā, tas Maskavai būs liels ģeopolitisks zaudējums, jo Krievijas turpmāka bāzēšanās Sīrijā būs atkarīga no Sīrijas opozīcijas grupējumiem, kurus Kremlis iepriekš mēdza dēvēt par teroristiem," brīdināja ISW.
Asads ir atstājis savu amatu un Sīriju, svētdien paziņoja Krievijas Ārlietu ministrija, nekomentējot bijušā sabiedrotā iespējamo atrašanās vietu. Ministrijā apliecināja, ka Krievija sazinās ar grupējumiem Sīrijā.
Krievijas propagandas mediji ziņoja, ka Asads un viņa ģimenes locekļi ieradušies Maskavā un Krievija viņiem ir piešķīrusi patvērumu.
Maskava kopš 2015.gada bija sniegusi kritiku militāro atbalstu Asadam.
Jau ziņots, ka Sīrijas nemiernieku grupējumi svētdien ieņēma Damasku un pasludināja Asada režīma krišanu.
Nemiernieki grupējuma "Hayat Tahrir al-Sham" vadībā sāka zibensuzbrukumu režīma spēkiem pirms nepilnām divām nedēļām. Strauji virzoties uz priekšu, dažu dienu laikā tie padzina Asada spēkus no Alepo, Hamas un Himsas.