Dinevičs stāsta, ka viss LTF iecerētais tomēr neesot realizējies un piedāvājums, kas nācis no LTF, laika gaitā mainījies. "Ja uzreiz būtu ieņemta radikāla nostāja par pilnīgu valsts neatkarību, par denacionalizāciju, privatizāciju un bijušā pilsoņu loka saglabāšanu, LTF nespētu pulcināt savās rindās 250 000 cilvēku," tā laika situāciju skaidro pieredzējušais politiķis.
Tas, ka laika gaitā tikušas mainītas LTF nostādnes, ļāvis izveidot masu organizāciju, ievēlēt tautfrontiešus Augstākajā padomē, kas 1990.gada 4.maijā pieņēma deklarāciju par Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanu un 1991.gada augustā nobalsoja par pilnīgu Latvijas valsts neatkarības atjaunošanu, norāda Dinevičs. Tagad gan tiek pārmests, ka LTF vadītāji piemānīja daļu iedzīvotāju, atstājot viņus bez Latvijas pilsonības.
Bijušais LTF politiķis atgādina - klāt esot padomju karaspēkam, 1990.gada martā tika noorganizēta iedzīvotāju aptauja par to, vai Latvijai jābūt neatkarīgai valstij. Toreiz apmēram 70% nobalsoja par Latvijas valstisko neatkarību. Balsotāju vidū bija arī iedzīvotāji, kas nekādi nevarēja pretendēt uz Latvijas pilsonību, jo bija ieradušies mūsu valstī tikai pēc Otrā pasaules kara. "Viņi tiešām var justies aizvainoti, jo grūtajā situācijā pirms 22 gadiem arī viņi iestājās par Latvijas valstisko neatkarību," atzīst Dinevičs.
"Ja pilsonības jautājums tiktu risināts citādi, mēs nevarētu iet Latvijas valsts juridiskās pārmantojamības ceļu. Šodien būtu pavisam cita Latvijas Republika, ja visiem iedzīvotājiem tiktu pateikts, ka viņi ir Latvijas pilsoņi. Līdz ar to nepilsoņiem bija jāiet naturalizācijas ceļš. Vai naturalizācija tika veikta pārdomāti - to lai analizē speciālisti. Cita ceļa vienkārši nebija," ir pārliecināts bijušais LTF aktīvists.
Dinevičs arī atzīst, ka LTF vadībai nav bijis viena, detalizēti izstrādāta rīcības plāna, kā soli pa solim atjaunot Latvijas valstisko neatkarību un pārkārtot tās ekonomiku. Laika gaitā ieceres tika mainītas, līdz 1989.gada 31.maijā LTF paziņoja, ka iestājas par pilnīgu Latvijas valstisko neatkarību.
Ne visās LTF nodaļās šis paziņojums ticis uztverts ar sajūsmu un atbalstīts. Bijis nepieciešams liels izskaidrošanas darbs. Radikālākās organizācijas jau no pašas savas darbības sākuma iestājušās par pilnīgu Latvijas valstisko neatkarību. Ja tādu mērķi jau no paša sākuma būtu izvirzījusi arī LTF, tā nespētu savās rindās pulcināt 250 000 dalībnieku, uzskata Dinevičs.
LTF pirmsākumos bijis populārs teiciens, ko daudzi, iespējams, īpaši neiedziļinoties, atkārtoja: "Kaut pastalās, bet brīvā Eiropā." Vēlāk izrādījies, ka to "pastalnieku" ir diezgan daudz. Dinevičs norāda, ka tobrīd valdīja eiforisks uzskats, ka Latvijā gandrīz vai katrs būs ne darba ņēmējs, bet darba devējs. Ka katram būs kaut vai neliels veikaliņš, ka viņš būs īpašnieks, saimnieks.
"Bet pasaulē tā nenotiek. Pasaulē apmēram 20% ir darba devēji un 80% ir darba ņēmēji. Tikai tagad, kad ir izieta zināma dzīves skola, visiem ir skaidrs, ka Latvijā nevar izveidot citādu modeli nekā tādu, kāds ir pieņemts pasaulē," pauda politiķis.
Ticis runāts, ka, kamēr tūkstoši vicināja sarkanbaltos karodziņus manifestācijās Daugavmalā un Mežaparkā, bijusi cilvēku grupa, kas jau 80.gadu beigās Rīgas kartē iezīmēja ēkas, kuras varēs par lētu naudu privatizēt, ja finansiāli atbalstīs parlamentā pārstāvētās partijas. Dinevičs uzskata, ka izmanīgi cilvēki ir bijuši visos laikos. "Iestājoties par valsts neatkarības atgūšanu, viņi neaizmirsa arī savu labumu. Tā laika eiforijā, iespējams, par maz tika domāts par Latvijas tālāko virzību," viņš atzina.
Pēc Dineviča domām, totāla kļūda bija privatizācijas sertifikātu izmantošana. Bet tāds bija toreizējās LTF vadības uzstādījums. "Sertifikātu tēvs" Aivars Bernāns toreiz apgalvojis, ka privatizācijas sertifikāti nodrošinās zināmu sociālo taisnīgumu, tomēr no tā sociālā taisnīguma gan diezgan maz kas sanācis.
Jau ziņots, ka nākamgad ar plašu pasākumu programmu plānots svinēt LTF 25.gadadienu.