Policisti sajauc adreses un nelikumīgi uzlauž noliktavu
2025. gada 9. decembrī kriminālprocesa ietvaros tika veikta kratīšana objektā Rēzeknē, kur atrodas zemes gabals, kas daļēji pieder SIA “CENTRO”, kur patiesā labuma guvējs ir Laizāns. Tā kā īpašnieka – juridiskās personas pārstāvis pretēji likuma prasībām netika nedz informēts par kratīšanas norisi, nedz uzaicināts tajā piedalīties, Laizāna advokāte Jeļena Kvjatkovska konstatēja, ka kratīšana ir notikusi nelikumīgi un to veikušo amatpersonu rīcība ir atzīstama par prettiesisku, savukārt kratīšanas rezultāti - par spēkā neesošiem. Advokāte to norādīja sūdzībā Rīgas tiesas apgabala prokuratūrai.
Turklāt kratīšanu veikta uz zemes gabala esošā angārā, kam ir atsevišķs kadastra numurs, cita adrese un kas pieder kādai fiziskai personai, kuras īpašumā vispār nebija izmeklēšanas tiesneša atļaujas veikt kratīšanu. Ņemot vērā pārkāpumus, advokāte lūdza atzīt kratīšanu veikušo amatpersonu rīcību par prettiesisku un tās rezultātus par spēkā neesošiem.
Prokuratūra un policija pēc būtības apgalvo – kam negadās, tie taču sīkumi
Gan Valsts policija, gan prokuratūra apgalvo, ka Valsts policijas amatpersonas kratīšanas ir veikušas tiesiski, saņemot kompetento amatpersonu atļaujas Kriminālprocesa likuma 180. pantā noteiktajā kārtībā.
Kratīšanā nekustamajā īpašumā piedalījies vietējās pašvaldības pārstāvis. Kriminālprocesā esot ziņas par to, kāpēc kratīšanā nevarēja piedalīties juridiskās personas pārstāvis, bet atbildēs netiek paskaidrots - kāpēc. Tāpat netiek skaidrots, kā tā ir sanācis, ka uzlauztas telpas, kas atradās adresē, kura tiesneses lēmumā nebija norādīta, un kāpēc šādu acīmredzamu likuma pārkāpumu policija un prokurore, izskatās, uzskata vismaz par nebūtiskiem.
Uz jautājumiem par notikušo Valsts policija sniedz formālu atbildi: " Kriminālprocesa likuma 375. panta pirmajā daļā norādīts personu loks, kurām ir tiesības iepazīties ar krimināllietas materiāliem - proti, kriminālprocesa laikā krimināllietā esošie materiāli ir izmeklēšanas noslēpums un ar tiem drīkst iepazīties amatpersonas, kuras veic kriminālprocesu, kā arī personas, kurām minētās amatpersonas attiecīgos materiālus uzrāda šajā likumā paredzētajā kārtībā. Vienlaikus vēršam uzmanību, ka šobrīd jebkādas informācijas izplatīšana var kaitēt izmeklēšanai, tādēļ Valsts policija nesniegs komentārus uz interesējošiem jautājumiem, varam vien izcelt, ka Valsts policijas veikto procesuālo darbību izpilde notiek stingrā prokuratūras uzraudzībā," pauž policija.
Meklēšanā izsludina cilvēku, kurš nekur nebēg
Vēl kāds interesants mēģinājums savdabīgi traktēt likumu, lai Rīgas pilsētas tiesā pamatotu nepieciešamību drošības līdzekļa – apcietinājuma piemērošanai E. Laizānam, aprakstīts Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Organizētās noziedzības smago un sērijveida noziegumu apkarošanas pārvaldes 3. nodaļas priekšnieka vietnieces Ineses Buravskas 2025. gada 12. decembra ierosinājumā. Tajā norādīts, ka organizētās grupas, kuru vadot E. Laizāns, sastāvā ir arī kāds Jānis P., kurš turklāt izvairoties no izmeklēšanas un esotizsludināts meklēšanā.
Tā kā Jānis P. iepriekš nebija iesaistīts konkrētajā kriminālprocesā, nebija atzīts par aizdomās turēto, kā arī nebija aicināts piedalīties procesuālajās darbībās, radās jautājums, uz kāda pamata procesa virzītāja ir izsludinājusi Jāņa P. meklēšanu un izmeklēšanas tiesnesim 2025. gada 12. decembra tiesas sēdē argumentējusi, ka viņš izvairās no izmeklēšanas.
Jāsecina - ja procesa virzītāja Jāni P. ir pamatoti izsludinājusi meklēšanā, tad informācija tiek apzināti slēpta no viņa aizstāvības, sniedzot nepatiesu informāciju. Turpretī, ja Jānim P. nav procesuālā statusa kriminālprocesā, procesa virzītāja ir pretlikumīgi viņu izsludinājusi meklēšanā un prettiesiski šo faktu norādījusi izmeklēšanas tiesnesim ierosinājumā, lai pamatotu apcietinājuma piemērošanas nepieciešamību E. Laizānam.
J.Kvjatkovska uzskata, ka procesa virzītāja, noklusējot faktu par Jāņa P. procesuālo statusu un iesaisti kriminālprocesā, apzināti liedz personai realizēt tiesības uz aizstāvību vai arī izmeklēšanas tiesnesim ir sniegusi apzināti nepatiesu informāciju 2025. gada 12. decembra ierosinājumā par apcietinājuma piemērošanu, tādā veidā būtiski aizskarot apsūdzētā tiesības uz taisnīgu kriminālprocesa norisi.
Prokuratūra – viss kārtībā, satraukumam nav pamata
Procesa virzītājs apstiprina, ka Jāni P. nav iesaistījis procesuālajās darbībās. Taču ne Valsts policija, ne prokuratūra nav sniegusi atbildes uz jautājumiem, kāpēc meklēšanā izsludināts cilvēks, kurš nekur nav bēdzis, par kuru policijai iepriekš nav bijusi interese un kurš nav aicināts sniegt liecības. Viss esot kārtībā, turklāt neviens no iesniegumos un sūdzībā norādītajiem Kriminālprocesa likuma pantiem un neviena norādītā norma jau nenosakot, ka aizstāvībai būtu izsniedzami pierādījumi par saziņu ar personu, tai skaitā aicināšanu uz izmeklēšanas iestādi, vai ka tā būtu informējama, par personas izsludināšanu meklēšanā.
Tiesa tomēr domā citādi un, visticamak, tieši izmeklēšanas brāķis lika izmeklēšanas tiesnesei noraidīt procesa virzītāju lūgumu paturēt Laizānu apcietinājumā un noteikt citu drošības līdzekli.
"Nekā personīga" iepriekš vēstīja, ka decembrī Valsts policija izdarījusi kratīšanas angāros Rēzeknes apkārtnē, kas ir saistītas Latgalē pazīstamao uzņēmēju Elmāru Laizānu. Ekonomisko lietu tiesa viņu novembra sākumā pret lielu drošības naudu atbrīvoja no apcietinājuma, kurā viņš pavadīja vairāk nekā gadu. "Nekā personīga" bija zināms, ka viņš bija starp aizturētajiem arī policijas operācijā decembrī. "Nekā personīga" rīcībā esošā neoficiālā informācija liecināja, ka likumsargi pārbaudīja 9 angārus Rēzeknes apkārtnē. Tajos atrada cigarešu ražotni un 1635 kilogramus sasmalcinātas tabakas to ražošanai, 35 miljonus kontrabandas cigaretes ar dažādu valstu akcīzes markām, arī krievu un baltkrievu. Operācijas laikā aizturēja 6 personas.